16.1 °C
Dažas dienas pirms piektdien plānotā balsojuma Saeimā par uzticību Evikas Siliņas ("JV") veidotajai valdībai oficiāli vēl nav nosaukti ministru amatu kandidāti, jo atbildības jomu sadalījumā arī šajā nedēļā notika izmaiņas. Līdz ar to vēl nav publiskots arī koalīcijas līgums, kurā tam būtu jāatspoguļojas.
Taču partneri otrdien pabeidza darbu pie valdības deklarācijas, ko trešdien paredzēts saskaņot ar sociālajiem partneriem, pēc partiju tikšanās informēja E. Siliņa. Deklarāciju viņa raksturojusi kā īsu un lakonisku, tajā arī pieteikti neatliekamie darbi, ko plānots veikt līdz gada beigām. Plašāk valdības ieceres plānots uzrakstīt valdības rīcības plānā.
Deklarācijā uzsvars likts uz cilvēku, jo valdībai ir jāstrādā cilvēku labā, paskaidroja E. Siliņa. "Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Latvijas cilvēki ir mūsu valsts lielākā vērtība," teikts deklarācijas projektā. Šiem mērķiem pakārtoti valdības uzdevumi.
Virsmērķis esot panākt vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam, lai katrs Latvijas cilvēks varētu dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.
"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs apstiprināja, ka partijai svarīgi jautājumi, kas saistīti arī ar cilvēktiesībām, ir iekļauti deklarācijā. Ar dokumentu apmierināta ir arī otra "Jaunās Vienotības" sabiedrotā – Zaļo un zemnieku savienība.
"JV" puse no visiem amatiem
Septembra sākumā ziņu virsraksti vēstīja, ka par amatu sadalījumu lielu domstarpību nav, taču piepildījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paredzējums, ka "par amatiem mēs arī vēl redzēsim drāmu". Arī otrdien par atbildības jomu sadalījumu partijas vēl nebija vienojušās. E. Siliņa tikai apstiprināja, ka "Jaunajai Vienotībai" ("JV") būs astoņi amati, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – četri, kā arī Saeimas priekšsēdētāja postenis, "Progresīvajiem" – trīs ministri. Tas nozīmē, ka valdībā neviens vairs nevarēs pārbalsot "Jauno Vienotību", jo tai vienai ir vairākums. Tiesa, valdības sēdēs balsošana notiek ļoti reti, jo par visiem jautājumiem partneri vienojas (vai arī nevienojas un atliek lēmuma pieņemšanu) koalīcijas sanāksmēs. Veidojot Krišjāņa Kariņa ("JV") valdību, premjers vispirms sadalīja atbildības jomas katrai partijai, ko darīja publiski zināmu. Tad partijas pašas nosauca savus ministru kandidātus un pēc tam notika viņu vērtēšana. Šoreiz ir citādi un šis process nav tik atklāts.
A. Šuvajevs un Viktors Valainis (ZZS) nebija gatavi pateikt, kurus pārstāvjus partijas izvirza darbam valdībā, uzsverot, ka tā ir E. Siliņas izvēle.
Partijas uzticoties premjera kandidātei. Jāatgādina, ka tradicionāli ārlietu un aizsardzības ministru kandidatūras tiek saskaņotas arī ar Valsts prezidentu. No politiķu neoficiāli stāstītā izriet, ka Valsts prezidents E. Rinkēvičs būtu gatavs atbalstīt līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("JV") virzīšanu ārlietu ministra amatam un arī Andri Sprūdu ("Progresīvie") kā aizsardzības ministru, ja viņu nominētu.
Uz žurnālistu jautājumu, vai sabiedrība pagūs iepazīties un izvērtēt nākamos ministrus, E. Siliņa atbildēja, ka ministrus vērtēs pēc viņu paveiktā, nevis pēc kleitas, kā tas bijis viņas pašas gadījumā. "Taču lielu pārsteigumu nebūs. Mēs esam finiša taisnē," apgalvoja premjera kandidāte. Viņai svarīgi, lai ministri spēj vadīt nozari, sarunāties ar tās pārstāvjiem un ieklausīties sabiedrības viedoklī. E. Siliņa uzsvēra, ka valdības veidošanā paredzēts ievērot agrāko principu, ka valdībā strādā tikai tie, kas ieguvuši vēlētāju uzticību Saeimas vēlēšanās vai ir savas jomas profesionāļi, taču tādi kandidāti varētu būt tikai atsevišķos gadījumos, bet varbūt nebūs nemaz.
Kandidātus apspriež kuluāros
Oficiāli ministru kandidāti nav nosaukti, bet partiju iekšējās diskusijās viņi ir apspriesti, un šie uzvārdi nonāk arī publiskajā telpā. Tā notika pagājušajā nedēļā, kad Zaļo un zemnieku savienība kā kultūras ministra kandidātu bija vērtējusi arī bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, kurš neasociējās ar minēto nozari, kas asi reaģēja uz šādu izvēli.
E. Siliņa otrdien uzsvēra, ka G. Kūtris nebūs valdībā, bet neatklāja, kura partija atbildēs par kultūru.
Zināms, ka tā bija viena no "Progresīvo" prioritātēm, par kuru, iespējams, viņi arī varēs uzņemties atbildību.
Savukārt G. Kūtris tagad tiek vērtēts kā viens no kandidātiem uz Saeimas priekšsēdētāja amatu. Viņš jau strādāja Saeimas prezidijā laikā, kad bija ievēlēts no Ingunas Sudrabas vadītās partijas "No sirds Latvijai". Saeimas priekšsēdētājs ir otra augstākā valsts amatpersona, kas piedalās arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes darbā. ZZS frakcijas vadītājs un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Viktors Valainis, kurš arī bija minēts kā spīkera amata kandidāts, varētu strādāt valdībā. Viena no iespējām ir, ka viņš vadītu Ekonomikas ministriju. V. Valainis žurnālistiem apstiprināja tikai to, ka visi ZZS ministru kandidāti ir Saeimas deputāti un saņēmuši lielāko atbalstu vēlēšanās savā vēlēšanu apgabalā. Tas esot svarīgi, jo ir nepieciešams atgūt sabiedrības uzticību valdībai un Saeimai.
Jāatgādina, ka V. Valainis bija Latvijas Zemnieku savienības premjera kandidāts, bet neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām ZZS šim amatam izvirzīja Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu. ZZS vadība šīs izmaiņas toreiz skaidroja ar to, ka V. Valainim vēl nepieciešams iegūt valdības darba pieredzi, vispirms vadot kādu ministriju. Iepriekš kā ekonomikas ministra kandidāts bija minēts Kaspars Melnis, kurš varētu ieņemt citu amatu valdībā. Zemkopības ministrs, visticamāk, būs Armands Krauze, kurš tagad ir Saeimas sekretārs. Amatu, kuru viņš atstātu Saeimas prezidijā, varētu piedāvāt "Apvienotajam sarakstam", kas palika opozīcijā. No ZZS valdībā, iespējams, būs arī Uldis Augulis, kurš agrāk tajā ieņēmis gan satiksmes, gan labklājības ministru posteņus. Par satiksmi tagad atbildību plānots uzticēt partijai "Progresīvie". Lielākā daļa "Jaunās Vienotības" ministru saglabās tagadējos posteņus.
