12.3 °C
Zviedrijas valdība ierosinājusi jau vairākus likumus krasākai migrācijas ierobežošanai un ēnu sabiedrības samazināšanai, atsaucoties uz līdzšinējo ilgo un neveiksmīgo iebraucēju integrācijas procesu. Jaunais priekšlikums, kas paredz pienākumu ziņot policijai un Migrācijas pārvaldei par cilvēkiem bez dokumentiem, tomēr nebūt netiek uztverts viennozīmīgi.
Jo sevišķi pret to iestājas daļa iedzīvotāju, uz kuriem viņu ieņemamā amata dēļ ziņošanas pienākums varētu attiekties vistiešākajā veidā, piemēram, pašvaldību, medicīnas iestāžu un skolu darbinieki.
Tikmēr, nespējot nodrošināt kontroli pār agresīvāko migrantu daļu, pagājušās nedēļas nogalē Zviedrijas tieslietu ministrs Gunārs Strēmers paziņoja par nepieciešamību sasaukt ārkārtas sanāksmi padomē cīņai pret organizēto noziedzību. Viņš medijam "SVT" atsaucās uz nepārtrauktu vardarbības vilni, kas pēdējo desmit dienu laikā bijis par iemeslu jau septiņu cilvēku nogalināšanai. Padome pret organizēto noziedzību izveidota pagājušā gada decembrī, un tagad tās uzdevums cita starpā būs atrast veidus, kā pārtraukt bērnu un jauniešu savervēšanu noziedzīgajos grupējumos. Strēmera ieskatā lielāka uzmanība ir jāpievērš noziegumu preventīvai novēršanai.
Bijuši pārlieku lojāli
Kā zināms, Zviedrija līdz šim bijusi atvērta un lojāla migrācijai.
Tomēr šogad Zviedrijā patvēruma meklētāju skaits ir krietni samazinājies, lai gan 2015. gadā Zviedrija bija viena no atraktīvākajām bēgļu uzņemšanas valstīm.
Paradigmas maiņu, īpaši migrācijas politikas jomā, valdībai diktē noslēgtais Tido līgums, ko lielā mērā nosaka Zviedrijas demokrātu diktētie nosacījumi. Zviedrijas demokrāti ar savām balsīm kļuvuši par atbalstu Moderatoru izvirzītajam premjera kandidātam Ulfam Kristersonam ar nosacījumu, ka Tido līgumā tiek iekļauti viņiem svarīgie punkti par migrācijas sistēmas maiņu Zviedrijā.
Arī jauno likuma priekšlikumu pamats ir Tido līgumā rakstītais: "Pašvaldībām un iestādēm ir pienākums informēt Migrācijas aģentūru un policiju, kad tās saskaras ar personām, kuras uzturas Zviedrijā bez atļaujas." Noslēgtais starppartiju vienošanās līgums nosaka, ka valdībai jāpārskata likumi un noteikumi ar mērķi samazināt tā dēvēto ēnu sabiedrību Zviedrijā.
Apdraud neaizsargāto tiesības
Tikmēr daudzi izvirzītos likuma priekšlikumus uzskata par necilvēcīgiem. Tie izraisījuši karstas diskusijas un arī sīvu pretestību. Veselības aprūpes speciālistu vidū ir lielas bažas, ka cilvēki, kuriem būs nepieciešama palīdzība, nekad neuzdrošināsies to meklēt, baidoties tikt izraidīti un iebilst, ka tas ir pretrunā ar profesionālo ētiku un pārkāpj konfidencialitāti, kas ir sociālās aprūpes pamatā. Tas, viņuprāt, apdraud jau tā neaizsargāto cilvēku tiesības. "Cilvēkiem ir jāuzdrīkstas meklēt aprūpi, jālaiž bērni uz skolu un jāsaņem atbalsts no sociālajiem dienestiem," uzskata Upsalas pašvaldības valdes priekšsēdētājs Ēriks Pellings.
Vēstulē valdībai Malmes pašvaldības valde pieprasa atbrīvojumus no ziņošanas pienākuma, jo priekšlikums iedragās uzticību pašvaldības darbiniekiem.
Likums par ziņošanas pienākumu ir pretrunā ar Veselības un medicīniskās aprūpes likumu, kurā teikts, ka ir jānodrošina aprūpe, ievērojot visu cilvēku vienlīdzību, Bērnu tiesību konvenciju, kas nosaka tiesības uz izglītību, kā arī pretrunā ar tiesību aktiem par konfidencialitāti, kas atrodami Sociālo pakalpojumu likumā. Jaunais likums, viņuprāt, gluži pretēji iecerētajam, ēnu sabiedrību tikai vairos.
"Priekšlikums par ziņošanu ir dziļi neētisks, un cilvēki, iespējams, pilnībā paliks bez atbalsta un aprūpes," saka Malmes pašvaldības valdes priekšsēdētāja Katrīna Stjernfelde Jammeha paziņojumā presei.
Diskutablo likumu virza tālāk
Citādās domās ir, piemēram, Zviedrijas demokrātu pārstāvis Jimijs Ākesons: "Mēs esam vienojušies par zināmām prasībām Tido līgumā, kuras mums (Zviedrijas demokrātiem) ir svarīgas. Citādi valdības maiņa nebūtu notikusi. Intervijā laikrakstam "Dagens Nyheter" viņš uzsver, ka nevēlas, lai veselības aprūpes darbinieki tiktu atbrīvoti no prasības ziņot, un atgādina, ka partijas ir vienojušās, ka Ziņošanas likums ir jāattiecina uz visiem.
Augusta beigās valdība preses konferencē paziņoja, ka virzīs tālāk kritizēto priekšlikumu par obligātu ziņošanu, saskaņā ar kuru valsts darbiniekiem būs pienākums ziņot Migrācijas aģentūrai un policijai par cilvēkiem bez dokumentiem. Saskaņā ar migrācijas ministres Marijas Malmeres Štenergardas teikto
ir nepieciešama pastiprināta sadarbība starp iestādēm, lai cīnītos pret nelegālo uzturēšanos Zviedrijā un uzlabotu iespējas identificēt aptuveni 100 000 personu, kuras valstī dzīvo bez atļaujas.
Septembra sākumā publiskotajās papildu direktīvās ir iekļauts iespējamu izņēmumu saraksts ar noteiktām profesijām, kas varētu būt atbrīvotas no ziņošanas pienākuma. Migrācijas ministre Marija Malmere Stenergarde uzsvēra, ka vairākas ES valstis ir ieviesušas līdzīgus likumus un, piemēram, Vācijā skolu darbinieki no pienākuma ziņot ir atbrīvoti.
Atvasara ar saulaino laiku turpinās, Zviedrijas politikas "karstās debates" arī.
Uzziņa
Kas ir Tido līgums?
- Tido līgums ir rakstiska vienošanās starp Zviedrijas valdības partijām – Kristīgajiem demokrātiem, liberāļiem, moderatoriem un Zviedrijas demokrātiem.
- Vienošanās publicēta 2022. gada 14. oktobrī.
- Līgums tika parakstīts Tido pilī, un tajā iekļauti vairāki punkti, kas nosaka stingrākas prasības migrācijas politikā, tostarp Zviedrijas pilsonības iegūšanai.
