15.1 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Kurskas apgabalā krituši vai ievainoti aptuveni 6000 Krievijas karavīru un Krievijas iepriekš izteiktie draudi par ofensīvu Sumiem ir novērsti.
Zelenskis sacīja, ka, pateicoties Kurskas ofensīvai, šobrīd nepastāv draudi, ka Krievija sāks jaunu uzbrukuma operāciju pie Sumu pilsētas, kā tas notika šā gada maijā, kad Krievija sāka uzbrukumu Harkivai.
Ukrainas prezidents, kurš šodien piedalās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, sacīja, ka Krievija gatavojās sākt jaunu ofensīvu pret Sumu pilsētu, taču "mēs esam vērsuši situāciju pretējā virzienā un ar mūsu pretuzbrukuma palīdzību virzām karu uz Krieviju".
Zelenskis arī norādīja uz izmaiņām kopējā situācijā. "Pirmkārt, mūsu rīcības rezultātā [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ir parādījis savas patiesās intereses, un tas būtu acīmredzams pat tiem, kuri varbūt joprojām uzskata, ka Putins karo, lai aizsargātu kādu savas tautas daļu vai kādas savas drošības intereses," viņš teica.
Ukrainas prezidents norādīja, ka, kamēr Ukrainas karavīri virzās uz priekšu Kurskas apgabalā, Krievijas armija turpina ofensīvu Ukrainā.
"Krievijas armijas spējīgākās vienības ir iesaistītas okupācijas zonas paplašināšanā Doneckas apgabalā. Tā ir skaidra Maskavas izvēle. Putins vairāk vēlas okupēt Ukrainu, nekā drošību Krievijai,"
sacīja Zelenskis.
Krievijas pēdējos uzbrukumos Ļvivā nodarīti postījumi 188 objektiem
Krievijas pēdējo uzbrukumu rezultātā Ļvivā nodarīti postījumi 188 objektiem, tostarp skolām un slimnīcām, bet 20 ēkas ir kritiskā stāvoklī un tām nepieciešama pilnīga atjaunošana, pavēstīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.
"Apjomi ir ļoti lieli, jo kopumā cietuši 188 objekti, tostarp skolas, arī medicīnas centri. Lielākajā daļā no tiem izsisti visi logi. Nopostīti daudzi jumti, bet 20 ēku stāvoklis ir kritisks. Faktiski tās būs jāatjauno. Mēs esam uzsākuši kampaņu, aicinot organizācijas un uzņēmumus "ņemt mājas aizbildnībā". Jo ir svarīgi pabeigt visus darbus līdz spēcīgo nokrišņu sākumam, lai dotu cilvēkiem iespēju normāli dzīvot, jo tagad mēs daudzus cilvēkus esam pārcēluši, devuši viņiem alternatīvu, bet neviena alternatīva nav laba, ja tev ir savs mājoklis. Tāpēc vēl ir daudz darāmā," pavēstīja Sadovijs.
Trešdien Krievijas raķešu trieciena rezultātā Ļvivā septembrī gāja bojā septiņi cilvēki, 66 tika ievainoti.
Vācija piegādās Ukrainai vēl 12 pašgājējhaubices
Vācija piegādās Ukrainai vēl 12 pašgājējhaubices, piektdien Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinas bāzē paziņoja aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Sešas no pašgājējhaubicēm tiks piegādātas Ukrainai līdz gada beigām, bet pārējās 2025. gadā, paziņoja ministrs.
Šīs haubices var trāpīt mērķiem 30 kilometru attālumā, un to piegādes kopējās izmaksas sasniegs 150 miljonusd eiro.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalījās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmes atklāšanā un izmantoja šo izdevību, lai aicinātu Rietumus piegādāt Ukrainai vairāk ieroču.
"Mums nepieciešams vairāk ieroču, lai padzītu Krievijas karaspēku no mūsu teritorijas, sevišķi no Doneckas apgabala," norādīja Zelenskis.
Savukārt ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins Ramšteinas gaisa spēku bāzē paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 250 miljonu ASV dolāru (225 miljonu eiro) apmērā.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
