Vjačeslavs Grimailovs savulaik pārstāvēja Latvijas klasiskā volejbola izlasi, bet nu ir sēdvolejbola izlases spēlējošais treneris.

Reklāma

Cīņas Itālijā

Latvijas sēdvolejbola izlase šobrīd Itālijā piedalās Eiropas čempionātā, kur pirmajās trijās spēlēs izcīnīta uzvara pār Serbiju (3:2) un piedzīvoti zaudējumi pret Vāciju un Ukrainu (abās 0:3). Vakar bija spēle pret Turciju, vēl grupā ir Ungārija. Četras no sešām komandām iekļūs ceturtdaļfinālā, turnīra uzvarētāja iegūs ceļazīmi uz nākamā gada Parīzes paralimpiskajām spēlēm.

"Grupa diezgan stipra, centīsimies tikt nākamajā kārtā. Pirmo reizi vēsturē uzvarējām serbus. Bosnijai, Vācijai un Ukrainai nevaram līdzināties, ar pārējām izlasēm varam pacīnīties. Mums ir lepnums spēlēt kopā ar labākajām Eiropas komandām. Vasarā piedalījāmies pludmales sēdvolejbola turnīrā Slovēnijā, bija nometne Kazahstānā," "Latvijas Avīzei" stāsta Vjačeslavs Grimailovs.

Vairāki Latvijas ratiņbasketbola izlases dalībnieki profesionāli spēlē dažādās Eiropas līgās.

Sēdvolejbolā šāda prakse nav tik izplatīta, komandas, kas maksā algu, esot vien dažās valstīs – Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā. Latvijas izlases spēlētāji darbojas dažādās nozarēs – informāciju tehnoloģijas, autovadītājs, ir arī pensionārs, Vjačeslavs strādā Tieslietu ministrijas iestādē.

Problēmas ar gūžu

Vjačeslavs Grimailovs nāk no Daugavpils, volejbolam kopā ar dvīņu brāli Jevgēņiju pievērsās septiņu gadu vecumā, šajā sportā jau bija arī vecākais brālis Aleksandrs. Dvīņi izauga līdz profesionālajam līmenim, šī gadsimta pirmajā desmitgadē spēlēja Latvijas spēcīgākajās komandās un arī valstsvienībā. Vairākas sezonas Vjačeslavs spēlēja Igaunijā, tad viņu ar vēl labākiem nosacījumiem piesaistīja "ASK Kuldīga", tiesa, pēc pirmās sezonas sākās 2009. gada ekonomiskā krīze, kas aizsūtīja nokautā arī vairākus Latvijas labākos volejbola klubus. Vjačeslavs Grimailovs vēl uzspēlēja Kiprā, bet karjeru beidza drīz pēc 30 gadu sliekšņa pārkāpšanas, jo kļuva arvien grūtāk apvienot ar pamatdarbu.

Vairākus gadus viņš trenēja Latvijas junioru izlasi – 1997. gadā dzimušo puišu komandu, vairāki no viņiem aizsniegušies līdz pieaugušo izlasei – cēlājs Edvīns Skrūders, libero Dāvis Melnis. "Pirms vairākiem gadiem man piedāvāja iesaistīties sēdvolejbolā. Ir problēmas ar gūžu, staigāju, bet diskomforts jūtams, vajadzētu protezēt, tāpēc varu būt gan treneris, gan spēlētājs," pievēršanos šim tīkla bumbas paveidam skaidro 41 gadu vecais Grimailovs. 

"Laukumā no sešiem spēlētājiem pieciem jābūt cilvēkiem ar invaliditāti un viens var būt ar kustību ierobežojumiem jeb tā saucamais minimāls. 

Ir ārstu komisija – mani pirms turnīra locīja, pārbaudīja, spēļu laikā novērtēja kustības. Diezgan stingra procedūra, vienam lietuvietim pagājušajā gadā neatļāva startēt."

Paralimpiskajās sacensībās vieglatlētikā nereti ir sportisti, kas startē neatbilstošā medicīnas grupā un jau pēc sacensībām tiek diskvalificēti. Sēdvolejbolā, cik novērojis Grimailovs, nav bijuši krāpšanās gadījumi. Pēc gūžas protezēšanas dakteri vērtēs, vai bijušais cēlājs drīkst turpināt sacensties sēdvolejbolā.

Piekūst pamatīgi

"Man ir interesanti, patīk spēlēt, azarts. Nevar teikt, ka sēdvolejbols būtu cita pasaule – apakšējā, augšējā piespēle, sitiens saglabājas," salīdzina Vjačeslavs Grimailovs. "Pārvietošanās citāda, temps ļoti ātrs, jo nav ieskriešanās kā klasiskajā volejbolā. Šis ir diezgan nopietns sporta veids. Agrāk par tādu nemaz nebiju dzirdējis, izbrīnījos, ka Latvijas izlasei ir diezgan labs līmenis, lai gan par to maz kas zina, trūkst spēlētāju. Cenšos parādīt komandas biedriem tehnikas nianses, domāju, ka viņiem tas palīdz. Arī sēdvolejbolā ir taktikas iestrādes, fiziskā sagatavotība svarīga tāpat kā klasiskajā volejbolā – lēkt aizsardzībā, aizsniegties pēc bumbām. Es pat teiktu, ka klasiskajā volejbolā viss ir diezgan mierīgi, te emocionāli, dinamiski, vajadzīga liela reakcija, jo bumba daudz zemāk nekā klasiskajā volejbolā. 

Kad atnācu, domāju – nu, te jau sēž tikai, minimāli kustas. Kad pats apsēdies, saproti, cik lielas pūles jāpieliek, lai pakustētos un izdarītu to ātri. Piekūst pamatīgi – rokas, mugura, visi muskuļi strādā. 

Man gūža sāp, blokā nedrīkst celties, bet vajag kājas zem sevis palikt, to ir sarežģīti izdarīt. Katram te sāp kas cits."

Sēdvolejbolā ar kādreizējiem pretiniekiem vai cīņu biedriem no klasiskā volejbola neesot iznācis sastapties. Atmosfēra šajā sporta veidā ir draudzīgāka, ciešāka – daudzi komandu dalībnieki viens otru pazīst jau gadiem, runājas.

Vēl pirms diviem gadiem Vjačeslavs spēlēja entuziastu volejbola līgā, šobrīd tur kā treneris dod padomus divām komandām, mazliet arī pastrādā ar pludmales volejbolistiem.

Uzziņa

Vizītkarte. Vjačeslavs Grimailovs

Latvijas sēdvolejbola izlases spēlējošais treneris.

Dzimis 1982. gada 22. septembrī.

Klasiskajā volejbolā – pārstāvējis Latvijas, Igaunijas, Kipras klubus.

Igaunijas čempions ar Tartu "Pere Leib" (2006).

Latvijas izlasē no 2002. līdz 2009. gadam.

Spēlēja cēlāja pozīcijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.