Ēģiptē turpinās balsošana prezidenta vēlēšanās, kurās tiek sagaidīta pašreizējā valsts vadītāja Abdelfatāha el Sisi pārvēlēšana uz trešo amata termiņu, kas noslēgsies 2030. gadā.

Reklāma

Prezidenta vēlēšanas tiek rīkotas no 10. līdz 12. decembrim, un to rezultāti tiks paziņoti 18. decembrī.

Prezidenta pozīcijas stiprina karš

Prezidenta vēlēšanas Ēģiptē aizēnojis Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" karš, tomēr tas arī ļāvis nostiprināt el Sisi pozīcijas, tostarp arī starptautiski. Pēc kara sākuma Ēģipte kļuvusi par nozīmīgu sarunu partneri rietumvalstīm, tāpēc mazinājusies el Sisi veltītā kritika par viņa autoritāro valdīšanu, tostarp politisko pretinieku ieslodzīšanu. Ar Ēģiptes, Kataras un ASV starpniecību novembrī Gazas joslā tika panākta uguns pārtraukšana, kas ilga nedēļu un kuras ietvaros tika apmainīti 105 "Hamās" Izraēlā 7. oktobrī sagrābtie ķīlnieki pret 240 Izraēlas cietumos ieslodzītiem palestīniešiem. Ēģipte vidutājas lomu uzņēmusies arī iepriekšējos Izraēlas un "Hamās" karos. Ēģipte kontrolē Rafahas robežkontroles punktu, no kura Gazas joslai tiek piegādāta humānā palīdzība. Kopš kara sākuma Ēģipti ir apmeklējušas vairākas augstas rietumvalstu amatpersonas, tostarp ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

 Eiropas Savienība pēc kara sākuma ir paziņojusi par plāniem Ēģiptē ieguldīt deviņus miljardus eiro, bet Starptautiskais valūtas fonds varētu palielināt Ēģiptei piešķirto aizdevumu, pamatojot to ar kara sekām. 

Runājot par Izraēlas un "Hamās" karu, el Sisi par savu "sarkano līniju" nosaucis iespējamos Izraēlas plānus par "palestīniešu izspiešanu no Gazas joslas". Ēģipte, līdzīgi kā citas arābu valstis, nav vēlējusies uzņemt palestīniešu bēgļus.

Neesot nopietnas vēlēšanas

Apskatnieki norāda, ka nopietnākie sešdesmit deviņus gadus vecā prezidenta konkurenti vēlēšanām nemaz nav reģistrēti. Bijušais parlamenta deputāts Ahmeds el Tantavi izbeidza kampaņu, jo nespēja savākt pietiekami daudz parakstu kandidatūras reģistrēšanai. Viņš paziņojis, ka varasiestādes nav ļāvušas viņam reģistrēt parakstus. Ēģiptes vēlēšanu pārvalde šos pārmetumus ir noliegusi. Ja neskaita el Sisi, vēlēšanām reģistrēti vēl trīs kandidāti, kas nav plašākai sabiedrībai labi zināmi: Ēģiptes sociāldemokrātu līderis Farīds Zahrans, partijas "Wafd" pārstāvis Abdelsanads Jahama un Republikāņu tautas partijas kandidāts Hazems Omars. Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" novembrī paziņoja, ka "īstiem opozīcijas kandidātiem balotēšanās vēlēšanās tika liegta". Kopš 1. oktobra Ēģiptes varasiestādes "aizturējušas un nopratinājušas vismaz 186 cilvēkus par to piedalīšanos neatļautos protestos, kā arī par apsūdzībām par dalību ar terorismu saistītās aktivitātēs un "viltus ziņu" izplatīšanu", pavēstīja "Amnesty International". 

"Tās nav vēlēšanas. Tas ir vēlēšanu teātris," intervijā CNN norādīja Vašingtonā bāzētās domnīcas "Tahrira institūts Tuvo Austrumu politikai" pētnieks Timotijs Kaldass, 

vēršot uzmanību uz nopietnas konkurences trūkumu. Karš Gazā ļāvis el Sisi "novērst sabiedrības uzmanību" no iekšpolitiskajām problēmām, piebilda pētnieks. Ēģiptes varasiestādes tomēr ir mācījušās no iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2018. gadā pieļautajām kļūdām, norāda domnīca "Atlantijas padome". Togad el Sisi pretī stājās tikai viens kandidāts, kurš turklāt aicināja balsot par savu oponentu. Šoreiz tādas pārmērības nav pieļautas, un 67 miljoniem balsstiesīgo ēģiptiešu būs jāizvēlas starp četriem kandidātiem.

Nodrošinājis kārtību pēc jukām

El Sisi Ēģiptē nāca pie varas pēc tam, kad 2013. gadā viņa kā aizsardzības ministra vadībā tika gāzts demokrātiski ievēlētais islāmistu prezidents Muhameds Mursi. 2014. gadā el Sisi tika ievēlēts prezidenta amatā, bet 2018. gadā viņš izcīnīja otru amata termiņu. 2019. gadā Ēģiptes konstitūcijā tika izdarīti grozījumi, kas ļāva viņam pretendēt uz trešo termiņu, turklāt pagarinot prezidenta pilnvaru termiņu līdz sešiem gadiem. Abās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās oficiālie to rezultāti rādīja, ka par el Sisi nobalsojuši apmēram 97% balsstiesīgo. Arī šajās vēlēšanās nav jāšaubās par to uzvarētāju. Aģentūra AFP norāda, ka nozīmīgs sabiedrības noskaņojuma rādītājs būs vēlētāju aktivitāte. Vēlēšanās 2014. gadā piedalījās apmēram 48% balsstiesīgo, bet 2018. gadā – 41%.

Iedzīvotāju skaita ziņā lielākā arābu valsts pēdējā laikā piedzīvo ekonomiskas grūtības, to skaitā inflāciju apmēram 40% apmērā. 

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Ēģipte zaudēja lielu daļu tūristu, jo šīm abām valstīm Ēģipte bija iecienīts tūrisma galamērķis. Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importētāja, kā rezultātā ēģiptieši pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma piedzīvoja strauju cenu kāpumu. El Sisi tomēr netrūkst atbalstītāju, kas uzskata, ka pēc jukām, kas sekoja pēc ilggadēja valsts vadītāja Hosnī Mubaraka gāšanas 2011. gadā, pašreizējais prezidents ir valstī nodrošinājis stabilitāti. Līdzīgs skatījums ir arī daudziem rietumvalstu politiķiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.