Cilvēks. Martins Gauss kļūst nervozs. Par atturīgo, pieklājīgo un nosvērto "Air Baltic" valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu stāsta, ka viņš uzsvērti izvairās no Latvijas sabiedrības un tās rīkotajiem publiskajiem pasākumiem tieši tādēļ, lai viņam nevarētu pārmest saistību ar tiem vai citiem politiskajiem spēkiem.
Jāsaka, ka no ārvalstīm uzaicinātajam un labu algu saņemošajam aviouzņēmuma vadītājam tik tiešām viens no svarīgiem rīcības motīviem varētu būt spēt noturēties savā amatā neatkarīgi no politisko vēju pārmaiņām.
Taču šis uzvedības modelis pagājušajā nedēļā M. Gausu pievīla. Reaģējot uz kritiku par nule pārdotā 340 miljonus lielā "Air Baltic" obligāciju laidiena milzīgo 14,5% gada kuponu (tā pati procentu likme vien ir, tikai nosaukums cits), Martins Gauss, šķiet, pirmo reizi savā nu jau gandrīz 13 gadus ilgajā "Air Baltic" vadītāja karjeras laikā zaudēja savaldīšanos un atļāvās asi novērtēt kritizētāju kompetenci. "Patlaban ir liels troksnis šeit, to es saprotu. Daudzi pašpasludināti eksperti tagad apspriež kapitāla tirgus lietas, lai gan Latvijā nemaz nav bijis šādu piemēru.
Es patiešām "izbaudu", lasot šos prātojumus. Var redzēt, ka nav nekādu zināšanu par to, kā šīs lietas strādā, un tiem, kuri bļauj visskaļāk, ir vismazāk zināšanu,"
TV3 paudis Martins Gauss. Viņš arī izteicies, ka "Air Baltic" nākotnē tikai augšot un sagaidāmajai akciju tirgošanai biržā vajadzētu ienest papildu kapitālu, kas uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, tāpat jau pēc diviem gadiem būšot iespēja lūkot pārfinansēt šo obligāciju laidienu ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Un te jāsaka, ka bijušā pilota un pašreizējā uzņēmuma vadītāja augstprātīgajai attieksmei pret kritiku ir visai ļodzīgs pamats. Pirmā netiešu kritiku par šo obligāciju laidienu izteica specializētā un autoritatīvā biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", ierindojot to starp augsta riska spekulatīvajām obligācijām jeb t. s. "junk bonds". Savukārt kompetences līmenis virknei Latvijas ekonomistu un finansistu, kas vairāk vai mazāk aizplīvurotā formā kritiski izteicās par šo darījumu, diez vai ir zemāks nekā pašam Gausam. Nav arī jābūt nekādam finanšu ģēnijam, lai saprastu: ja gadā procentu maksājumos jāmaksā 49,3 miljoni eiro, bet
lielākais, ko "Air Baltic" Gausa pārvaldības gados spējis nopelnīt ir 33,9 miljoni vienā gadā, tad kaut kas te īsti kārtībā nav un darījums ir visai problemātisks.
Tādēļ jādomā, ka Gausa nervozitātes pamatā ir varbūtība, ka apstākļu izpēte, kādēļ valstij gandrīz pilnībā piederošajam uzņēmumam bija jāaizņemas tik dārgi, varētu padarīt ļodzīgas paša valdes priekšsēdētāja krēsla kājas.
Prieks. Dotas tiesības nemācīties krievu valodu
Beidzot divus garus gadus pēc tam, kad Krievija uzsāka netaisnīgu karu pret Ukrainu, Saeima pieņēmusi izmaiņas Izglītības likumā, kas dod skolēniem tiesības atteikties no krievu valodas apguves.
Kā zināms, līdz šim Latvijas skolās krievu valoda ir populārākā otra apgūstamā svešvaloda.
Bieži vien šī popularitāte gan bija saistīta ar to, ka lielā daļā skolu cita otrā svešvaloda vienkārši netika piedāvāta.
Kā iemeslu bieži vien minot gan pedagogu trūkumu, gan vecāku vēlmi, lai bērni apgūtu krievu valodu.
Jau sākoties karam, tika nolemts pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, pārejot tikai uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Taču netika padomāts par tiem, kuri jau šobrīd vairs nevēlas apgūt krievu valodu. Pērnā gada nogalē grozījumus Izglītības likumā, kas ļautu jau tagad atteikties no krievu valodas, iesniedza Nacionālās apvienības deputāti. Nu tie beidzot pieņemti, kaut zināms, ka bija skolēni, kuri no krievu valodas apguves atteicās jau iepriekš, kamēr juridiska risinājuma tam vēl nebija.