Ukraiņu kora "Dudaryk" vadītājs: Deportācijas ir veids, kā krievi izrāda savu varu

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pieminot un godinot ap 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju, ļoti īpašs koncerts notiks Rīgas Domā.

Atskaņojumā vienosies Ukrainas Nacionālais akadēmiskais vīru koris "Dudaryk" mākslinieciskā vadītāja Dmitro Katsala vadībā, VEF kultūras pils "Jasmīnas koris", Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis, tenors Mārtiņš Zvīgulis, baritons Mārtiņš Burke-Burkevics un bass Mikula Jukimenko no Ukrainas.

Koncertprogrammas centrālais notikums būs kopīgi dziedātā Latvijas Kultūras kanonā iekļautā emocionāli piesātinātā Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte "Dievs, Tava zeme deg!", kas sarakstīta pirms 80 gadiem, bet tik ļoti sasaucas ar ukraiņu tautas šodienas ciešanām. Kantātes atskaņojuma mākslinieciskā vadītāja un diriģente – Vita Timermane.

Koris "Dudaryk" ir starptautiski pazīstama mākslinieciska vienība, kas sniegusi vairāk nekā 2500 koncertus Ukrainas un pasaules prestižākajās koncertzālēs, 

tostarp Kārnegī zālē Ņujorkā, Parīzes Dievmātes katedrālē, Vankūveras "Air Place", pilī "Ukraina", Varšavas Nacionālajā filharmonijā, Ukrainas Nacionālajā operā, Ukrainas Nacionālajā filharmonijā un citviet.

Pirmoreiz Latvijā koris viesojās 2022., pēc tam 2023. gada pavasarī, bet pagājušajā vasarā piedalījās Dziesmu svētkos, kopā ar 15 000 Latvijas koru dziedātāju emocionāli izdziedot Ukrainas valsts himnu un Dziesmu svētku koru zelta repertuāru. Kopš kara sākuma daudzi Ukrainas kultūras darbinieki, arī koristi kļuvuši par sava veida karotājiem, un visi koncertos savāktie ziedojumi tiek nodoti Ukrainas aizstāvjiem – visiem, kas nomodā par Ukrainu ir gan frontē, gan aizmugurē. Šoreiz koris Latvijā muzicēs 24 dziedātāju vīru grupas sastāvā.

"Latvijas Avīzei" bija gods "Dudaryk" koncertceļojuma iesākumā, īsi pirms koncerta Varšavā, sarunāties ar kora māksliniecisko vadītāju Dmitro Katsalu.

Ļoti gaidām "Dudaryk" atkal dzirdēt Latvijā, nav iespējams aizmirst jūsu dziedājumu pagājušajā vasarā Dziesmu svētkos Mežaparkā.

D. Katsals: Arī mums, ukraiņiem, tas bija dziļš emocionāls pārdzīvojums, pieredzējām, cik ļoti izjusti tūkstoši latviešu koristu izdziedāja Ukrainas himnu, tas bija neaizmirstami, fantastiski.

Cik bieži "Dudaryk" dodas ārzemju koncertturnejās?

Dziedāt ārzemēs ir vismazākais, ko varam darīt savas valsts labā, Ukrainas uzvaras labā. 

Grūti iedomāties, bet patiesībā tagad korim ir daudz vairāk viesturneju nekā agrāk, pirms kara. 

Šī jau būs mūsu ceturtā reize, kad dodamies uz Latviju, un devītā reize kopš kara sākuma, kad dodamies ārzemju koncertturnejā.

Vai kāds no koristiem pievienojies arī armijai jeb visi palikuši dziedāt?

Armijā cīnās 23 mūsu koristi, un divi vairs nekad kopā ar mums nedziedās, jo ir nogalināti. Par vienu gan vēl ir cerība, un, kaut arī vairāk nekā trīs mēnešus zuduši kontakti, ceram, ka viņš vēl ir dzīvs, varbūt kaut kur gūstā, varbūt kādā cietumā Krievijā. Šis nav viegls laiks dziedātājiem, tāpat kā visai tautai. Ir patiesi grūti, ka teju ik dienu jāmirst labākajiem no vislabākajiem. Par to pat runāt ir grūti.

Ieklausoties Ukrainas himnas vārdos, pārsteidz, ka tie cerību pauž nākotnes izteiksmē: "Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve/ Vēl mums, jaunie brāļi, uzsmaidīs veiksme."

Tiesa, šāda nākotnes forma var likties dīvaina, bet tie ir patiesi vārdi. Mūsu valsts vēstures pēdējos trīssimt gados Ukraina brīva un neatkarīga bijusi vien divas reizes – divus gadus 19. gadsimta sākumā un tagad, pēdējos 33 gadus. Visu pārējo laiku ukraiņi dzīvojuši zem dažādām impērijām, gan zem Krievijas, gan zem Austroungārijas varas. 

Tieši to uzsver mūsu himna – visu laiku esam cīnījušies un arī jāturpina cīnīties par savu brīvību un neatkarību.

Kopš kara sākuma apbrīnojam ukraiņu drosmi, vai sevī jūtat šo himnā pieminēto kazaku spēku?

Pienācis laiks, kad pieredzam kazaku kustības reinkarnāciju – viņu brīves izjūtu, karotāju garu. Kazaki, gluži kā vikingi, bija karotāji un savas dzīves upurēja karotāja liktenim. Tagad atkal ir sācies karš un ukraiņi sevī sajūt saikni ar pagātnes varonīgajiem un neatkarīgajiem kazakiem.

Šoreiz koris "Dudaryk" dziedās latviešu skumjā atceres dienā, pieminot Latvijas iedzīvotājus, kuri tika deportēti uz Sibīriju. Toreiz, kad 1944. gadā pirmoreiz atskaņoja "Dievs, Tava zeme deg", Latvijai tuvojās sarkanās armijas tanki. Droši vien kantātes vārdus ukraiņu sirdīm ir viegli pārtulkot…

Tā ir taisnība, vēsture atkārtojas. Kad uzzinājām par iespēju piedalīties šajā koncertā, pats pirmais, ko izdarījām, – pārtulkojām dzejnieka rakstīto. Katra koncerta iesākumam esam sagatavojuši arī īpašu papildu programmu – dziedāsim dziesmas, kuras, lai gan pauž sēras, apliecina arī cerību un liecina par tautas neuzvaramo spēku.

Deportācijas ir veids, kā krievi izrāda savu varu. 

Veids, kā viņi attīra zemi no tiem, kas uz tās dzīvojuši, kas to apstrādājuši iepriekš, lai tad no visattālākajiem Krievijas reģioniem tur atvestu un iemitinātu jaunus iedzīvotājus. Pēc tam ar pāri palikušajiem vietējiem iedzīvotājiem tiek veikta piespiedu asimilācija un iegūtā teritorija kļūst par izgāztuvi.

Bijušajā Padomju Savienībā dzīvoja simti miljoni iedzīvotāju, un mums, kas dzīvo šodien, pat grūti saprast noziegumu līmeni, ko visu padomju gadu laikā Krievija paveikusi pret Ukrainu un pret pārējo bijušās Padomju Savienības pakļauto un okupēto tautu iedzīvotājiem. Ukrainā neviens no šiem noziegumiem nav aizmirsts, tie visi ir uzskaitīti, un pašlaik pienācis brīdis, kad varam tos atmaksāt, atriebties par visiem bojāgājušajiem.

Koncertturnejās vācat ziedojumus Ukrainai, kam domāti šie līdzekļi?

Virzieni ir vairāki, sadarbojamies ar vairāk nekā desmit biedrībām. Vieni no galvenajiem ir divi palīdzības centri Ļvivā, tur ārstē ievainotos karavīrus. Mūsu savāktā nauda, nu jau kopumā miljons Ukrainas grivnu, palīdz šiem kareivjiem, kuri zaudējuši kājas vai rokas. Tas ir vismazākais, ko varam darīt šo cīnītāju labā. 

Ilgstoši sadarbojamies arī ar dažām armijas brigādēm, viņiem pērkam mašīnas un tehnisko nodrošinājumu, elektroniskos instrumentus.

Vai par šiem ziedojumiem iegādājaties arī ieročus, vai to karotājiem pietiek?

Korim tam nav licences, tātad ieročus iegādāties nav iespējas. Ir daudz citu brīvprātīgo organizāciju, kas vāc līdzekļus tieši ieroču iegādei, turklāt, lai iegādātos ieročus, kuri tik ļoti vajadzīgi ukraiņu karotājiem, ceram un lūdzam arī jūsu palīdzību. Protams, ieroči ir, bet tie arvien vajadzīgi visu laiku, jo Krievijā dzīvo vairāk nekā 140 miljoni iedzīvotāju, bet Ukrainā vairs palikuši tikai 30 miljoni, daudzi no valsts aizbraukuši.

Mēs labi apzināmies, cik ļoti daudz Latvija jau ir palīdzējusi līdz šim, esam ļoti pateicīgi, ka šī palīdzība turpinās, tomēr gaidām vēl vairāk.

Kā jūs jūtieties, vai ukraiņi nav paguruši no kara?

Protams, esam noguruši, jo tik ilgi neviens nespēj stāvēt kā klints. Palikt stipriem grūti ir arī psiholoģiski, liela daļa ukraiņu noguruši no Krievijas izdarītajiem noziegumiem. Daudzi arī aizbraukuši no valsts, un vienu Ukrainas pirmskara iedzīvotāju daļu vairs īsti par ukraiņiem uzskatīt nevar, jo viņi grūtā stundā izvēlējās valsti pamest un tai vairs nekādi nepalīdz, vienkārši izvēlējās pazust no kara. Tomēr palikušie ir tautas visstiprākā daļa, tie, kas palikuši, nav nogalināmi. Mēs arī cits citam palīdzam turpināt būt stipriem, Ukrainā notiek visskaistākie, sirsnīgākie koncerti, izrādes, visdažādākie kultūras projekti. Tādos piedalās arī "Dudaryk" koris, turklāt, dziedot citiem, stiprāki kļūstam arī mēs paši.

Šajā sarunā tik maz runājam par mūziku. Kā kara laikā jūtas kora diriģents?

Diriģenta daļa manī vairs palikusi mazāk par pusi, strādāju uzvarai. 

Tiesa, kāda trešdaļa vēl mēģina domāt par mūziku, es to tiešām mēģinu darīt, bet parasti neizdodas, domas novēršas un tās ir tikai par karu, par uzvaru. 

Bet ir jau arī skaisti brīži, jo it viss, kas saistīts ar mūziku, ar dziedāšanu, arī ar Latvijas draugu satikšanu, mums nes cerību un spēku. Tad, atgriežoties Ļvivā, šos atjaunotos spēkus varam dalīt ar ukraiņiem, kuri palikuši mājās. Jūsu dotais spēks ukraiņiem ir ļoti liela palīdzība.

Citi Ukrainas Nacionālā vīru kora "Dudaryk" koncerti Latvijā:

* Sestdien, 15. jūnijā, plkst. 14 – Sunākstes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

* Sestdien, 15. jūnijā, plkst. 19 – Ilūkstes Vissvētās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīcā.

* Svētdien, 16. jūnijā, pēc dievkalpojuma ap plkst. 12 – Rīgas Biķeru draudzes baznīcā.

* Pirmdien, 17. jūnijā, plkst. 17 – Tukuma novada pašvaldības ēkā.

Ieeja par ziedojumiem Ukrainas aizstāvjiem.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji