Nereti jūsmojam par izteiksmīgiem portretiem glezniecībā, fotogrāfijās, skaistiem augumiem skulptūrās, zīmējumos. Vairāki pasaules mākslas darbi apvīti leģendām saistībā tieši ar izmantotajiem modeļiem, piemēram, tēlniece Kamilla Klodele, kura ģeniālajam tēlniekam Ogistam Rodēnam bijusi gan mūza, gan modelis. Savukārt vairāki sākotnēji anonīmie modeļi vēlāk kļuvuši par sievietes skaistuma etalonu veselai paaudzei – kā, piemēram, Rodēna laikabiedra un tēlnieka Ogista Renuāra sieva. Kas ir cilvēki, kuri kļūst par mūsdienu mākslinieku modeļiem?
No portreta līdz kailfigūrai
Pirmie latviešu profesionālie mākslinieki par modeļiem centušies izmantot paziņas – radus un draugus, līdz ar to attīstot tieši portretu mākslu. Senāk tikt pie kailā modeļa, ja mākslinieka naudas līdzekļi bija ierobežoti, nācās pagrūti, turklāt traucēja aizspriedumainā attieksme pret kailumu kā netikumu. To varēja atļauties tikai turīgie, kas arī veicināja "anonīmā modeļa" attīstību, un 20. gs. vidū mākslinieki par modeļiem galvenokārt izmantoja savas sievas vai draudzenes, mīļākās... Tēlotājā mākslā slavenākie akti saistīti ar spāņu galma mākslinieku darbiem XVI–XVIII gs. (Ticiāns, Velaskēzs, Goija). Par modeļiem visbiežāk kļuva slavenās kurtizānes, par ko liecina viņu matu rudā krāsa. Kailķermeņa attēlojumu vēl pat 19. gadsimta glezniecībā uzskatīja par izaicinājumu. Baltijā viens no pirmajiem akta autoriem bija mākslinieks Kārlis Hūns, tad Janis Rozentāls, kurš 1896. gadā gleznā "Mākslinieka darbnīca" attēloja kailu modeli.
Jaņa Rozentāla gleznā "Princese ar pērtiķi" attēlotā dāma ar pērtiķīti ilgu laiku raisīja minējumus, kas ir šī ekstravagantā sieviete. Bijuši minējumi, ka par modeli kalpojusi paša mākslinieka dzīvesbiedre Ellija Rozentāle. Varbūt arī aktrise Marija Leiko (par viņu patlaban top spēlfilma!), kuru Rozentāls bija varējis redzēt kādā izrādē. Detektīvam līdzīgā modeļa izzināšana beidzās, kad mākslas vēsturniece Edvarda Šmite atklāja, ka gleznā attēlota rīdziniece Goto Bētge, dzimusi fon Zeka (1891–1977). Viņa strādājusi par deju skolotāju un pat dibinājusi savu deju studiju, bet iedvesmu gleznai radījis viņas austrumnieces tēls kādā Rīgas karnevālā, kurā viesojies arī slavenais gleznotājs. Reālas personības mākslinieks iemūžinājis arī gleznās "Mērijas Grosvaldes portrets" (1902) , "Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas portrets" (1916) un daudzās citās. Viņa iecienītākais modelis, protams, bija dzīvesbiedre somu operdziedātāja Ellija Forsele- Rozentāle, piemēram, gleznās "Zem ķirškoka" (1904) un "Zem pīlādža" (1905).