Saeimai atkal jālemj par minimālo ienākumu

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma, pamatā tie ir partijas "Saskaņa" 13. Saeimas deputāti. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2. panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1. un 109. pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. Šī gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Satversmes tiesa tomēr secinājusi – lai gan likumdevējs sākotnēji apstrīdētās normas ir grozījis, tomēr tiesvedība lietā nav izbeidzama. 

Attiecībā uz jaunajām apstrīdētajām normām ST vērtēja, vai minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem ikvienai trūcīgai personai rada iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, un pārbaudīja, vai garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmērs kopā ar citiem atbalsta pasākumiem nodrošina Satversmes tiesas iepriekšējos spriedumos atzīto pamatvajadzību – pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības un pamatizglītības, kā arī iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē – apmierināšanu.

ST secināja, ka likumdevējs gan ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka ikvienai trūcīgai personai būtu pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Līdz ar to jaunajās apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošinot ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ ST atzina, ka arī jaunās apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kas nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu, 

lai gan pašvaldībām, gan arī politikas veidotājiem un pašam likumdevējam būtu pieejama informācija par trūcīgām personām sniegtā atbalsta apmēru un efektivitāti. Turklāt sociālās palīdzības sistēmas uzdevums ir palīdzēt trūcīgām personām saviem spēkiem izkļūt no nabadzības slazda, tomēr tai nevajadzētu radīt tādus apstākļus, kas mazinātu trūcīgu personu vēlmi pašām līdzdarboties sociālās drošības sistēmas ietvaros savu pamatvajadzību apmierināšanai un uzlabot savus dzīves apstākļus.

Viens no pieteikuma iesniedzējiem Andrejs Klementjevs pauda viedokli, ka ST rīkojās drosmīgi, izskatot lietu pēc būtības, rezultātā pieņemot spriedumu, kas atspoguļo to, ka cilvēki nevar izdzīvot tajā sociālās drošības sistēmā, ko uzbūvējusi Labklājības ministrija: "Trūcīgajiem izmaksāto pabalstu apjoms nav pietiekams cienīgai dzīvei."

Jaunās apstrīdētās normas Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošām no 2025. gada 1. janvāra.