Kāpēc veidojas bedres mājas piebraucamajā ceļā? Kā aizlāpīt?

Kāpēc veidojas bedres mājas piebraucamajā ceļā? Kā saviem spēkiem tās aizlāpīt? Jautā LĪga Jelgavā.

Ir vairāki iemesli

Iemesli, kāpēc mājas piebraucamajā ceļā veidojas bedres, ir vairāki: ceļš ir nepareizi izbūvēts, no tā netiek novadīts mitrums, ceļa nestspēja ir mazāka par slodzi, ko izraisa pa to braucošās automašīnas.

Savulaik mājas piebraucamo ceļu būvēja vienkārši – vietā, kur jābūvē ceļš, sabēra būvgružus, izlīdzināja ar buldozeru, mazliet piebraukāja ar kādu lielāku un smagāku traktoru un labākajā gadījumā pa virsu uzbēra dažus centimetrus grants.

Taču šāds ceļš kalpos labi ja pāris sezonu. Pēc tam viss, kas tika iebērts dubļos un tajos iemīcīts, nogrimst. Sekas – bedres un risas, kurās krājas ūdens.

Vēl viens no iemesliem – no ceļa netiek novadīts liekais mitrums. Ja ceļš ir mitrākā vietā, tam nav grāvju vai tie aizauguši ar krūmiem, ūdens no ceļa klātnes nenotek, un tā kļūst pārāk mitra. Atkal veidojas bedres un risas.

Tādas pašas sekas ir, ja piebraucamo ceļu izbūvē ar domu, ka to izmantos tikai vieglais autotransports, bet pa to pārvietojas daudz smagāka tehnika.

Jāsāk ar grāvjiem un caurtekām

Lai ceļš kalpotu ļoti ilgi, jāsāk ar mitruma režīma sakārtošanu. Ja grāvis aizaudzis ar krūmiem, tajā vienmēr ir daudz ūdens, jāsāk ar to – izcērt krūmus, iztīra caurtekas un parūpējas, lai liekais ūdens tiktu novadīts uz kādu dabīgo ūdensteci vai savākts meliorācijas sistēmā. 

Protams, arī šai sistēmai jāfunkcionē tā, kā to paredzējis projektētājs. Ja zem ceļa ir caurtekas, jāiztīra arī tās, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens novadīšanu.

Aizaugušiem grāvjiem var nākties izmantot jaudīgāku tehniku. Šis darbs jāuztic pieredzējušiem speciālistiem, jo jāievēro, lai grāvjiem būtu pareizs profils un kritums. Ceļa virsmai jābūt nedaudz augstākai par apkārtni, ja vien ceļš nešķērso nokalni.

Jālabo un jāuztur regulāri

Ja vien piebraucamais ceļš nav asfaltēts vai bruģēts, tas būs jālabo visai bieži. Protams, var labot katru tikko parādījušos grambu, var darbu sākt pavasarī, kad zeme un līdz ar to ceļš atkusis un apžuvis.

Bedru aizpildīšanai vispiemērotākās ir dolomīta šķembas, drupināta grants vai sasmalcināti būvgruži. Vislabāk izmantot maisījumu, kurā ir gan smilšu graudiņa izmēra gabaliņi, gan prāvāki (caurmērā 40–45 mm).

Izvēloties drupinātus būvgružus, derēs tādi, kuros nav lielu gabalu, piemēram, pusķieģeļa lielumā vai lielāki, jo tos nevar kvalitatīvi iestrādāt bedrēs.

Lai darbu labi paveiktu, vēlams bedrēs iebērto minerālo materiālu pildījumu iestrādāt ar vibroblieti. Tai jābūt aptuveni 100 kilogramu smagai.

Der zināt

• Nevajadzēt mēģināt iztikt bez blietes… Materiāla daļas savstarpēji nesaķersies, un ceļš būs nelīdzens. Ja tiek izmantots pārāk daudz materiāla, veidosies izciļņi, pat ja materiāls tiks noblietēts.
• Ceļu nedrīkst labot, ja tas nav atkusis un nav aizvadīts liekais ūdens.