-1.6 °C
Kādā veidā tika plēsti akmeņi ēku būvei laikā, kad vēl nebija elektrības? Jautā Līga Valmierā. Konsultējis IK "Ziemeļu akmens" akmeņkalis Māris Ziemelis.
Akmens plēšanas tehnoloģija gadu gaitā nav būtiski mainījusies. Lai akmeni pārplēstu, tajā ieurbj caurumus, kuros ievieto speciālus metāla ķīļus, kas sastāv no trim daļām.
Ar veseri sit pa ķīļa centrālo daļu – serdeni. Ar laiku akmens saplīst.
Izklausās viegli, taču tas ir smags un nogurdinošs darbs.
Savulaik bija pieejami tikai rokas darbarīki – speciāls urbis, kas veic ne tikai rotējošas, bet arī vertikālas kustības, līdzīgi kā šujmašīnas adata, un rada triecienus pret akmeni. Mūsdienās izmanto pneimatiskos urbjus un kompresoru.
Taču mazākus akmeņus var saplēst arī ar aptuveni 10 kilogramu smagu granīta veseri.
Tā darbības princips ir līdzīgs kā cirvim – viena vesera mala ir smaila, un ar to sit pa citu akmeni.
"Ar šādu veseri [attēlā] akmeņus esmu skaldījis arī pats. Lielākajai daļai akmeņu var saskatīt šķiedras. Pa tām tad arī var akmeni pārplēst. Reizēm pietiek tikai ar dažiem precīziem sitieniem. Ar laiku iemācās šīs šķiedras saskatīt un veikt nepieciešamos sitienus precīzi tiem pareizajās vietās,” stāsta akmeņkalis Mārcis Ziemelis.
"Taču jānovērtē pats akmens, jo ne visi ir piemēroti plēšanai. Tas atkarīgs no akmens struktūras."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
