7 °C
Lakstu čupa, ko sameta spainī vai grozā nešanai uz komposta kaudzi, kā arī cūciņu vai mājputnu barošanai, patiesībā bija ļoti vērtīga, tikai mūsu vecāki un vecvecāki to nezināja vai arī bija aizmirsuši. Nekas nav nokavēts! Pat ja pietrūkst savu dobīšu, noderīgas nezāles var atrast arī ārpus dārza.
Nez, vai kādam ir patīkamas atmiņas par ravēšanas procesu? Šis garlaicīgais pienākums bērnībā vai skolas brīvlaikā sabojāja prieku par visu to jauko un noderīgo, ko dārzā var iegūt.
Augus tējai vai lietošanai svaigā veidā vāc tikai tīrās un nepiesārņotās vietās, par kurām ir pārliecība, ka dārzs vai tuvējā teritorija nav miglota ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kaitēkļu indēm. Malkas pelnu pelnūdens, sodas šķīdums, zilie graudiņi, nātru un citu nezāļu raudzējumi neskaitās.
Lielā nātre (Urtica dioica) un sīkā nātre (Urtica urens)
Par abām ir visgarākais saraksts pielietojumam. Sīko nātri vairāk izmanto tautas medicīnā, bet lielā ir patiešām universāls augs un nezāļu topa sarakstā pelnījusi pirmo vietu.
Sakņu novārījumu un kaltētas lapas izmanto tēju maisījumos. Var spiest lapu sulu un gatavot kompreses.
Pavasarī gatavo svaigu nātru salātus, vāra zupu, var pievienot lēcu biezputrai. Pēc uzturvērtības jaunie dzinumi ir līdzīgi pākšaugiem, tos var skābēt līdzīgi kā kāpostus. Kaltētas lapas un galotnītes ar ziediem vai sēklām saberž pulverī, liek pie biezpiena vai brokastu putras, izmanto kā piedevu zupām, kotlešu masai vai pankūku pildījumiem.
Nātru biezenim lapas saberž ar sāli, pievieno piparus un augu eļļu.
Ļoti labi noder vasarā īslaicīgai produktu iesaiņošanai, apsegšanai, lai netiek klāt mušas, piemēram, ietin zivis, vēžus, gaļu. Lieto biezpiena, siera pārsegšanai karstā laikā.
Ložņu vārpata (Agropyrum repens)
Dzīvelīga un grūti izskaužama nezāle. Tautas medicīnā ļoti plašs pielietojums dažādu slimību ārstēšanā. Gatavo sakņu novārījumu vai svaigi spiestu sulu, ārstnieciskās vannas un kompreses. Palīdz elpošanas ceļu iekaisumu, alerģisku ādas problēmu, dermatītu, žultspūšļa akmeņu un nierakmeņu, kuņģa un zarnu slimību un vēl daudzos citos gadījumos.
Labs līdzeklis arī mājdzīvniekiem, jo suņi un kaķi paši atrod un ēd šo augu, kad jāatbrīvojas no parazītiem.
Dārza mīkstpiene (Sonchus oleraceus)
Augu var pazīt pēc zilganzaļās lakstu nokrāsas. Zied no jūlija līdz oktobrim.
No lakstiem gatavo dezinficējošu uzlējumu.
Jaunās mīkstpienes lapas izmanto zupās un vitamīnu salātos.
Ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris)
Viena no biežāk sastopamajām nezālēm dārzos, nekoptās, aizaugušās dobēs. Jau ļoti agri pavasarī sāk augt, drīz vien zied sīkiem baltiem ziediņiem un tā turpina visu vasaru. Atpazīstams pēc auglīšiem – sirdsveida pākstenīšiem, kam vizuāla līdzība ar maisiņu. Ne velti bursa-pastoris nozīmē ganu somiņa.
Gatavo uzlējumu un šķidro ekstraktu. Lieto ginekoloģijā par dzemdes muskulatūras saraušanās stimulētāju un asins apturēšanas līdzekli.
NB! Jāievēro piesardzība, ja ir problēmas ar asins recēšanu.
Plikstiņu pievieno zaļajiem pavasara salātiem. Vēlāk, kad gatavojas sirdsveida pākstenīši, tos nobrauka, izkaltē, samaļ un pievieno dārza garšaugu maisījumiem.
Efeju sētložņa (Glechoma hederacea)
Nosaukums atbilst augšanas stilam, jo sētložņa tinas un vijas gar žogiem, gar ēku pamatiem, dobes malām. Sastopama jau agri pavasarī. Zied violeti ziliem ziediņiem.
Iekšķīgi lieto pret vēdera (kuņģa) sāpēm, lai veicinātu atraugas, ja ir aknu saslimšanas, plaušu slimības vai bronhīts. Gatavo uzlējumu iekaisuša kakla skalošanai.
Tējai piemīt tonizējoša īpašība. Ieteicama pēc ilgstošiem elpošanas ceļu iekaisumiem. Ārīgi lieto svaigu lapu apliekamos brūču sadziedēšanai, pie ādas slimībām. Ja asaro acis, tad gatavo kompreses no lapu uzlējuma.
