Plašākai energokopienu izveidei gaida valdības noteikumus, kuru pieņemšana kavējas. Eksperti uzskata, ka pašlaik energokopienu izveidošana iespējama ļoti ierobežotam cilvēku lokam.
Kas ir energokopienas, un kāpēc tādas būtu jāveido? Energokopienas ir organizācijas, kuru dalībnieki īsteno kopīgus atjaunīgās enerģijas projektus. Atšķirībā no enerģijas tirgotāju darbības specifikas energokopienas tiek veidotas pašu dalībnieku energoapgādes vajadzībām, tāpēc tās pārsvarā ir vietējas organizācijas, skaidro biedrības "Zaļās brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone. Pastāvot arī attālinātās kopienas, kuras virtuāli pārvalda lielākas elektrostacijas, kam var būt dažādas atrašanās vietas. Tieši energokopienu modelis esot ļoti piemērots pārejai uz izkliedēto ģenerāciju, īpaši saules paneļu plašākai integrācijai pilsētvidē, jo mudina plānot pieprasījumu un optimizēt patēriņu atbilstoši konkrētā periodā pašu saražotajam, kā arī no tīkla saņemtās enerģijas cenas un CO2 intensitātes signāliem. Citiem vārdiem – energokopienas ir solis uz viedākām energosistēmām, tāpēc to darbībai ir izstrādāti arī īpaši digitāli risinājumi. Tie nepieciešami, lai, darbojoties kopā ar citiem, dalībnieki saglabātu datu privātumu un varētu ērti vienoties par savstarpējiem norēķiniem, skaidro eksperte.
Energokopienām ir arī savi sociāli mērķi, it īpaši, ja projekti tiek veidoti, lai iekļautu arī maznodrošinātus lietotājus, kuri tā var samazināt enerģijas izmaksas vai uzlabot nekustamā īpašuma stāvokli.
Jebkurā gadījumā energokopienas sniedz gan vides, gan sociālus ieguvumus. Tās var pārvaldīt tikai līdzdarbojoties.
Lai gan lielākoties energokopienas saistām ar elektroenerģiju, tās var veidot, piemēram, arī siltumapgādes vai citās ar energoapgādi un energoefektivitāti saistītās jomās. Gan aktīvie lietotāji, gan kolektīvas iniciatīvas kā energokopienas kļūst par arvien nozīmīgākiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem.
Projekti var atšķirties
Cik sarežģīta ir energokopienu projektu veidošana? K. Pētersone skaidro, ka pats jēdziens "energokopiena" ietver ļoti dažādus piemērus, tāpēc projektu klāsts atšķiras gan pēc mēroga, gan tehniskajiem risinājumiem.
Viens no vienkāršākajiem piemēriem būtu uzstādīt saules paneļus uz daudzdzīvokļu mājas jumta, kas saražo elektrību ne tikai koplietošanas telpu, bet arī dzīvokļu iemītnieku patēriņam. Lai šāds modelis darbotos, jāvienojas par principiem, kā energokopienas dalībnieki veiks patērētās elektroenerģijas uzskaiti un norēķinus gan kopienas ietvaros, gan ar elektroenerģijas tirgotājiem, kas segs iztrūkumu vai uzpirks pārpalikumu. Ja biedru skaits ir liels, energokopiena arī pati var darboties kā elektroenerģijas "tirgotājs" – piemēram, ja tiek nodibināts kooperatīvs, kas attīsta vēja enerģijas projektus un saražoto piedāvā biedriem par zemāku cenu. Pēc šāda modeļa darbojas Beļģijas "Ecopower".
Pievilcīgas varētu būt energokopienu kā apbūves kvartālu attīstības ieceres.
Labs iemesls sadarbībai esot gan pašu ēku dažādība, gan arī to atšķirīgās funkcijas. Piemēram, ir ēkas, kuru jumti ir piemēroti lielākas jaudas elektrostaciju uzstādīšanai, nekā vajadzīgs to individuālajam patēriņam. Savukārt blakus ēkām var būt noderīgi izmantot enerģijas pārpalikumu – tas attiecas ne tikai uz dzīvojamo sektoru, bet arī uz uzņēmumiem un publiskām iestādēm. Turklāt energokopienām ir perspektīva veidot kopīgus enerģijas uzkrāšanas risinājumus, arī saistībā ar elektroauto uzlādi.
Viens no energokopienu piemēriem jau tagad redzams Mārupē – uz vienas sešu dzīvokļu rindu mājas uzstādīti saules paneļi, bet uz daudzdzīvokļu ēkas jumta – saules paneļi un saules kolektori, kas palīdz samazināt mājas iemītnieku elektrības un siltā ūdens rēķinus. Abi projekti realizēti "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmas projekta ietvaros, un to lielākoties finansējis ERAF un līdzfinansējumu piešķīris Rīgas plānošanas reģions. Vienas projektā iesaistītās mājas vecākais Jānis Bethers jau iepriekš izteica cerību, ka jaunais energokopienu regulējums būs pietiekami plašs, lai šādu projektu Latvijā kļūtu aizvien vairāk.