"Mitsubishi Colt", japāņu mazauto, kas tiek ražots gandrīz 60 gadus, atkal kļūs pieejams Eiropas tirgū. Pirmo iepazīšanos ražotājs sarīkojis Nīderlandē, paziņojot, ka markas dīlercentros tas ieradīsies rudenī.
Jau bāzes versijā "Colt" būs aprīkots ar gaisa kondicionēšanas iekārtu, elektriski regulējamiem un apsildāmiem ārējiem spoguļiem, gaismas un lietus sensoriem, 7 vai 9,3 collu, kā arī bi-LED priekšējiem lukturiem, savukārt pasīvās un aktīvās drošības sistēmu komplektā ietilpst ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, aktīvā joslas novirzīšanas brīdinājuma sistēma, automātiskā kruīza kontrole ar ātruma ierobežotāju, ātruma brīdinājuma un sadursmes brīdinājuma sistēma ar gājēju un velosipēdistu atpazīšanu, avārijas bremzēšanas palīgs.
"Colt" motortelpā var atrasties gan iekšdedzes dzinēji, gan hibrīdiekārta. Pirmos pārstāv 1,0 litru trīscilindru benzīna dzinējs ar 67 ZS jaudu un piecu ātrumu manuālo pārnesumkārbu, kā arī 91 ZS versija ar turbokompresoru un sešpakāpju pārnesumkārbu, bet hibrīdiekārta apvieno 1,6 litru benzīna dzinēju ar diviem elektromotoriem.
Cenas "Mitsubishi Europe" sola atklāt septembrī, bet dīleru centros "Colt" būtu jāparādās oktobrī.
Vai digitālo "fīču" uzskaitījumā pamanījāt bāzes dzinēja jaudu? Tikai 67 ZS… Nabadzības apliecība vai atgriešanās saprātīgā pagātnē? Un "Colt" šajā ziņā nav vienīgais. Modernu auto ar 75 ZS dzinēju pārdod "Opel Corsa" un "Peugeot 208". Ar 86 zirgiem "iztikt" piedāvā "Kia Rio".
Populāri? "Gada auto" testu dienās diemžēl neiztiek bez skeptiskām replikām par to, ka viens vai otrs auto "neiet". Pārāk lēns, pārāk kūtrs… Šādi "noraujas" ne tikai tādi, kam zirgu mazāk par 100, bet pat, piemēram, "Honda Civic" ar krietnu 1,8 l tilpuma sirdi, pat divlitru "Subaru", dažam šķiet lēnāks, nekā gribētos…
No dinamikas kā narkotikām esam atkarīgi. Un auto ražotāji to kultivē: reģioniem, kuros aizliegts braukt vairāk par 90 km/h, tiek devīgi piegādāti divas un vairāk reizes ātrāki auto. Kā modernas kvalitātes kritērijs tiek lietots rādītājs "no nulles līdz simtam". Bezjēdzīgs rādītājs, jo šāds ieskrējiens reālā kustībā ir absurds un nelietots. Atruna – dinamika vajadzīga kritiskās situācijās – tikpat nožēlojama, jo no šādām situācijām var viegli izvairīties ar ekonomiskākiem, ekoloģiskākiem un, galvenais, drošākiem paņēmieniem.
Vaina cita. Kaifu gribas. Un kaifs ir paātrinājumā.
Ja racionāli – vienmērīgai kustībai ar Latvijā atļauto ātrumu vajadzīgi 30–50 ZS (atkarībā no auto aerodinamikas un rites pretestības). Pārējais ir rezerve. Reti izmantota, bet dārga. Nelielas jaudas dzinēji nepieciešamības gadījumā arī spēj daudz – ja māki pareizi lietot ātrumkārbu, ja "izgriez" to līdz maksimālai jaudai. Mans personīgais ātruma rekords trasē Rīga–Liepāja (stunda un 40 minūtes) joprojām pieder VAZ–2103 automobilim ar aptuveni 80 ZS jaudu (1976. gads, vispārējais ātruma ierobežojums "90" vēl neeksistēja).
Tātad – tonnu smagam ekonomiskas klases auto arī šodien mazāk par simts zirgiem būtu pietiekami. Ja vien kučieri būtu citādi…
Jautāju vairāku firmu dīleriem – vai automobiļi ar mazākajiem piedāvātajiem dzinējiem tiek pirkti? Vienprātīga atbilžu esence – reti. Ja tie prāvāki (kādi 450 cm garumā), tad gandrīz nemaz. Pārāk lēni būšot. Un atkal tiek investēti vairāki tūkstoši eiro pārprastā modernizācijā…