4.3 °C
Ar Latvijas auto vidējo vecuma statistiku nelepojamies. Zinām, ka vairums tautiešu spiesti braukt ar visai veciem ratiem. Bet kā klājas pārējā Eiropā? Atbildi uz to dod visai plašs Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) statistikas apkopojums. Tiesa – šis darbiņš prasījis krietnu laiku, un tikai tagad saņemam skaitļus par stāvokli pagājušā gada sākumā. Tas gan nekas – situācija nav būtiski mainījusies.
Daļai mājsaimniecību auto nemaz nepieder (skat. tabulu). Mums šī daļa lielākā. Gandrīz trīsreiz vairāk nekā francūži iztiekam ar sabiedrisko transportu. Bet pa automobilim pašam, sievai, dēlam utt. atļaujamies – oho, gandrīz tikpat daudz, cik to spēj Austrijā. Esam Eiropā otrie!!!
Tiesa – gandrīz visa šī bagātība pirkta, jau iepriekš palietota. Dāņi tā nedara. Kurš gadā nobrauc visvairāk? Atkal jau varam lepoties. Šoreiz ar pašu augstāko vietu reitingā.
Kas spēj nopirkt jaunākos auto? Kā redzams – ir valstis arī Eiropā, kur cilvēki pārvietojas vēl vecākos auto nekā Latvijā (skat. tabulu). Un vispār – braukt ar auto, kurš ražots pirms desmit un vairāk gadiem, par negodu neuzskata pat visai bagātu zemju iedzīvotāji. Un nav jau tie 10 vai pat 15 nekas briesmīgs, ja to skata kontekstā ar otras tabulas datiem par gada vidējo nobraukumu. Tiesa – ilgu mūžu bez nopietnām kļūmēm nodzīvot var tikai labi kopts auto. Un tieši servisa kvalitāte (sevišķi lauku rajonos) var kļūt par mūsu sirmo zirdziņu saimniecības smagāko problēmu. To vien no servisu saimniekiem dzird – nav kadru! Nav meistaru, kas spētu tikt galā ar elektroniskajām sistēmām, kuras arī pirms 15 gadiem jau bija kļuvušas amatieriem pārāk sarežģītas.
Bet kā tad ar tiem jaunajiem elektriskajiem? Švaki. Elektroauto (EV) un lādējamie hibrīdi (PHEV) joprojām ir tikai 1,5% no gandrīz 300 miljoniem Eiropas auto. Vairāk par diviem procentiem iekrāt spējušas vien piecas bagātākās valstis.
Nost ar dīzeļu smaku? Nu, nu… 91 procents vieglo komercauto joprojām brauc ar šiem dzinējiem. Un tikai 0,6% ir elektriski. Kravinieku skaitļi vēl kūpošāki. Satiksmes autobusi arī. Tikai viens no to simta ir elektrības dzīts. Tā, lūk…
Tāls vēl ceļš ejams uz izplānoto (izsapņoto?) auto ekoloģiju. Jānomaina nieka 250 miljoni pierasto ratu, cenšoties, mācoties būt pēc iespējas pieticīgākiem, netērēt izmēriem, jaudai, dinamikai. Kā kādā sarunā par satiksmes ekoloģiju teica viens "Gada auto" žūrijas vecbiedrs – nekas dārgs nevar būt patiesi zaļš. Tā nauda taču ir jānopelna. Un šis process parasti nav gluži ekoloģisks. Pateica un devās mājās apmīļot savu pagājušajā gadsimtā būvēto busiņu…
