Iepirkšanās internetā savu uzvaras gājienu piedzīvoja kovida laikā, kad daudzas preces uz īsāku vai ilgāku laiku parastā veikalā nemaz nebija pieejamas vai arī pie tām tikt bija sarežģīti.
Strauji augot pieprasījumam, aktīvi veidojās un paplašināja darbību arī dažādi interneta veikali. Sākotnēji likumdošana, kas aizsargā patērētāja tiesības, pat nespēja tikt līdzi lēcienveida popularitāti piedzīvojušajai digitālajai tirdzniecībai. Tagad situācija ir pa daļai mainījusies, tomēr interneta tirdzniecība ir plašs lauks un pircējam tajā joprojām ir viegli iekrist dažādās lamatās. Kā sevi pasargāt, centāmies noskaidrot pie tikko doktora grādu ieguvušās Zandas Dāvidas, kas šogad aizstāvēja savu promocijas darbu – publikāciju kopu "Patērētāja lēmuma autonomija negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē".
Zandas Dāvidas ikdiena ir cieši saistīta ar patērētāju tiesību aizsardzību – viņa ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenā juriste, kā arī Latvijas Universitātes un Biznesa augstskolas "Turība" pasniedzēja. Viņa stāsta, ka darba izstrādē, apvienojot praktisko pieredzi ar teoriju, izdevies nonākt pie jaunām atziņām un vērtīga pētījuma Latvijas un Eiropas Savienības līmenī.
Kas ir tas, ko patērētājs ikdienā izvēlas?
Z. Dāvida: Mēs neapzināmies, cik daudz lēmumu ikdienā patiesībā pieņemam. Darbojoties digitālajā vidē, piemēram, lemjam par interneta vietnes atvēršanu vai neatvēršanu. Izvēlamies spēlēt digitālo spēli telefonā vai tieši pretēji – nespēlēt. Uzlūkot reklāmu vai to pāršķirt…
Patērētāja lēmums secīgi var veidoties, arī ietekmējoties no komersanta īstenotās negodīgās komercprakses, bet komersants nereti aizbildinās ar frāzi – patērētājs pirkuma līgumu nav noslēdzis. Manā skatījumā līguma noslēgšana ir pakārtota, un negodīga prakse var tikt īstenota pat pirms līguma noslēgšanas posmā. Izstrādājot savu promocijas darbu, lielu uzmanību pievērsu tieši negodīgas komercprakses aspektam, jo ar to plaši saskaramies mēs visi ikdienā pat neapzinoties.
Piemēram, interneta lietotne, kuru izvēlamies, paņem noteikta veida mūsu datus – gribam to vai negribam.
Spilgts piemērs ir dažādas ziņapmaiņas lietotnes, kas var piekļūt jūsu fotogrāfijām, protams, ja jūs to atļaujat. (Domāju, ka lielākā daļa atļauj.) Savienojumā ar citām lietotnēm, piemēram, tādām, kur tiek glabāta informācija par mūsu veselības datiem, iespējams, kādi medicīnas dokumenti, to fotogrāfijas, ziņapmaiņas lietotne caur piekļuves fotogrāfijām atļauj piekļūt arī šiem datiem. Tas nozīmē, ka informācija, fotogrāfijas, kuras glabājas mūsu tālruņos, var tikt pakļautas analīzei.