19 °C
Agrāk cāļus perināja tikai pavasarī, vasarā. Tagad piedāvā inkubējamas olas un audzē cāļus arī ziemā. Vai izaugs pilnvērtīgi putni? Kā tas darāms? Jautā Vilnis Līvānos.
Man patīk cāļus inkubēt ziemā, jo tad ir mazāk baktēriju. Ziemā ir vairāk brīva laika tos uzmanīt, turklāt vasaras sākumā vistiņas jau sāks dēt. Lielākā problēma cāļu audzēšanai aukstā laikā – vajag speciālu siltu telpu,” pieredzē dalās šķirnes putnu audzētāja un kolekcionāre Katerina Kasatkina.
Atšķirībā no ziemas siltā laikā inkubētus cāļus apdraud dažādas baktērijas (kokcīdijas, koli-baktērijas u.c.) kuras arī pats putnkopis var atnest ar apģērbu, apaviem. Tas sevišķi bīstami, ja kūtī ir arī ūdensputni. Ziemā inkubētajiem cāļiem vajag atsevišķu telpu, siltumu, gaismu un pareizu barību. Ja kāda no šiem nosacījumiemtrūkst vai krasi mainās, putniņiem rodas stress, un tie sāk slimot.
Tie, kas audzē cāļus ziemā, parasti arī paši tos inkubē. Ziemā pārdošanā tiek piedāvātas apaugļotas olas, nevis cālīši. Tātad būs vajadzīgs inkubators.
Siltums
Pirmajās cāļu dzīves nedēļās vislabāk derēs speciāls brūderis – metāla iekārta ar sildelementiem cālēnu apsildīšanai, kurā ir ap 30 °C temperatūra. Cāļu izmitināšanas kasti var izgatavot arī pats. Piemēram, aba cāļu mītne iznāk no noguldīta grāmatplaukta, kam uzliek stikla vāku. Pieredzējuši putnu pavairotāji siltumu kastē nodrošina, iegādājoties speciālas mākslīgās vistas – elektrisko sildītāju. Taču derēs arī vienkāršāks variants – termofors ar siltu ūdeni.
Labi kalpo dažādi elektriskie paladziņi. Uz tiem sevišķi labi aug tītarēni.
Ja kaste ir pietiekami augsta, var lietot sildlampas. Attālumam starp cālīti un lampu jābūt vismaz 30 cm. Vislabākās ir speciālās sarkanās lampas ar difuzoru, restēm, lai putni neapdedzinātos.
Aptuveni pēc mēneša (parasti 20 dienām) putni būs krietni paaugušies, un tiem vajadzēs jau lielāku telpu. Ar pavasarī inkubētajiem vieglāk – tos šajā vecumā jau var laist ārā siltajā pavasara saulītē. Ziemā šim nolūkam kūtī atdala minisiltumnīcu (no plēves, polikarbonāta). Konstrukciju aprīko ar sarkano sildlampu. Ja kūts nav, var atrast kādu telpu dzīvojamajā mājā (garāžu, apkures katla pagrabu, neizbūvētu istabu). Izolācija vajadzīga arī tādēļ, lai pieradinātu pie citiem putniem kūtī. Otrajā dzīves nedēļā sāk samazināt pirmajā bērnības posmā baudītos labumus – siltumu un gaismu. Mēneša laikā siltumu samazina līdz 25 grādiem, otrā mēneša laikā var samazināt līdz aptuveni 15 grādiem.Ceturtajā dzīves mēnesī cālis ir pielīdzināms vistai un spēj izturēt pat 5 grādus.
Temperatūru samazina pakāpeniski ik pa 2-3 grādiem nedēļā.
Gaisma
Pirmajā dzīves nedēļā cālīšiem gaisma ir visu laiku. Galvenais, lai tie redz, kur paši atrodas, kur ir ēdiens un dzēriens. Dabīgos apstākļos visu regulētu un iemācītu vista, tāpēc cālīšiem nerastos apjukums. Apgaismojumam pietiek ar parastu lampiņu. Der pat svētkos lietotās LED gaismas virtenes. Sarkanā spektra gaismas nederēs – vajadzīga balta, neitrāla gaisma.
Pamazām saīsina gaišo laiku un pieradina putnus pie nakts.
Barība
Neparedzēta problēma ziemā var būt speciālās kombinētās barības trūkums. To pārtrauc ražot, jo pieprasījums ir mazs, bet derīguma termiņš tikai 2–3 mēneši.
Ja plānots inkubēt cāļus ziemā, putnu audzētāji šo barību pasūta ražotājiem. Taču, ja plānots izaudzēt tikai dažus putnus, var iztikt ar pašgatavotu barību un vecmāmiņu metodi barošanā. Barot sāk ar putraimiņiem (nevis olu vai baltmaizi). Ar otro dzīves nedēļu papildina cāļu ēdienkarti. Jauno barību pievieno nedaudz, dozēti. Tas nekas, ja putniem ļoti garšo un gribētos vēl.
Ēdienreizes
Pirmajā dzīves mēnesī cālīšu barībai (speciālajai kombinēta-jai vai sausajiem putraimiņiem) jābūt visu laiku – lai ēd, cik grib. Tad cālītis pieradīs, ka barība ir vienmēr.
Ja baro reti, putniņš rīs kā traks un izstaipīs guzu.
Arī nākotnē šis instinkts saglabāsies un putns ēdīs vairāk, nekā vajag, kas sekmē aptaukošanos. Ja baro ar vecmāmiņu metodēm un barība ir mitra, to dod 3–4 reizes diennaktī.
Pēc pirmā mēneša baro trīs reizes dienā, pakāpeniski sama-zinot līdz divām ēdienreizēm. Visu laiku jābūt dzeramajam ūdenim. Trauku regulāri izmazgā un dzeramo ūdeni novāra (ja nav no centralizēta ūdensvada.)
Barības daudzums diennaktī pieaugušai vistai ir 150 gramu,jaunputnam – puse no tā.
Pakaiši
Cāļu pakaišiem vislabāk der ēveļskaidas. Neder smalkās zāģskaidas un nekas cits, kas put. Cālīši var sākt ēst smalkās skaidas, un tās guziņā piebriedīs. Ja nav rupjo skaidu, der arī salmi (siens tik labi neuzsūc mitrumu). Labi mitrumu uzsūc arī kastītē ieklātas avīzes.
Veselība
Visu laiku vēro, kā cālīši uzvedas. Ja kāds sāk šķaudīt vai ir caureja, slapjš dibentiņš, steidzami jākonsultējas ar veterinārārstu (īpaši, ja cāļi sākuši krist). Jo cālītis jaunāks, jo tas bīstamāk. Sevišķi maziņajiem parasti bez zālēm neiztikt. Papildus var iedot dzērienu ar ābolu etiķi, pārbaudīt, vai pietiek siltuma.
Lielākiem jaunputniem pret caureju var iedot rīsu tumi, ozolu vai granātābolu mizu tēju. Jāpārdomā arī, kāpēc caureja sākusies. Piemēram, ja putni saēdušies ķirbi, tad var neuztraukties un cerēt, ka šķidrais vēders mitēsies.
Cāļu ēdienkarte
- 1. nedēļā – sausa kukurūza un mērcēta prosa, jo sausu maziem cālīšiem guza vēl negremo (1:1)1. nedēļas beigās – papildus smalki kviešu putraimi
- 2. nedēļas beigās – papildus smalki sakapāti lociņi
- 3. nedēļā – papildus vājpiena biezpiens (trekna barība var sabendēt aknas)
- 4. nedēļā – miežu putraimi
- Pēc 4. nedēļas – papildus dod vārītas zivis bez asakām (zupas izlasi), maltas lašu galvas. Taču lieku treknumu cāļiem nevajag. Ieteicamais daudzums, piemēram, 20 cāļiem – reizi divās nedēļās viena laša galva.
- Dod dažādus dārzeņus – burkānus sarīvē uz smalkās rīves, pievienojot pilienu cepamās eļļas. Sasmalcina Kalē un Ķīnas kāpostus (tos vasarā var izaudzēt un salikt saldētavā ziemai). Rīvētus ābolus, bietes (der lopu un cukurbietes, sarkanās galda bietes dod tikai pieaugušiem putniem). Var dot dažādas odziņas no saldētavas.
Cāļiem neizbaro galviņkāpostus.
Papildus dzeramajam ūdenim piepilina vitamīnus (kalcijs, sērs, magnijs u.c.), kurus iegādājas veterinārajās aptiekās.Parasti deva ir 1 ml uz litru ūdens, taču pirms lietošanas jāizlasa ražotāja norādījumi, jo koncentrācija var atšķirties.
Ķiploki jaunputniem
Sasmalcinātu ķiploka daiviņu aplej ar litru ūdens. Dod putniem imunitātes stiprināšanai reizi nedēļā. Sevišķi ieteicams vēsā laikā. Līdzīga iedarbība ir dabiskajam līdzeklim Alistāns, kas gatavots no ķiploku ēteriskajām eļļām un veicina gan imunitāti, gan gremošanu, palielina apetīti un sekmē dējību.
Nepareizi!
Agrāk putnu slimību profilaksei ieteica dzera majam ūdenim pievienot zilos graudiņus (kālija permanganātu). Taču tie neitralizē gan sliktās, gan labās baktē rijas. Ja mikroflora likvidēta, putnam sākas disbakterioze, atūdeņošanās, zūd imunitāte.
Pareizi!
Cāļu mikroflorai labvēlīgs ir ābolu etiķis (tikai dabīgs, nefiltrēts). Tas atskābina vidi gremošanas traktā, kas nepatīk sliktajām baktērijām. Dzeramo ūdeni ar ābolu etiķi dod reizi nedēļā (5 ml ābolu etiķa uz litru ūdens). Šāds ūdens vēlams arī lielajiem putniem.
