15.1 °C
Lietuva ir Latvijā slauktā svaigpiena lielākais pircējs. Plašsaziņas līdzekļos nereti dzirdam par kaimiņvalsts jaudīgajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas par Latvijā slaukto pienu maksā pat vairāk nekā Lietuvas piena ražotājiem. Kā piena krīzi pārvar Lietuvas piena ražotāji – ar šādu jautājumu vērsāmies pie kaimiņvalsts piensaimnieku kooperatīva "Pienas LT" vadītāja Tomasa Raudoņa.
Kas, jūsuprāt, ir šā brīža piena krīzes iemesls Baltijas valstīs?
Sāksim ar to, ka arī Baltijas valstis ir daļa no pasaules. Tāpēc tas, kas notiek Baltijas valstīs, ir atkarīgs no tā, kas notiek plašajā pasaulē un tuvākajā vidē. Baltijas valstu kā reģiona unikalitāte ir tā, ka lielāko daļu saražoto piena produktu mēs eksportējam. Tāpēc esam ļoti atkarīgi no globālajiem eksporta tirgiem. Šā iemesla dēļ piena iepirkuma cenas Baltijas valstīs 2022. gadā bija vienas no augstākajām Eiropā, pat ņemot vērā, ka Baltijas valstīs vidējais saimniecību lielums ir mazāks. Un, kad piena produktu cenas pasaules tirgos sāka kristies, saruka arī Baltijas valstu piena iepirkuma cenas. Papildu faktors bija piena pārstrādes rūpnīcu jaudu samazinājums vairākās Baltijas valstīs. Tādā veidā parādījās papildu spiediens uz piena iepirkuma cenu.
Vai un kādas atšķirības ir patlaban vērojamajai krīzei salīdzinājumā ar iepriekš notikušajām?
Neko īpaši jaunu, tādu, kas nebūtu noticis agrāk (piemēram, Krievijas embargo krīzes laikā) šajā cenu krituma laikā neredzējām. Vienīgā atšķirība ir ļoti straujais cenu kritums no augstākajiem rādītājiem līdz esošajam līmenim – aptuveni 40% dažu mēnešu laikā.
Kāpēc šī krīze ir skārusi galvenokārt Baltijas valstis?
Ir dažādi skaidrojumi. Daļu no tiem es jau minēju iepriekš. Kā vienu no faktoriem vēl minēšu, ka piena pārstrāde kooperatīvos Baltijas valstīs ir mazāka par trešdaļu.
Šā iemesla dēļ piena pārstrādes uzņēmumi uzvedas tā, kā var atļauties. Kad ir komerciāli izdevīgāk, tie paceļ cenas, un, kad nav izdevīgi vai rodas īpaša situācija tirgū, tā tiek izmantota, lai cenas samazinātu.
Redzam, ka citās valstīs, kur lielākā daļa pārstrādātā piena ir ražota kooperatīvos, iepirkuma cenas gan kāpjas lēnāk, gan arī krītas lēnāk. Tātad kooperatīvi paši daļēji salīdzina cenu svārstības, lemj, kā sadalīt peļņu. Cerēsim, ka kādreiz tā būs arī Baltijas valstīs. Mums tiešām ir labi kooperācijas piemēri gan Lietuvā, gan arī Igaunijā. Aicinām tai pievienoties arī Latvijas zemnieku saimniecības.
Kā piena krīze ietekmē kooperatīvu "Pienas LT"?
Daļēji mūs ietekmē globālās tendences, tāpat kā visus citus piena pārstrādātājus. No cita skatpunkta raugoties, esam priecīgi, ka 2022. gads bijis vislabākais kooperatīva vēsturē. Savu biedru saimniecībām par pienu maksājām līdz diviem centiem vairāk nekā vidēji citi piena pircēji. Turklāt guvām peļņu – vairāk nekā četrus centus par kilogramu piena. Īstenojām investīciju projektus un gatavojāmies turpmākai izaugsmei. Līdzās piena pārstrādei esam uzsākuši arī citas aktivitātes, kas samazina mūsu saimniecību pašizmaksu. Kooperatīvs ir paplašinājies par vairāk nekā 50%. Taču tas nenozīmē, ka mūsu cenas nemainās. Šo gadu prognozējam nedaudz pieticīgāku, tomēr ejam un iesim uz priekšu!
Kāda patlaban Lietuvā ir vidējā piena iepirkuma cena? Un kāda ir piena pašizmaksa?
Tas ir ļoti delikāts jautājums, jo atkarīgs no vairākiem nosacījumiem, tostarp no saimniecības lieluma, produktivitātes, no ekonomiskās efektivitātes kritērijiem, no saņemtās cenas un citiem rādītājiem. Mūsu veiktajā analīzē redzam, ka saimniecību saņemtā piena cena atšķiras par vairāk nekā 6 centiem/kg un piena ražošanas pašizmaksa – par vairāk nekā 5 centiem. Tādējādi, saskaitot atšķirības, sanāk vairāk nekā 11 centu/kg piena, kas ir gandrīz trešdaļa no kopējās saņemtās cenas. Tāpēc vispārināšana būtu pārāk sarežģīta un radītu pārpratumus. Lai veiktu konkrētākus vērtējumus, būtu jārunā par atsevišķām saimniecību grupām un pieņēmumiem.
Vai jūsu vadītais kooperatīvs, kas darbojas arī piena pārstrādes nozarē, jūt krīzes ietekmi tikpat sāpīgi kā tie piena ražotāji, kas nav iestājušies kādā kooperatīvā?
