Stādu audzētāji sezonas sākumā norāda uz lielo nenoteiktību un cilvēku pirktspējas kritumu, vienlaikus saglabājot optimismu un uzsverot, ka nekad valdībai nav prasītas kompensācijas par zaudējumiem no saimnieciskās darbības.
"Pandēmijas laikā, īpaši 2020. gadā, stādaudzēšanas nozarē notika strauja izaugsme, cilvēki vēlējās sakārtot vidi sev apkārt, bet uzņēmumi varēja plānot un rēķināt. Patlaban ir atsitiens atpakaļ. Pērn nozarei ļoti sāpīgs bija piegāžu ķēžu pārrāvums attiecībā uz podiņiem, minerālmēsliem un kūdru. Šāgada marta beigās audzētāji vēl darbojās ļoti lielā nenoteiktībā. Cenas vai nu stāv uz vietas, vai kāpjas. Ir slikti, ja cenas stāv uz vietas, jo ir inflācija. Ja cenas kāpjas, ir bažas, vai stādus varēs pārdot.
Stādu audzētāji, ceļot apgrozījumu, cenšas noturēt naudas ienākumus. Ir izteikti vairāk aktivitāšu sociālajos tīklos, mārketinga aktivitāšu, padomu ražošanā, e-veikalu.
Tas nav skaidrojams vien ar pavasara tuvošanos vai interneta iemaņu apguvi. Dažas pazīmes liecina par lielo nenoteiktību, vai izdosies iecerēto pārdot. Stādu audzētājiem nav vairs eiforijas, atslābuma, visi darbojas, cenšas," tendences nozarē raksturo Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Viņš piebilst, ka patlaban dekoratīvo stādu nozari glābj apzaļumošanas bizness.
"Pērn gada otrajā pusē ļoti būtiski kritās pārdošanas daudzumi, tostarp ziemcietēm – 2–3 reizes. Lielie dižstādi nebija nopērkami, to cena divkāršojās," tā A. Vītoliņš.
Vienā tirgū ar Poliju
"Mēs nevaram ielikt cenā inflācijas procentu un arī saprotam, ka ir jākonkurē ar Polijas stādu audzētāju, kura valstī ir mazāks PVN, cita nodokļu sistēma un arī citi dabas apstākļi," atzīst pieredzējušais stādu audzētājs Pēteris Heimanis. Viņa ZS "Gulbji" darbojas Pūrē, kur Heimaņu ģimene lolo 15 ha lielu kokaudzētavu un 2 ha lielu kolekcijas dārzu.
P. Heimanis vērš uzmanību uz likumā noteikto darbaspēka izmaksu kāpumu (minimālās algas celšana līdz 620 eiro), atsevišķu podoto stādu sadārdzinājumu saistībā ar kūdras sadārdzinājumu, kā arī cilvēku pirktspējas mazināšanos.
"Stādi nav pirmās nepieciešamības produkts, tomēr esam optimisti. Daudz darbojamies ar reklāmu.
Ir jāmainās līdzi laikam. Ar to es domāju šķirnes, kultūras, cilvēku paradumus un pieprasījumu. Rēķināmies, ka šajā sezonā mazāka nekā agrāk būs peļņa un vērtējam iespējas saimniecībā ieviest robotizētus risinājumus," tā P. Heimanis.
Viņš aicina pircējus nebaidīties stādīt kailsakņus, kas ir gan ekonomiski izdevīgāk salīdzinājumā ar podotajiem stādiem, gan vieglāk pārvadājami, gan arī neietekmē augļu koku kvalitāti, ja vien stāds nav saplaucis. Uz jautājumu par jaunās sezonas stādu cenām, viņš atbild, ka sadārdzinājums līdz 10% ir atsevišķām stādu pozīcijām.