Fināla piektajā mačā VEF mājās ar 79:61 pārspēja "Ventspili", sērijā esot pārākiem ar 4:1 un Latvijas zeltu skaitā panākot kurzemniekus – abām komandām pa 10. Rīdziniekiem gaviles piekto gadu pēc kārtas. Pirms fināla tika prognozēta ļoti līdzīga spēkošanās un intrigu vēl vairoja "Ventspils" uzvara pirmajā spēlē.

Taču četrās nākamajās rīdzinieki kontrolēja gan cīņu, gan rezultātu, uzvarot ar vismaz 15 punktu pārsvaru.

"Prieks par džekiem, par to, ko un kā viņi izdarīja. Galvenais bija regulārs komandas darbs pareizajā virzienā un līderu labā individuālā spēle uzbrukumā – Kristers Zoriks un Glens Kouzijs bija galvenais iemesls, kāpēc atvērās Nasiers Brukss," atzina "VEF Rīga" galvenais treneris Jānis Gailītis, kuram šis arī desmitais zelts un sestais – galvenā trenera amatā.

Par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju atzīts amerikāņu centrs Nasiers Brukss, kurš piecos mačos vidēji guva nepilnus 20 punktus, kļūstot par galveno ventspilnieku kapraci. "Viņš bija dominējošs. Pirmā sezona Eiropā, ļoti ceru, ka sapratīs – ir, kur augt, jāizdara pareizie secinājumi arī pēc uzvarām," veiksmi novēlēja Gailītis.

Kristers Zoriks un Māris Gulbis pirms pēdējiem mačiem sasirga, kas vēl vairāk ierobežoja VEF rotāciju. 

Ja Gulbis nedevās laukumā, Zoriks spēlēja par spīti paaugstinātai temperatūrai. "Ļoti grūti, liels nogurums. Prieks, ka komanda parādīja raksturu, katrs izdarīja mazliet vairāk nekā iepriekš un "Ventspils" mūs nevarēja apstādināt," norādīja Zoriks. 

Pēc pagājušā gada fināla pret ventspilniekiem viņš izmeta – ir aitas, ir cirpēji. "Ja godīgi, biju gaidījis, ka viņi tagad to vairāk pieminēs. Otrajā spēlē dzirdēju, ka kaut kas iebļāvās – aita, bet tas arī viss, man psiholoģiskā sloga nebija," pēc atkārtotas "cirpšanas" teica Zoriks.

"Sēriju sākām labi, bet tad nosēdāmies, viņi labi aizsardzībā spēlēja, spēja apturēt mūsu ātro basketbolu, nevarējām atrast citus veidus," secināja viens no "Ventspils" līderiem Artūrs Ausējs. "Skaidrs, ka ar 50, 60 iemestiem punktiem nevar uzvarēt, bet arī aizsardzībā ielaidām par daudz. Bruksu bija grūti apturēt, mēģinājām dažādi, bet nestrādāja. Viņi labi izmantoja to, ka mēs savilkāmies (zem groza). Noteikti nepiekrītu, ka mūsu leģionāri nebija pietiekami koncentrējušies pēdējos mačos, viņiem (ceturtajā spēlē) bija cilvēcīgas emocijas, nevienam nevar pārmest."