Šveices pēc spēka otrās jeb NLB līgas čempions un rezultatīvākais spēlētājs, kopā gūti 26 vārti un atdotas 68 rezultatīvas piespēles, teju 100 punkti! Tāds ir Toma Andersona šīs sezonas veikums Šveices klubā "La Chaux-de-Fonds", kurā viņš aizvadīja otro sezonu.

Reklāma

Vēl laimīgāks par šo hokeja gadu 29 gadus vecais uzbrucējs būtu, ja izdotos iekļūt Latvijas izlases sastāvā un debitēt pasaules čempionātā mājās Rīgā. "Tas būtu sapņa piepildījums," "Latvijas Avīzei" teic Toms.

Viņnedēļ pārbaudes mačā pret Lielbritāniju guvi vārtus, apliecinot, ka nūja joprojām ir "karsta".

T. Andersons: Otrajā spēlē parādījām, ka esam labāka komanda par angļiem, pat neskatoties uz ne pārāk labu otro periodu. Bija prieks atkal iemest, pat nezinu, pēc cik gadu pārtraukuma guvu vārtus izlasē (astoņu. – G. N.). Man varbūt nedaudz paveicās, ka spēlējām uz mazā laukuma, ripa labi atlēca vārtu priekšā, taču var teikt, ka biju īstajā vietā īstajā brīdī. Sajūtas noteikti patīkamas.

Līdz šim tev lielajā izlasē oficiālos turnīros ir tikai viens mačs olimpiskajās spēlēs Pekinā. Kā vērtē savas izredzes šoreiz?

Grūti spriest. Darīšu visu, lai tiktu uz čempionātu. To pašu esmu darījis arī citas reizes, taču apstākļi ir sakrituši tā, ka sastāvā ne reizi netiku. Citu gadu patraucēja trauma, citreiz trenerim varbūt bija savi spēlētāji, kuriem viņš uzticējās vairāk un tāpēc ņēma līdzi. Šobrīd es spēlēju ar pārliecību, jo bija ļoti laba sezona klubā, tāpēc tā sajūtas ņemu sev līdzi arī uz lielo izlasi.

Vai šogad izlasē jau kas ir mainījies?

Spēlētāji jau gandrīz tie paši vien esam, vienīgi centra uzbrucēju Danu Ločmeli līdz šim nebiju redzējis. Viņš jau ir no nākamās paaudzes. Uz izlasi vienmēr ir bijis patīkami braukt, jo sezonas laikā savējos jau tik daudz nesatiec, tāpēc te sajūtas ir pavisam citas, ļoti pozitīvas.

Sezona tev Šveicē statistikas ziņā izcila, jo nav joka lieta tikt gandrīz pie 100 punktiem. Jau no sākuma tā lieta aizgāja?

Tieši tā, no pirmajām spēlēm, bet, ja ir labs sākums, tad arī turpinājumā ir vieglāk, jo ir pārliecība un tāda kā momentu garša, kas hokejā ir vispatīkamākā. 

Mēs jau spēlējam, lai iemestu vārtus, atdotu rezultatīvu piespēli un uzvarētu. Ja tas sanāk, tad tā ir bauda. 

Šosezon mums labi viss salikās, jo manā vērtējumā bijām labākā maiņa līgā, laba savstarpējā ķīmija.

Ar ko spēlēji kopā?

Ar austrieti Oliveru Ahermanu un norvēģi Sondri Oldenu. Viņi abi arī spēlē savu valstu izlasēs. Labi hokejisti, jau pagājušajā gadā mēs spēlējām kopā un laukumā mums ir izveidojusies laba savstarpējā ķīmija.

Savas līgas čempionu titulu izcīnījāt ļoti pārliecinoši, diemžēl neizdevās tikt pie ceļazīmes uz augstāko līgu. Pret "Ajoie" sākāt labi, bet tad četri zaudējumi pēc kārtas.

Sērijā bijām vadībā ar 2:0, trešajā spēlē arī vedām ar 2:0, tomēr zaudējām otrajā papildlaikā. Tas emocionāli izsita no sliedēm. Pretinieki pamainīja arī savu taktisko zīmējumu, sāka spēlēt no aizsardzības, un mums bija grūtības tikt cauri vidējai zonai, jo viņi, lai gan bija no augstākas līgas, pret mums spēlēja kā otrais numurs uz pretuzbrukumiem. Īsti vairs nevarējām atrast vārtu gūšanas iespējas. Pēc zaudējuma palikusi rūgtuma sajūta, jo it kā sezona laba, bet pēdējo maču zaudējām.

Klubā bija vīlušies, ka netikāt augstāk?

Mums sākumā īsti pat nebija uzdevums tikt uz augstāko līgu. 

Pirms sezonas mērķis bija būt Top3 komandai, taču, redzot, kā viss aizgāja, ap novembri domas mainījās, un tad jau mērķis bija, ka jāiet uz augšu. 

Klubs augstākajā līgā sen nebija spēlējis, un šī bija laba iespēja. Beigās nedaudz pietrūka, tāpēc rūgtuma sajūta bija visiem, jo cik tad reizes karjeras laikā ir iespēju tikt uz augstāko līgu. Nākamā varbūt būs jāgaida vairākus gadus.

Ja būtu tikuši NLA, finansiāli klubs spētu to pavilkt, jo Šveices līga tiek uzskatīta par bagātāko Eiropā?

Cik sapratu no kluba menedžera, tad budžets būtu gandrīz uz pusi lielāks nekā šogad un komanda būtu arī tur konkurētspējīga. Automātiski nāktu klāt nauda par TV translācijām, arī sponsoru atbalsts kļūtu lielāks. Atšķirība meistarībā nav tik liela, arī mūsu līgā ir labi spēlētāji, vienīgi elitē katrā klubā var būt seši ārzemnieki, otrajā līgā divi.

Pēc tādas sezonas darba devēji no augstākās līgas pie tavām durvīm nestāv rindā?

Man ir spēkā līgums ar "La-chaux-de-Fonds" arī uz nākamo sezonu. Lai cik jocīgi tas skanētu, bet arī pēc šādas sezonas man īsti nekādu piedāvājumu no augstākās līgas klubiem nebija, tāpēc palikšu turpat. Domāju, ka komanda būs vēl labāka, būs papildinājums, arī aizsargs Sandis Smons. Mēģināsim augstākajā līgā tikt nākamgad.

Šveicē esi spēlējis daudzviet. Kā jūties šajā klubā?

Pilsētā ir 40 000 iedzīvotāju. Viss labā līmenī, klubs dzīvošanu dod, mašīnu dod, ko vairāk vajag? Halle varbūt ne tā jaunākā, bet viņi plāno to pārbūvēt, tāpēc ne par ko nesūdzos. 

Sākumā gan šaubījos, jo pilsēta atrodas Šveices franciski runājošajā daļā, bet pirms tam pats biju spēlējis tikai vāciskajā daļā. Savulaik teicu, ka valodas barjeras dēļ pie frančiem nekad nespēlēšu, bet nekad nesaki nekad. Šveicē jūtos kā savējais, praktiski pusdzīvi tur esmu pavadījis, un mani vairs par ārzemnieku neviens tur neuzskata (Toms Šveicē spēlē kopš 16 gadu vecuma).