2.3 °C
Krievijas propagandisti kopš pagājušā gada nogales liek darbā melus un sagudrotas teorijas, lai palīdzētu Maskavai izķepuroties no ārkārtīgi neērtas un delikātas problēmas.
Pagājušā gada 25. decembrī Krievijas pretgaisa aizsardzības nemākulīgo darbību dēļ pie Groznijas tika sašauta un vēlāk, mēģinot veikt avārijas nosēšanos, Kazahstānas teritorijā nogāzās Azerbaidžānas aviokompānijas "Azerbaijan Airlines" reisa Baku–Groznija pasažieru lidmašīna, kurā atradās 67 cilvēki. 38 no tiem gāja bojā, un starp viņiem arī septiņi Krievijas pilsoņi.
Acīmredzams noziegums
Viss liecina, ka pasažieru lidmašīnai pie Groznijas trāpīja Krievijas pretgaisa aizsardzības raķete, jo incidents notika brīdī, kad noritēja Ukrainas dronu uzbrukums objektiem Krievijas teritorijā, tostarp Čečenijā. Notikumu gaita daļēji atgādina 2014. gada traģēdiju virs Krievijas un tās atbalstītāju kontrolētās Austrumukrainas, kad tika notriekta "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna un gāja bojā 298 cilvēki. Pretēji faktiem, Krievija arī šajā lietā vainu nav atzinusi, turpinot pie katras izdevības norādīt uz Ukrainu.
Tomēr jaunākos notikumus no iepriekšējiem atšķir apstāklis, ka ir runa nevis par rietumniekiem un tālām valstīm, bet Kremlim nosacīti tuvajām Azerbaidžānu un arī Kazahstānu.
Pat nerunājot par lidmašīnas sašaušanu kļūdas pēc, notikumu gaita demonstrēja Krievijas varasiestāžu, mazākais, bezatbildību. Gaisa telpa uzlidojuma laikā netika slēgta, pilotus neviens nebrīdināja, sakaru un vadības sistēmu darbu paralizēja šķembu radītie bojājumi un dronu uzbrukumu dēļ aktivizētās radioelektroniskās karadarbības sistēmas, un, kad atklājās, ka lidaparāts cietis un ir ievainotie, tam, visdrīzāk, neļāva nosēsties lidlaukos Krievijā, bet vēl pārdzina pāri Kaspijas jūrai uz Kazahstānu – citādi šo riskanto pilotu soli grūti izskaidrot. Pastāv teorija, ka atbildīgās amatpersonas, aptverot, kas izdarīts, cerēja, ka "Embraer 190" iegāzīsies jūrā un "gali būs ūdenī", tomēr lidmašīna brīnumainā kārtā sasniedza Dienvidkazahstānas Aktau pilsētas lidostas apkaimi, kur avarēja, mēģinot nolaisties.
Kadri, kuros redzams, ka lidmašīnas korpusa vrakā ir pretgaisa aizsardzības raķetes šķembu atstātie caurumi, strauji izplatījās internetā, un skandāls vairs nebija noslēpjams,
kaut Krievijas federālā līmeņa mediji sacaurumoto lidmašīnas fizelāžu ilgi turēja noslēpumā un par to cenšas nerunāt arī tagad.
Bez "cilvēcīgas uzvedības"
Azerbaidžānas amatpersonas jau pāris dienas pēc traģēdijas norādīja, ka notikusi "ārēja iedarbība". Nedaudz vēlāk skaidri tika uzsvērts, ka lidmašīnas notriekšanā vainojama Krievija, kaut Kremļa propagandas aparāts ķērās pie visām svirām, lai izlaistu "informācijas miglu", izplatot pirmajās notikuma stundās izskanējušās versijas, ka lidmašīna nogāzusies, jo sadūrusies ar putnu baru, vai ka tajā eksplodēja skābekļa balons. Vēlāk kļuva skaidrs, ka tā nav taisnība un lidmašīna sašauta, taču Krievijas mediju telpā abas noziegumu piesedzošās versijas turpina cirkulēt.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs vairākkārt publiski paziņojis, ka traģēdijā vainojama Krievija, un Baku sagaida, ka tā atzīs savu vainu, sodīs vainīgos, samaksās kompensāciju un šajā sakarā vienkārši "cilvēcīgi uzvedīsies". Azerbaidžānas prezidents arī diezgan skarbi izteicies par krievu mēģinājumiem izvairīties no atbildības, bīdot murgainas versijas. Kremlim tāda Alijeva "nekaunība" ir kā uguns pakulās. Krievijas ziņu aģentūras gan apgalvo, ka Vladimirs Putins esot atvainojies Azerbaidžānai "par faktu, ka traģiskais incidents notika Krievijas gaisa telpā", taču atbildību Maskava nav uzņēmusies.
Putina atvainošanās, ja tāda maz bijusi, nav arī skanējusi publiski.
Protams, augstprātīgā attieksme neapmierina Baku.
Krievijas opozīcijas kanāli ievērojuši, ka kopš decembra beigām interneta vidē ļoti aktivizējušies tā saucamie Kremļa boti jeb automātiskas komentāru rakstīšanas sistēmas, kas diskusijās, kur ir runa par Azerbaidžānu un īpaši Alijevu, steidz iesprausties ar dezinformējošiem vēstījumiem. Dažādas Krievijas ziņu lapas, telekanāli un zemāka ešelona amatpersonas, kas tajos uzstājas, vairāk vai mazāk ķengājošā stilā pārmet prezidentam Alijevam "nekaunību", "diplomātisko robežu pārkāpšanu", ka Alijevs "pārāk daudz grib" un mērķtiecīgi uzbrūkot "suverēnajai" Krievijai, to šantažējot, tikai, lai iegūtu sešus miljardus dolāru kā kompensāciju par dabasgāzes tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainas teritoriju.
Tiek vilkti ārā krietni aizmirsti un īstenībā jau noregulēti gadījumi no 2023. gada Kalnu Karabahas kara, kad karadarbības laikā Azerbaidžānas spēki notrieca Krievijas militāro helikopteru un apšaudīja tā saukto Krievijas miera spēku pozīcijas šajā pašpasludinātajā republikā.
"Un vispār cik daudz krievu pie mums Krievijā gājuši bojā no azerbaidžāņu migrantu rokas kaut vai gada laikā? Un kāpēc tad Krievija nepieprasa no Azerbaidžānas kompensāciju un viņu prezidents nezvana Putinam, lai atvainotos?"
sašutis krievu šovinistu rupors "Cargrad".
Galu galā vainīga esot Ukraina, jo tā taču organizējusi dronu uzlidojumu Groznijai, kura dēļ viss sācies. Un kādēļ gan Baku neizvirzot pretenzijas Kijivai? Kāds "profesors Marats Baširovs" pat izvirzījis teoriju, ka lidmašīnai trāpījuši nez kādi "pretkrievijas teroristi", kas slēpjoties Kaukāza kalnos un tiekot finansēti "no Londonas un Vašingtonas". "Un vispār, notriekt un spridzināt civilās lidmašīnas ir britu iecienītākais terora veids," murgo šī personība. Raug, Malaizijas boingu 2014. gadā notriekuši "CIP un MI-6", ne jau Krievijas armija. Britu "sazvērestības" tiek izgudrotas tādēļ, ka Lielbritānija ir viena no lielākajām investētājām Azerbaidžānā.
Kā Alijevu sociālajos tīklos apraksta dažādi krievu "Z patrioti", nav vērts pieminēt, jo tad būtu jādrukā rupjības. Turklāt Maskavā ļoti dusmojas, ka Kazahstānas izmeklējošās iestādes lidmašīnas melnās kastes datus atšifrēšanai nodeva lidaparāta "Embraer 190" ražotājam Brazīlijai, nevis NVS struktūrai, ko sauc par "Starpvalstu aviācijas komiteju" un kas potenciāli būtu varējusi "sakārtot" lietas. Izmeklēšanas slēdziena pagaidām nav bijis, un dezinformācijas katls turpina vārīties, apskatniekiem lauzot galvas par šī Krievijas un Azerbaidžānas konflikta perspektīvām.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
