15.3 °C
Japānas pilsētā Hirosimā nedēļas nogalē notika pasaules vadošo attīstīto valstu jeb G7 samits, kurā lielākā uzmanība tika veltīta Krievijas iebrukumam Ukrainā un Ķīnas lomai pasaulē. Samitā ieradās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet ASV prezidents Džo Baidens deva ilgi gaidīto atļauju Ukrainai piegādāt iznīcinātājus "F-16".
Baidens dod zaļo gaismu iznīcinātājiem
Samitā Hirosimā pulcējās ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas līderi, kā arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Uz samitu tika uzaicināti arī vairāku citu valstu līderi. Baidens samitā G7 valstu līderiem paziņoja, ka Savienotās Valstis ļaus Ukrainai piegādāt "F-16", kā arī apmācīs ukraiņu lidotājus. Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans norādījis, ka "apmācību laikā tuvākajos mēnešos mēs kopā ar sabiedrotajiem izlemsim, kad lidmašīnas tiks piegādātas, kas tās piegādās un cik daudz". Tas ir nozīmīgs pagrieziens Savienoto Valstu politikā, jo iepriekš Baidens bija noraidījis "F-16" piegādes Ukrainai, uzsverot, ka šīs lidmašīnas Ukrainai nav vajadzīgas. Kijiva ilgstoši ir aicinājusi rietumvalstis piegādāt tai modernus iznīcinātājus, tomēr lidmašīnas vēl nav saņemtas. Savienotās Valstis ir šo iznīcinātāju ražotājvalsts, un citām valstīm ir jāsaņem Vašingtonas piekrišana to sūtīšanai uz Ukrainu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Vašingtonas doto zaļo gaismu nosaucis par vēsturisku lēmumu.
Zelenskis samitā arī sniedzis Baidenam garantijas, ka "F-16" netiks izmantoti uzbrukumiem Krievijas teritorijai, atklāja ASV prezidents.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško tikmēr brīdināja, ka Rietumu centieni piegādāt Ukrainai modernas kara lidmašīnas "rada milzīgus riskus".
Pagājušajā nedēļā britu premjers Riši Sunaks un Nīderlandes premjers Marks Rite pavēstīja, ka veidos starptautisku koalīciju Ukrainas apgādei ar iznīcinātājiem. Līdz šim neviena valsts tomēr nav oficiāli paziņojusi, ka sūtīs modernos iznīcinātājus uz Ukrainu. Sunaks jau pēc Baidena paziņojuma par atļaujas došanu tviterī ierakstīja, ka Apvienotā Karaliste kopā ar ASV, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju sadarbosies, lai nodrošinātu Ukrainai "vajadzīgās gaisa kaujas spējas".
Zelenskis ierodas G7 samitā
Par nozīmīgu samita notikumu kļuva Zelenska ierašanās Hirosimā, ļaujot pastiprināti pievērst pasaules uzmanību Krievijas iebrukumam Ukrainā. Sākotnēji tika plānots, ka Zelenskis samitā piedalīsies attālināti, tomēr viņš uz Hirosimu devās personīgi Francijas valdības lidmašīnā pēc viesošanās Saūda Arābijā. Zelenskis samitā pirmo reizi kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā tikās ar Indijas premjerministru Narendru Modi, kurš nav nosodījis Krievijas agresiju Ukrainā. Pirms tam Saūda Arābijā Zelenskis runāja ar arābu valstu līderiem. Tas liecina, ka Zelenskis cenšas uzrunāt valstis, kuras nav stingri nostājušās Ukrainas pusē. Hirosimā Zelenskim bija vairākas divpusējas sarunas, tostarp ar Baidenu.
Pēc tikšanās ar Zelenski ASV prezidents paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 375 miljonu dolāru apmērā.
Zelenskis samita laikā arī noraidīja ziņas, ka Krievija būtu ieņēmusi Bahmutu, par kuru jau astoņus mēnešus notiek sīvas kaujas. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins iepriekš bija paziņojis, ka viņa vienības pilsētu ir ieņēmušas. Zelenskis uzsvēra, ka Bahmuta nav okupēta, lai arī atzina, ka pilsēta ir pilnībā nopostīta.
Samitā spriež par Krieviju un Ķīnu
G7 valstu līderi jau samita sākumā vienojās par jaunam sankcijām pret Krieviju. Īpaši paredzēts vērsties pret Krievijas iespējām turpināt karu. G7 valstu līderi kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka "Krievijas brutālais agresijas karš ir drauds visai pasaulei", kā arī apstiprināja savu atbalstu Ukrainai "tik ilgi, cik vajadzēs, lai panāktu visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru". Jāatgādina, ka 1997. gadā G7 tika paplašināta par G8, tajā iekļaujot Krieviju. Pēc Ukrainai piederošās Krimas aneksijas Krievija tika izslēgta no šīs grupas. Samitā Hirosimā liela nozīme tika pievērsta arī Ķīnai. G7 valstu līderi uzsvēra nepieciešamību mazināt atkarību no Ķīnas, vienlaikus saglabājot attiecības ar Pekinu.
Viņi arī aicināja Ķīnu "izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauc agresiju un nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izved karavīrus no Ukrainas".
G7 valstu līderi uzsvēra, ka negrib kaitēt Ķīnai un cer panākt "konstruktīvas un stabilas attiecības". Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kritizēja G7 samitu par centieniem izolēt Krieviju un Ķīnu. Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrija brīdināja, ka "ir pagājušas dienas, kad pāris rietumvalstis varēja iejaukties citu valstu iekšējās lietās", un aicināja G7 valstis koncentrēties uz problēmām pašu mājās.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
