14.3 °C
Ukrainas armija turpina uzbrukumu Melitopoles un Bahmutas virzienos, tai ir daļēji panākumi Zaporižjas apgabalā uz rietumiem no Robotines, kā arī daļēji panākumi Kļiščijivkas un Andrijivkas rajonos, un karavīri nostiprinās ieņemtajās pozīcijās, trešdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Bahmutas virzienā krievi nesekmīgi centušies atjaunot zaudēto stāvokli Doneckas apgabala Andrijivkas rajonā, teikts ģenerālštāba paziņojumā par stāvokli frontē uz plkst.6.
Ukraiņi turpina uzbrukuma darbības Doneckas apgabalā uz dienvidiem no Bahmutas. Ienaidniekam nodarīti dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi, ukraiņu karavīri nostiprinās ieņemtajās pozīcijās, teikts paziņojumā.
"Aizvadītās diennakts laikā notika 43 kaujas sadursmes. Kopumā ienaidnieks veica piecus raķešu un 108 aviācijas triecienus, 55 apšaudes ar daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām,"
kam pakļautas gan Ukrainas armijas pozīcijas, gan civilie objekti, teikts paziņojumā.
Savukārt Ukrainas armijas aviācija aizvadītās diennakts laikā veica 14 uzlidojumus krievu dzīvā spēka un kara tehnikas koncentrācijas rajoniem. Doti triecieni arī sešiem ienaidnieka zenītraķešu kompleksiem.
Ukrainas raķešu karaspēka vienības veica triecienus trim krievu dzīvā spēka un kara tehnikas koncentrācijas rajoniem, kā arī 21 ienaidnieka artilērijas iekārtai.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 279 890 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 279 890 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 450 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 4745 tankus, 9026 bruņutransportierus, 6612 lielgabalus, 802 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 540 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 5021 bezpilota lidaparātu, 1530 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 8962 automobiļus un autocisternas, kā arī 946 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
