14.3 °C
ASV Aizsardzības ministrijas kontos atlikuši 5,2 miljardi dolāru militārās palīdzības Ukrainai finansēšanai, atsaucoties uz avotu Pentagonā, šonedēļ ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal". Ar minēto summu pietiek tuvākajam pusgadam, ja piegādes būs tikpat intensīvas kā iepriekš. Šī ziņa nāk laikā, kad ASV Kongresā starp demokrātiem un republikāņiem notiek ķildas par valsts budžetu un Ukrainas atbalsta jautājums nolikts malā.
Kase tukšojas
5,2 miljardi ir pārpalikums no summas, ko ASV šim mērķim iedalīja pirms gada, un aptuveni 11% no tiem kopumā 43,9 miljardiem dolāru, ko tā atvēlējusi Kijivai drošības stiprināšanai kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī. Jāpiebilst, ka parasts 155 mm artilērijas šāviņš maksā ap 3000 dolāru. "The Wall Street Journal" norāda, ka tukša ir arī Ukrainas armijas modernizācijai domātās ilgtermiņa atbalsta programmas kase.
Pozīciju par papildu palīdzību Ukrainai pagājušās sestdienas budžeta debatēs ASV Kongresā izņēma no dienaskārtības, jo pastāvēja bažas, ka pretējā gadījumā daļa Kongresa Pārstāvju palātas republikāņu nobalsos pret steidzamo finansējumu federālās valdības institūciju darbības uzturēšanai. Kompromisa sarunās puses spēja vienoties par valdības darbības pagaidu budžetu līdz 17. novembrim.
Agrāk apstiprinātās bruņojuma piegādes programmas turpināsies, kamēr būs nauda, taču nav skaidrs, kas notiks tālāk un kāda vieta iekšpolitiskajos ķīviņos būs Ukrainas atbalstīšanai.
ASV sedz vairāk nekā pusi no tā militārā ekipējuma un munīcijas daudzuma, ko rietumvalstis piegādā Ukrainai. Gan ASV prezidents Džo Baidens, gan vairāki senatori uzsvēruši, ka Vašingtona nevar atļauties pauzes karamateriālu piegādēs, jo sekas tam var būt ārkārtīgi negatīvas un tālejošas. "Es vēlētos atgādināt, ka ASV prezidents ir vīlies par to, ka, neskatoties uz ilgo un spēcīgo abu partiju atbalstu Ukrainai tās cīņā ar Krievijas iebrukumu, sestdien pieņemtais [budžeta] likumprojekts tomēr neiekļauj ārkārtīgi nepieciešamo palīdzību. Kaut mums vēl ir iespējams turpināt atbalstīt Ukrainas spējas aizstāvēties tuvākā perspektīvā, nozīmīgāko daļu drošības palīdzībai domātā atbalsta finansējuma jau esam iztērējuši," vēršoties pie Kongresa, nedēļas sākumā paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers. "Ja atļausim tādiem autoritāriem līderiem kā [Vladimirs] Putins ar suverēnām valstīm darīt visu, ko tiem iegribas, tad visi ANO Statūti tiks pārsvītroti un mēs nonāksim pasaulē, kur tamlīdzīga agresija varēs notikt jebkurā vietā un jebkurā laikā. Amerikas tautai tas izmaksās daudz dārgāk un būs daudz bīstamāk," uzsvēra Millers.
Neskaidras perspektīvas
Pēc Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) eksperta Marka Kansiena medijos paustā, ASV palīdzības pārtraukums Ukrainai būtu "postošs": "Ukrainas armija kļūtu vājāka un droši vien sabruktu, kaut, iespējams, spētu noturēties aizsardzībā. Karavīriem militārajā konfliktā nepieciešama nepārtraukta ieroču, munīcijas un citas apgādes plūsma, lai aizvietotu to, kas iznīcināts un nolietots."
Eksperta vērtējumā amerikāņu piegāžu apraušanās frontē būtu jūtama jau pēc pāris nedēļām. Turklāt Maskava noteikti izmantotu kaujaslaukā radušos situāciju, "lai gan arī ir diezgan nogurusi".
Vēl viens negatīvs apstāklis būtu Ukrainas pretgaisa aizsardzības vājināšanās – bez Rietumu sistēmām paredzētām raķetēm un munīcijas tajā rastos "robi". Sekas būtu nespēja nosargāt aizmugures objektus, infrastruktūru un civiliedzīvotājus no pastāvīgajiem Krievijas uzlidojumiem. Aģentūra AFP citē analītiskā centra "RAND Europe" direktora vietnieku aizsardzības un drošības pētījumu jomā Džeimsu Bleku, kurš aizrāda, ka Rietumeiropa šobrīd nav spējīga pilnība aizpildīt to bruņojuma iztrūkumu, kāds rastos, ja ASV teorētiski izstātos no Ukrainas atbalsta. Eiropa pati lielā mērā ir atkarīga no ASV ieročiem, un vajadzētu "gadus un gadu desmitus", lai tos pilnībā aizvietotu, īpaši pretgaisa aizsardzības ziņā. Bet Ukraina nevar atļauties gaidīt pat nedēļas vai mēnešus.
Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pēc pirmdienas simboliskās ES valstu ārlietu ministru sēdes Kijivā gan informēja, ka izvirzījis priekšlikumu nākamajā gadā militārajai palīdzībai Ukrainai piešķirt 5 miljardus eiro. Taču Borels arī atzina, ka vienošanos par to panākt vēl nav izdevies. "Ceru, mēs vienosimies līdz gada beigām," viņš sacīja preses konferencē. Runa ir ne tikai par karamateriālu piegādēm, bet arī ap 40 tūkstošu ukraiņu karavīru apmācību un pilotu sagatavošanu lidojumiem ar amerikāņu kaujas lidmašīnām "F-16".
Par republikāņu vairākuma kontrolētās ASV Kongresa Pārstāvju palātas tālāko rīcību attiecībā uz palīdzību Ukrainai pagaidām skaidrības trūkst. Palātas priekšsēdētājs, republikānis Kevins Makartijs izteicies, ka "Ukrainai ieročus piegādās", taču deva mājienu, ka tas varētu būt saistīts ar demokrātu piekāpšanos kādā iekšpolitikas jautājumā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
