14.3 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis runā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē norādījis, ka pauze pēc ES 11.sankciju kārtas ir ieilgusi un pašreizējo sankciju radītais spiediens uz Krieviju acīmredzami nav pietiekams.
Par to liecina, pirmkārt, pieaugošais Krievijas lidrobotu uzbrukumu un gaisa uzlidojumu skaits, sacīja Zelenskis.
Pēc prezidenta domām, ir nepieciešams kopīgi stingrāk vērsties pret jebkādām Krievijas sankciju apiešanas formām un shēmām. Ir jāpārtrauc jebkādas piegādes Krievijai, kas ļauj tai palielināt militāro ražošanu, uzsvēra Zelenskis.
"Tas ir ne tikai Ukrainas, bet arī visu to pasaules iedzīvotāju interesēs, kuri vēlas, lai šis karš ātri beigtos. Un es pateicos tiem no jums, kas jau tagad mums stipri palīdz pretoties sankciju apiešanai," sacīja Zelenskis.
"Ir arī jāpastiprina darbs pie jaunās ES sankciju paketes.
Jebkura sankciju pauze paildzina Krievijas agresijas laiku, un pauze pēc 11. sankciju paketes jau ir pārāk ilga,"
norādīja Ukrainas prezidents.
"Acīmredzot ir nepieciešamas sankcijas pret Krievijas atomenerģijas nozari - gan par to, ko Krievija dara Zaporižjas atomelektrostacijā, gan kā drošības pasākums pret apšaubāmu Krievijas kodoltehnoloģiju izmantošanu. Apšaubāmu gan no drošības, gan politiskā viedokļa," sacīja Zelenskis. Viņš aicināja turpināt arī sankciju spiedienu uz citām Krievijas ekonomikas nozarēm.
Svarīgi ir arī paplašināt sankcijas pret Irānu, sevišķi pret iekārtu un ķīmisko vielu importu, paziņoja Zelenskis, piebilstot, ka "katrs Irānas bezpilota lidaparāts, kas uzbrūk Eiropas pilsētām Ukrainā, ir iemesls sankciju spiedienam."
Krievija nedēļas laikā veikusi 24 raķešu un 500 aviācijas triecienus Ukrainai
Krievijas karaspēks aizvadītajā nedēļā veicis 43 raķešu un 500 aviācijas triecienus Ukrainai, nacionālā telemaratona ēterā pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštāba pārstāvis Pavlo Kovaļčuks.
Apšaužu skaits, ko Krievija ar daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām veikusi Ukrainas armijas pozīcijām un apdzīvotajām vietām, sasniedzis 392.
Ienaidnieks turpina koncentrēt galvenos pūliņus Kupjanskas, Limanas, Bahmutas, Avdijivkas, Marjinkas un Melitopoles virzienos, un tur turpinās sīvas kaujas, norādīja Kovaļčuks.
"Aizvadītajā nedēļā notika 212 kaujas sadursmes. Ienaidnieks veic trieciena aktivitātes vairākos virzienos vienlaikus, cenšoties izspiest mūsu karaspēku no ieņemtajām pozīcijām, bet saņem pienācīgu pretsparu," norādīja ģenerālštāba pārstāvis.
Ukrainas aizsardzības spēki īsteno uzbrukuma darbības, un tiem ir zināmi panākumi, viņš piebilda.
"Krievijas okupācijas karaspēks īsteno sīvu pretestību un vienlaikus tam ir būtiski dzīvā spēka, bruņojuma un tehnikas zaudējumi,"
sacīja Kovaļčuks.
Aizvadītās diennakts laikā Ukrainas kara aviācija veikusi 13 triecienus okupantu koncentrācijas rajoniem.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 279 080 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 279 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 510 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī Krievija zaudējusi 4717 tankus, 9000 bruņutransportieru, 6525 lielgabalus, 801 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 540 zenītartilērijas iekārtas, 316 lidmašīnas, 316 helikopterus, 5061 bezpilota lidaparātu, 1529 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 8909 automobiļus un autocisternas, kā arī 938 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
