Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien pulcējās uz sanāksmi Kijivā, kas ir pirmā reize, kad šāda tikšanās tiek rīkota ārpus bloka teritorijas. Ministru vizīte drošības apsvērumu dēļ iepriekš netika izziņota.

Reklāma

Atbalstam jābūt nepārtrauktam

"Mēs esam pulcējušies uz vēsturisku ES ārlietu ministru sanāksmi šeit, Ukrainā, ES kandidātvalstī un nākotnes dalībvalstī," vietnē "X" ("Twitter") paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels. "Mēs esam šeit, lai paustu solidaritāti un atbalstu ukraiņiem," uzsvēra Borels, piebilstot, ka "Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā". Uz ES paplašināšanos uzmanību vērsa arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. "Priecājos uzņemt ES ārlietu ministrus vēsturiskā sanāksmē Ukrainā," paziņoja Kuleba. Lai arī ministru apspriede notiek ārpus ES teritorijas, tā notiek bloka "nākotnes robežās", piebilda ministrs. Borels tikmēr uzsvēra nepieciešamību atbalstu Ukrainai nodrošināt ilgtermiņā. "Mūsu atbalsts nav atkarīgs no tā, kas karā notiks nākamajās dienās un nedēļās," pirms sanāksmes Kijivā ES augstais pārstāvis pavēstīja reportieriem. 

Ukrainai jāsniedz "nepārtraukts un strukturēts atbalsts", piebilda Borels, vēršot uzmanību uz Krievijas draudiem Eiropai.

Visas ES dalībvalstis Kijivā ministru līmenī nebija pārstāvētas. "Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa slimības dēļ Latviju Eiropas Savienības ārlietu ministru vizītē pārstāv Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs," platformā "X" pirmdien paziņoja Latvijas Ārlietu ministrija. Zemākā līmenī sanāksmē tika pārstāvētas arī Polija, Ungārija un Zviedrija, vēsta telekanāls CNN.

Maskavu aicina negaidīt ES nogurumu

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka reportieriem Kijivā norādīja, ka ES ir jādomā par stratēģiju, kā aizsargāt Ukrainu pret ziemā gaidāmajiem Krievijas triecieniem tās enerģijas infrastruktūrai. "Ukrainai ir vajadzīgs aizsardzības plāns, kas aptvertu pretgaisa aizsardzību, ģeneratorus un enerģijas piegāžu stiprināšanu," paziņoja ministre. Tikmēr Francijas ārlietu ministre Katrīna Kolonā uzsvēra, ka ministru vizīte Kijivā raida signālu Maskavai, ka ES ir apņēmības pilna Ukrainu atbalstīt ilgtermiņā. 

Vizīte "parāda mūsu apņēmīgo un ilgstošo atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai. Tā ir arī vēstījums Krievijai, ka tai nevajadzētu paļauties uz mūsu nogurumu", 

reportieriem pavēstīja ministre.

Itālijas ziņu aģentūra ANSA jau 18. septembrī vēstīja, ka ES ārlietu ministri oktobra sākumā tiksies Kijivā. Sanāksmē ieplānots runāt par Ukrainas ceļu uz dalību ES, bloka militāro atbalstu Kijivai un sankcijām pret Krieviju, ziņoja ANSA, atsaucoties uz informētiem avotiem. ES pagājušā gada jūnijā piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu. Šāds statuss ir vēl septiņām valstīm un iestāšanos blokā negarantē. Kuleba intervijā izdevumam "Politico" norādīja, ka "sagaida iestāšanās sarunu sākšanu līdz gada beigām". Sanāksmē Kijivā piedalījās arī ES paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji. Eiropas Komisija šomēnes nāks klajā ar ziņojumu, kas ES līderiem kalpos par pamatu decembrī lemt par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, vēsta tīmekļa vietne "Euractive". Lai arī Bērboka Kijivā izteicās, ka redz ES no "Lisabonas līdz Luhanskai", domājams, ka Ukrainas ceļš uz dalību blokā nebūs viegls. Kijiva arī paudusi vēlmi atrisināt strīdu ar Ungāriju, kas līdz šim liedzis Ukrainai saņemt 500 miljonus eiro no Eiropas Miera nodrošināšanas fonda. Budapešta bloķē šīs palīdzības piešķiršanu Ukrainai, jo tā ir iekļāvusi Ungārijas banku OTP "starptautisko kara atbalstītāju sarakstā". Ukraina piektdien uz laiku izņēma OTP no kara atbalstītāju saraksta cerībā, ka Budapešta pārstās bloķēt ES palīdzības nonākšanu Ukrainā.

Bažas par atbalsta mazināšanos

Vairāki notikumi radījuši satraukumu par iespējamu rietumvalstu atbalsta mazināšanos. Slovākijā sestdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja bijuša premjerministra Roberta Fico vadītā kreisi populistiskā partija "Virziens – sociāldemokrātija" ("Smer – SD"). Fico pirms vēlēšanām pauda promaskavisku un antiamerikānisku nostāju, kā arī solīja pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai. 

Savukārt ASV Kongress sestdien pēdējā brīdī apstiprināja valdības finansējumu vēl 45 dienām, šajā projektā tomēr neiekļaujot palīdzību Ukrainai. 

"Redzēsim, kas notiks ASV, bet mēs turpināsim atbalstu un palielināsim atbalstu Ukrainai," Kijivā paziņoja Borels, atbildot uz jautājumiem par ASV Kongresa balsojumu. Tikmēr Kuleba centās mazināt Kongresa balsojuma nozīmi, uzskatot, ka noticis "negadījums", kas nav jāuzskata par "sistēmu". "Mēs nejūtam, ka ASV atbalsts būtu sabrucis, jo Savienotās Valstis saprot, ka uz spēles Ukrainā ir kas daudz lielāks par Ukrainu," uzsvēra Kuleba. "Mums notiek ļoti padziļinātas sarunas ar abām Kongresa daļām – republikāņiem un demokrātiem, lai šāds balsojums neatkārtotos nekādos apstākļos,", atklāja ministrs. Kuleba arī komentēja Slovākijas vēlēšanu rezultātus, uzsverot, ka "ciena slovāku izvēli". "Ir pāragri spriest, kā vēlēšanu rezultāti ietekmēs Slovākijas nostāju pret Ukrainu, un pirmos secinājumus varēs izdarīt tikai pēc jaunās koalīcijas izveidošanās."

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji