Ziemeļīrijā pēc divu gadu pārtraukuma izdevies izveidot jauno valdību, kuras vadīšana uzticēta īru nacionālistu partijas "Sinn Fein" politiķei Mišelai O’Nīlai.

Reklāma

Pēc Ziemeļīrijas reģiona izveidošanas 1921. gadā šī ir pirmā reize, kad īru nacionālistu rokās nonāk reģionālās valdības vadītāja amats.

Breksita ietekme

Lielās Piektdienas vienošanās, kas 1998. gadā izbeidza vairākus gadu desmitus ilgušo starpkopienu konfliktu Ziemeļīrijā, nosaka, ka reģionā ar līdzvērtīgiem noteikumiem pie varas atrodas gan īru nacionālisti, kuri iestājas par izstāšanos no Apvienotās Karalistes un pievienošanos Īrijai, gan unionisti, kuri atbalsta palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Unionisti, kuru vadošā partija šobrīd ir Demokrātiskā unionistu partija (DUP), vēlēšanās kopš Lielās Piektdienas miera līguma noslēgšanas vienmēr ir saņēmuši lielāko balsu skaitu un tāpēc arī ieņēma reģiona pirmā ministra amatu. 

2022. gada maijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās "Sinn Fein" pirmo reizi ieguva lielāko balsu skaitu, tomēr valdību tolaik izveidot neizdevās, jo DUP valdību boikotēja jau kopš februāra, 

iebilstot pret tirdzniecības barjerām, kuras starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju izveidojās Breksita dēļ. Viens no Lielās Piektdienas vienošanās stūrakmeņiem bija atvērta Īrijas un Ziemeļīrijas robeža. Lai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) saglabātu šo robežu precēm atvērtu un tādā veidā neļautu konfliktam atkal uzliesmot, Londona un Brisele vienojās par papildu kontroles pasākumiem starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienoto Karalisti jeb tā saukto Ziemeļīrijas protokolu, kas ir sadusmojis DUP. ES uz šādu risinājumu uzstāja, lai normāli varētu funkcionēt bloka iekšējais tirgus. Pērn Londona un Brisele vienojās par šo pārbaužu mīkstināšanu, kas nosaukts par Vindzoras ietvaru. Tomēr arī šis kompromiss neapmierināja Ziemeļīrijas unionistus. DUP skatījumā šie grozījumi nepietiekami aizsargā Ziemeļīrijas statusu Apvienotajā Karalistē un daļēji atstāj reģionu ES tiesību un normu pakļautībā. Unionisti pieprasīja papildu izmaiņas, par kurām puses tagad ir vienojušās, un DUP pagājušajā nedēļā nolēma pārtraukt valdības darba boikotu. Londona arī piedāvāja reģionam finansiālu atbalstu 3,3 miljardu sterliņu mārciņu (3,9 miljardu eiro) apmērā, bet ar nosacījumu, ka Ziemeļīrijas valdība atsāks darbu. "Es uzskatu, ka mana partija ir panākusi to, ko daudzi apšaubīja," paziņojis DUP līderis Džefrijs Donaldsons.

Simbolisks notikums

Vienošanās par tirdzniecības noteikumiem ļāvusi izveidot jauno valdību, kuras vadīšanu uzņēmusies lielākās partijas pārstāve O’Nīla. "Šī ir vēsturiska diena, kas atspoguļo jaunu rītausmu," sestdien paziņoja O’Nīla. "Manu vecāku un vecvecāku paaudze nespētu iedomāties, ka šāda diena jebkad varētu pienākt," norādīja politiķe. 

"Pateicoties Lielās Piektdienas līgumam, vairs nav tās vecās valsts, kurā viņi piedzima. Ir radīta demokrātiskāka, vienlīdzīgāka sabiedrība," 

piebilda jaunā valdības vadītāja. Par viņas vietnieci kļuvusi DUP politiķe Emma Litla-Pengelija. "Mišela ir īru republikāne, un es esmu lepna unioniste. Mēs nekad nebūsim vienisprātis par šiem jautājumiem. Bet mēs varam vienoties par to, ka vēzis nediskriminē un mūsu slimnīcas ir jāsakārto," paziņoja Litla-Pengelija. Apskatnieki vērš uzmanību uz faktu, ka abu politiķu pilnvaras būs vienādas, bet O’Nīlai būs prestižāks amats. "Nav nekādas nozīmes, kurš ir pirmais ministrs un kurš ir pirmā ministra vietnieks. Abiem amatiem ir vienādas pilnvaras," telekanālam CNN norādīja īru politikas komentētājs Fintans O’Tūls, piebilstot, ka "Sinn Fein" politiķes kļūšana par valdības vadītāju tomēr ir simboliska, bet "Ziemeļīrijā simboliem ir liela nozīme".

Četrdesmit septiņus gadus vecā O’Nīla ir dzimusi Īrijā, bet uzauga Ziemeļīrijā. Viņas ģimenei ir saites ar Īru republikāņu armiju (ĪRA), tostarp viņas tēvs bija ieslodzīts kā šī grupējuma dalībnieks. O’Nīla ir izpelnījusies kritiku par ĪRA atceres pasākumu apmeklēšanu. Viņa ir izteikusies, ka grupējuma bruņotajai cīņai pirms Lielās Piektdienas vienošanās "nebija alternatīvas". Stājoties amatā, O’Nīla ir prognozējusi, ka nākamo desmit gadu laikā reģionā tiks rīkots referendums par Ziemeļīrijas pievienošanos Īrijai. Lielās Piektdienas vienošanās pieļauj šāda referenduma rīkošanu. "Es uzskatu, ka mēs dzīvojam iespēju desmitgadē," uzsvēra jaunā valdības vadītāja. Viņa intervijā telekanālam "Sky News" noraidīja britu valdības tikko kā pausto uzskatu, ka šāds referendums pārskatāmā nākotnē netiks rīkots, jo aptaujās neesot redzams pietiekami liels atbalsts Ziemeļīrijas apvienošanai ar Īriju. Viņas ievēlēšana augstajā amatā pierāda, ka sabiedrībā notiek "izmaiņas", intervijā uzsvēra O’Nīla.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.