Ukraina aptur Krievijas gāzes tranzītu

Ukraina trešdien apturējusi Krievijas gāzes tranzītu, paziņojusi Ukrainas Enerģētikas ministrija. Ministrija norādīja, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti.

31. decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" un Krievijas kompānijas "Gazprom" parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts.

"Mēs esam pārtraukuši Krievijas gāzes tranzītu, tas ir vēsturisks notikums. Krievija zaudē tirgu, tā cietīs finansiālus zaudējumus. Eiropa jau ir nolēmusi atteikties no Krievijas gāzes. Un "Repower EU" iniciatīva paredz tieši to, ko Ukraina šodien ir izdarījusi," uzsvēra Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes.

Zelenskis iepriekš norādīja, ka Ukraina bija devusi Eiropas Savienībai (ES) gadu laika, lai sagatavotos. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Eiropas gāzes sistēma ir elastīga un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu.

Krievija joprojām var sūtīt gāzi uz Ungāriju, kā arī Turciju un Serbiju, izmantojot cauruļvadu "TurkStream" caur Melno jūru.

Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu visvairāk ietekmēs Slovākiju, bet EK norādīja, ka, pateicoties rūpīgai plānošanai un alternatīvām piegādēm, šī lēmuma ietekme būs ierobežota.

Tomēr šī soļa stratēģiskā un simboliskā ietekme uz visu Eiropu ir milzīga, norādījusi britu raidorganizācija BBC.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES ir ievērojami samazinājusi gāzes importu no Krievijas, taču vairākas bloka valstis joprojām paļaujas uz Krievijas gāzi.

Saskaņā ar ES datiem 2023. gadā Krievijas gāze veidoja mazāk nekā 10% no ES gāzes importa apjoma. 2021. gadā šis rādītājs bija 40%. Tomēr vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Slovākija un Austrija, turpināja importēt ievērojamus gāzes apjomus no Krievijas.

Austrijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu kontroles dienests "E-Control" paziņoja, ka neprognozē nekādus traucējumus, jo ir diversificēti piegādes avoti un izveidotas rezerves. Savukārt Slovākija ir paudusi neapmierinātību ar šādu notikumu pavērsienu. Slovākija līdz šim bija galvenais Krievijas gāzes ieejas punkts ES un nopelnīja tranzīta maksu par gāzes piegādi Austrijai, Ungārijai un Itālijai.

Slovākija pagājušajā mēnesī parakstīja īstermiņa izmēģinājuma līgumu par dabasgāzes iepirkšanu no Azerbaidžānas, bet šī gada sākumā tā noslēdza vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes importu pa cauruļvadu no Polijas. Valsts var saņemt gāzi arī pa Austrijas, Ungārijas un Čehijas tīkliem, kas cita starpā ļauj importēt gāzi no Vācijas un citiem potenciālajiem piegādātājiem.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico piektdien draudēja apturēt elektrības piegādi Ukrainai. Zelenskis savukārt pārmeta Fico, ka viņš palīdz Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam finansēt karu un vājināt Ukrainu.

Polija ir piedāvājusi atbalstīt Kijivu gadījumā, ja Slovākija pārtrauktu elektroenerģijas eksportu. Ukrainai šīs piegādes ir ļoti svarīgas, jo Krievija regulāri veic uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām.

Ukrainas un Krievijas gāzes tranzīta līguma nepagarināšana ietekmēs arī Moldovu, kas lielāko daļu elektroenerģijas ražo elektrostacijā, ko darbina ar Krievijas gāzi. Moldovā decembra vidū uz 60 dienām tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis enerģētikas sektorā.

Moldovas enerģētikas ministrs Konstantīns Borosans sacīja, ka valdība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu stabilu elektroenerģijas piegādi, taču aicināja iedzīvotājus taupīt enerģiju.