Kamēr Krievijas propaganda pūlas radīt iespaidu, ka barbariskais islāma teroristu uzbrukums koncertzālei Piemaskavas Krasnogorskā kaut kādā veidā saistīts ar Ukrainu jeb, oficiālajā Kremļa retorikā, "Kijivas režīmu", Rietumos tādus apgalvojumus uztver kā absurdu un nobažījušies, ka "Islāma valsts" atzarojums, kas uzņēmies atbildību par 22. marta slaktiņu Piemaskavas "Crocus City Hall", varētu mēģināt ko līdzīgu sarīkot Rietumeiropā.

Francijā svētdien drošības draudu līmeni kāpināja līdz visaugstākajam. Pirmdien sekoja Itālija.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nedēļas sākumā reportieriem darīja zināmu, ka tas pats "Islāma valsts" Horasānas provinces grupējums, kas uzņēmies atbildību par terora aktu Piemaskavā, iepriekš vairākkārt mēģinājis veikt triecienus Francijai. Grupējums, angliskajā abreviatūrā saukts par ISKP, savu nosaukumu guvis, jo veidojies etnisko tadžiku apdzīvotajā Afganistānas Horasānas provincē un Irānas austrumos. Tas iepriekš veicis asiņainus uzbrukumus Afganistānā un Irānā, jo naidojas arī ar tur valdošajiem islāma režīmiem. ISKP pēdējā laika aktivizēšanos saista ar Izraēlas un "Hamās" karu Gazas joslā.

Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanins brīdinājis, ka potenciāls teroristu mērķis varētu būt olimpiskās spēles Parīzē, kuras atklās 26. jūlijā. Pēc Darmanina teiktā, teroristu sazvērestības valstī atklāj un novērš praktiski ik mēnesi. Rīt gaidāma atbildīgo Francijas dienestu sanāksme, kurā analizēs "Crocus City Hall" notikumus, kas, pēc oficiālām ziņām, līdz otrdienai bija prasījuši vismaz 139 cilvēku dzīvību. 

Prezidenta Makrona skatījumā, Krievijas apgalvojumi, ka aiz Piemaskavas terorakta slēpjas Ukraina, ir "ciniski un neproduktīvi" un tiem nav pamata.

Itālijas Nacionālās drošības padome pēc sanāksmes pirmdien nolēma pastiprināt drošību Svētās nedēļas ceremonijās pirms Lieldienām. Itālijas Iekšlietu ministrija brīdina par pastiprinātu novērošanu un pārbaudēm vietās ar vislielāko ļaužu pulcēšanos un plūsmu. Vācijas Iekšlietu ministrija atzīst terora draudus, taču trauksmes līmeni pagaidām nav paaugstinājusi un norāda, ka labu laiku seko ISKP darbībām. Pērnā gada Ziemassvētkos jau izjaukti grupējuma plāni uzbrukt Ķelnes domam, Stefana katedrālei Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kā arī kādam mērķim Spānijas galvaspilsētā Madridē. Vāciešiem jāsaglabā modrība jūnijā un jūlijā rīkojamā Eiropas futbola čempionāta dēļ. 20. martā, pāris dienu pirms notikumiem Piemaskavā, Vācijas austrumu pilsētā Gērā policija aizturēja divus islāmistus aizdomās par terora akta plānošanu Zviedrijas parlamentā Stokholmā. Abi pārstāvēja to pašu "Islāma valsts" Horasānas grupējumu. Tūlīt pēc tam Dānija terora draudu līmeni paaugstināja no "4" uz "5", kas nozīmē "nopietni". Beļģijā kopš pagājušā gada oktobra ir spēkā trešā līmeņa brīdinājums četru skalā. Marta sākumā beļģu likumsargi paziņoja, ka tiem izdevies novērst liela mēroga terora aktu kādam koncertam Briselē.

Jāatzīmē, ka maija otrajā nedēļā Malmē notiks Eirovīzijas dziesmu konkurss un pēc uzbrukuma koncertzālei Krievijā tas dara īpašas bažas zviedru specdienestiem. 

Zviedrijas Aizsardzības universitātes eksperts Jergens Holmlunds medijos paudis, ka Eirovīzija teroristiem varētu šķist pievilcīgs mērķis: "Tādi kultūras pasākumi ar plašu publikas piedalīšanos un lielu masu informācijas līdzekļu uzmanību ir pakļauti uzbrukuma riskam. Teroristiem tie nozīmē dubultu publicitāti. Daļēji tāpēc, ka par notikumu jau tāpat daudz ziņo, un daļēji tāpēc, ka uzbrukums tādā gadījumā saņemtu maksimālu atspoguļojumu."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.