14.1 °C
Lielbritānijas premjers Rišī Sunaks un Nīderlandes premjers Marks Rite vienojušies par plāniem veidot starptautisku koalīciju, kas būtu gatava piegādāt Ukrainai Rietumu ražojuma iznīcinātājus.
Zelenska Eiropas tūre dod rezultātus
Dauningstrīta pēc Sunaka un Rites sarunām Eiropas Padomes samitā Reikjavīkā paziņoja, ka abi līderi "strādās, lai izveidotu starptautisku koalīciju", kas nodrošinātu Ukrainu ar gaisa kaujas spējām, "sākot ar pilotu apmācību un beidzot ar iznīcinātāju "F-16" iegādi". Sunaks "atkārtoja savu pārliecību, ka Ukrainas likumīgā vieta ir NATO", un abi līderi vienojās par ilgstošas militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai tā varētu atturēt uzbrukumus nākotnē, pavēstīja Dauningstrīta. Sunaks un Rite tomēr tieši nav pateikuši, ka viņu vadītās valstis piegādās iznīcinātājus Ukrainai.
Ukraina ir apsveikusi šo Lielbritānijas un Nīderlandes lēmumu. "Mums ir vajadzīgi "F-16", un es esmu pateicīgs mūsu sabiedrotajiem par viņu lēmumu strādāt šajā virzienā, tostarp apmācot mūsu pilotus,"
paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba trešdien prognozēja, ka starptautiska koalīcija, kas Ukrainai piegādās iznīcinātājus, tiks izveidota šogad. Viņš norādīja, ka daži Ukrainas sabiedrotie ir pauduši vēlmi apmācīt ukraiņu pilotus, bet citi – piegādāt iznīcinātājus. "Mūsu prioritāte ir "F-16", bet mēs neizslēdzam citas iespējas," paziņoja ministrs.
Lielbritānijas un Nīderlandes vienošanās seko pēc Zelenska viesošanās vairākās Rietumeiropas valstīs, saņemot no sabiedrotajiem Vācijā, Francijā un Lielbritānijā solījumus par jaunu militāru palīdzību. Zelenskis pirmdien Lielbritānijā tikās ar Sunaku un apsprieda arī iznīcinātāju piegādes Ukrainai. Pēc sarunām ar britu premjeru Zelenskis atzina, ka Ukraina šobrīd "nespēj kontrolēt debesis" un paziņoja, ka drīzumā sagaida "ļoti nozīmīgu" lēmumu, tomēr "pie tā vēl nedaudz jāpiestrādā". "Mēs gribam izveidot šo iznīcinātāju koalīciju," pēc sarunām ar Sunaku uzsvēra Zelenskis.
Sunaks atzina, ka iznīcinātāju piegādāšana Ukrainai nav vienkārša, tomēr briti šovasar sāks ukraiņu pilotu apmācību.
Pirms ierašanās Lielbritānijā Zelenskis Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš norādīja, ka arī viņa vadītā valsts "ir atvērusi durvis" ukraiņu pilotu apmācībai. Makrons tomēr norādīja, ka neplāno sūtīt kaujas lidmašīnas uz Ukrainu. Viņš arī atklāja, ka "notiek sarunas ar amerikāņiem".
Būs jāsaņem ASV atļauja
ASV uzņēmuma "Lockheed Martin ražotos "F-16" ne Francija, ne Lielbritānija neizmanto, atgādina telekanāls CNN, tomēr kopā 25 valstu gaisa spēkos ir apmēram 3000 šo iznīcinātāju. Tie ir, piemēram, Beļģijas un Nīderlandes gaisa spēkos. Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro jau pavēstījis, ka viņa vadītā valsts varētu apmācīt ukraiņu pilotus vadīt "F-16". Beļģija tomēr neesot gatava Ukrainai šīs lidmašīnas piegādāt. Turklāt piegādēm uz Ukrainu būs jāsaņem ražotājvalsts ASV atļauja. Līdz šim ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir noraidījusi lūgumus piegādāt Ukrainai šīs lidmašīnas. Kā iemesli atteikumiem sūtīt "F-16" uz Ukrainu tiek minētas gan bailes par kara "eskalāciju", gan ilgo pilotu apmācības laiku un šo lidmašīnu sarežģīto apkopi. Tiek norādīts arī uz faktu, ka Krievijai ir spēcīga pretgaisa aizsardzības sistēma, kas apgrūtinātu aktīvu kaujas aviācijas izmantošanu.
Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova padomnieks Jurijs Saks paziņojis, ka Ukraina gribētu saņemt 40 līdz 50 "F-16", kas ļautu izveidot trīs vai četras eskadriļas. Ukraina līdz šim ir saņēmusi 14 padomju ražojuma iznīcinātājus "Mig-29" no Polijas un 13 "Mig-29" no Slovākijas, vēsta tīmekļa laikraksts "Kyiv Independent". Rietumu ražojuma iznīcinātāji Ukrainai piegādāti vēl nav.
Daži eksperti ir izteikušies, ka Ukrainas apstākļiem "F-16" nav pats piemērotākais iznīcinātājs un noderīgāks būtu Zviedrijas ražojuma "Gripen", kura darbībai der īsāki lidlauku skrejceļi un zemākas kvalitātes segums.
Zviedrija, kas šobrīd gaida Turcijas atļauju pievienoties NATO, ir noraidījusi rosinājumus nosūtīt uz Ukrainu šīs lidmašīnas.
Ukrainas amatpersonas paudušas vēlmi, lai iznīcinātāju piegāžu jautājums tiktu apspriests nedēļās nogalē gaidāmajā G7 samitā Japānā un jūlijā plānotajā NATO samitā Viļņā. Kuleba žurnālā "Foreign Policy" norāda, ka kopš kara sākuma saistībā ar rietumvalstu militāro palīdzību Ukrainai daudzi tabu ir zaudējuši spēku. Viņš norāda, ka kopš pērnā gada februāra diskusijas par katra jauna bruņojuma veida piegādāšanu Ukrainai sākās ar "nē" un beidzās ar "jā". Ministrs pauda pārliecību, ka arī iznīcinātāji šajā stāstā ne ar ko neatšķiras.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
