14.2 °C
Krievijas diktators Vladimirs Putins šodien ierodas divu dienu vizītē Pekinā, kur viņu uzaicinājis Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Putins Ķīnu apmeklē jau otro reizi pēdējā gada laikā, kas liecina par abu valstu tuvināšanos. Krievijas vadoņa vizīte tika izziņota otrdien.
Simboliska vizīte
Pēc inaugurācijas prezidenta amatā uz piekto pilnvaru termiņu Putins pirmajā ārvalstu vizītē devies tieši uz Ķīnu. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā abu valstu ciešās attiecības. Pagājušā gada martā Sji viesojās Maskavā, bet oktobrī Putins apmeklēja Pekinu. Šī pavisam ir jau četrdesmit trešā Putina un Sji tikšanās, atgādina laikraksts "Financial Times". Sji nesen apmeklēja Eiropu, kur viesojās Francijā, Serbijā un Ungārijā. Pēdējo divu valstu vadītāji Ķīnas prezidentu uzņēma īpaši silti.
Pirms vizītes Ķīnas valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua" publicēja interviju, kurā Krievijas līderis slavēja abu valstu partnerību un centienus "stiprināt mūsu valstu suverenitāti, aizsargāt to teritoriālo nedalāmību un drošību". Intervijā Putins arī izteicās, ka ir gatavs vest sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā.
"Mēs esam atvērti dialogam par Ukrainu, bet šādās sarunās jāņem vērā visu konfliktā iesaistīto valstu intereses, tostarp mūsu intereses," paziņoja Krievijas vadonis.
"Mēs nekad neesam atteikušies no sarunām," piebilda Putins.
Tehnoloģiju jautājums
Putina vizīte Ķīnā notiek brīdī, kad Krievijas spēki Ukrainā ir sākuši uzbrukumu Harkivas apgabalā. Sji un Putina sarunās noteikti tiks apspriests karš un tā ietekme uz abu valstu ekonomiku. Šobrīd Vašingtona pastiprina spiedienu uz Ķīnu, lai tā nepiegādā Krievijai preces, kuras varētu izmantot militāriem nolūkiem. Par šo jautājumu Ķīnu brīdinājis gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan finanšu ministre Džaneta Jelena. Savienotās Valstis vērš uzmanību uz dubultā pielietojuma precēm, kuras var izmanot bruņojuma ražošanā. Pagājušajā gadā 60% no Krievijā ievestā dubultā pielietojuma augsto tehnoloģiju precēm nāca no Ķīnas, liecina "Financial Times" analīze. Šo preču sarakstā ir viedtālruņi, datori, mikroprocesori un laboratoriju aprīkojums. Laikraksts gan norāda, ka gandrīz visas importa tehnoloģijas, kas atrodamas Krievijas bruņojumā, patiesībā nāk no rietumvalstīm un Ķīnas daļa veido tikai 4%.
Krievija ir spējusi izmantot rietumvalstu kompāniju nevērību un šīs tehnoloģijas ievedusi caur Ķīnu, kā arī iepirkusi no Rietumu firmu meitaskompānijām un kopuzņēmumiem Ķīnā,
"Financial Times" norādījusi Vašingtonā bāzētā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta pētniece Elīna Ribakova. Krievijas un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība pagājušajā gadā sasniedza 240 miljardus dolāru, kas ir kāpums par 26% un jauns rekords. ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas spiediena dēļ martā un aprīlī Krievijas un Ķīnas tirdzniecībā salīdzinājumā ar pagājušā gada šiem pašiem mēnešiem vērojams kritums, liecina Ķīnas oficiālie muitas dati. Apskatnieki pieļauj, ka šādi Pekina mēģina signalizēt Vašingtonai, ka tās bažas tiek ņemtas vērā un Ķīna cenšas izvairīties no iespējamām ASV sankcijām. Ekonomiskie jautājumi Putina un Sji sarunās noteikti ieņems nozīmīgu vietu. Pēc rietumvalstu sankciju ieviešanas pret Krieviju tā sākusi no Ķīnas ievest preces, kuras iepriekš eksportēja no Rietumiem, tostarp automašīnas. Maskava savukārt nodrošina Ķīnai nepieciešamo enerģiju. Pērn Krievija apsteidza Saūda Arābiju un kļuva par lielāko naftas piegādātāju Ķīnai.
Ķīnas intereses
Neskatoties uz ASV brīdinājumiem, diez vai Ķīnas politikā gaidāmas lielas izmaiņas, tostarp Ķīnas attieksmē pret Krievijas karu Ukrainā, kur Pekina oficiāli ieņem neitrālu nostāju. "Krievija Ķīnas stratēģijā ir fundamentāli svarīga," intervijā CNN norādīja Indijas pilsētā Bengalūru bāzētā Takšašila institūta pētnieks Manodžs Kevalramani.
Lai arī Pekina negrib konflikta saasinājumu, tās "interesēs ir panākt, lai Krievija karā nezaudē",
uzsvēra pētnieks. Tiekoties ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aprīlī paziņoja, ka abu valstu mērķi paredz "godīgu, multipolāru pasaules kārtību", kas būtu brīva no "Amerikas hegemonijas un neokoloniālās prakses". Šajos Maskavas centienos ietilpst savā pusē nosvērt tā saukto globālo dienvidu valstis. Lai arī daudzi Maskavas un Pekinas mērķi sakrīt, Ķīnu atšķirībā no Krievijas rietumvalstis joprojām uzskata par nozīmīgu partneri dažādu starptautisko problēmu risināšanā, norāda CNN.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
