15.3 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 500.dienā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma sestdien apmeklējis Čūsku salu. Vietnē "Telegram" Zelenskis informēja, ka Čūsku salā ir godinājis to varoņu, kas atdeva savu dzīvību kaujā par salu.
"500 dienas visaptveroša kara. Čūsku sala. Brīvās Ukrainas brīvā sala. Pateicos visiem, kuri šeit stāvēja pretī okupantiem," rakstīja Ukrainas prezidents.
"Godinājām piemiņu tiem varoņiem, kuri atdeva savu dzīvību šajā kaujā, kas ir viena no nozīmīgākajām visaptverošā kara laikā,"
piebilda Zelenskis.
Videoierakstā redzams, ka Zelenskis motorlaivā Čūsku salā ierodas kopā ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku un ukraiņu karavīriem. Zelenskis un Jermaks kopā ar karavīriem nolika ziedus pie kritušo karavīru memoriāla.
"Šajā uzvaras vietā par šīm 500 diennaktīm es vēlos pateikties katram mūsu karavīram. Mūsu Bruņotie spēki, mūsu izlūki, Nacionālā gvarde, mūsu robežsargi, Ukrainas Drošības dienests, Nacionālā policija, mūsu sakarnieki, mūsu tauta," uzskaitīja Zelenskis.
"Es pateicos ikvienam, kas cīnās par Ukrainu. Un lai brīvību, kuru Ukrainai vēlējās visi mūsu varoņi un kura mums pašlaik jāizcīna, tiek veltīta tiem, kuri atdeva dzīvību Ukrainas dēļ. Mēs noteikti uzvarēsim. Slava Ukrainai," viņš teica.
Kā ziņots, kara pirmajā dienā, pagājušā gada 24.februārī, Krievijas karaspēks sagrāba Ukrainai piederošo Čūsku salu, kas atrodas Melnajā jūrā pie Donavas deltas, un sociālajos tīklos izplatījās audioieraksts, kurā no Krievijas karakuģa izskan aicinājums Ukrainas garnizona karavīriem padoties, bet viņi atsakās to darīt, paziņojot: "Krievu kuģi, ej nah*j!"
Tūlīt pēc kaujas Ukraina paziņoja, ka visi ukraiņu karavīri salā krituši, taču pēc tam izrādījās, ka daļa no viņiem ir nonākuši krievu gūstā.
Vēlāk, veicot gūstekņu apmaiņu, Čūsku salas aizstāvji tika atbrīvoti.
Čūsku salā iesaistītais krievu karakuģis bija Krievijas Melnās jūras flotes flagmanis raķešu kreiseris "Moskva", kuru 14.aprīlī Ukrainas armija nogremdēja.
Pērn 30. jūnijā salu ukraiņu spēki atbrīvoja no okupantiem. Maskava uzstāja, ka atkāpšanās no salas ir "labas gribas žests".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
