15.3 °C
Igaunijas un Zviedrijas kopīgā misija jūlija vidū dosies uz prāmja "Estonia" vraka vietu, lai izceltu 1994. gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja priekšgala rampu, paziņoja Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs Merts Otss. Misija plānota desmit dienas.
Otss informēja, ka misija ceļā uz traģēdijas vietu dosies 19. vai 20. jūlijā no Zviedrijas ostas Karlskrūnā. Misijas darba plāns paredz nofilmēt kuģa automašīnu klāju, pacelt rampu un nofilmēt iepriekšējās misijās nenofilmētās vietas, piemēram, zonu aiz rampas. Filmēšanu plānots veikt gan vraka ārpusē, gan iekšpusē. Otss uzsvēra, ka neviens cilvēks misijas laikā netiks sūtīts 80 metru dziļumā, kur Baltijas jūras dzelmē atrodas prāmja vraks.
Izcelto rampu plānots nogādāt Paldisku ostā, kur saskaņā ar Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvaldi to analizēs Igaunijas puse. Otss precizēja, ka plānots veikt metāla analīzi, lāzerskenēšanu un ķīmisko analīzi. Izmeklēšanā varētu noskaidrot, vai uz rampas atrodas kādu citu vielu pēdas, kas liecinātu par, piemēram, sadursmi jūrā.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980. gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā. Izmeklēšanā 1997. gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
