Turcijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja pašreizējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans. Viņš izcīnīja trešo termiņu prezidenta amatā, kurā atradīsies vēl nākamos piecus gadus.

Erdogans iztur nopietnāko pārbaudījumu

Sešdesmit deviņus gadus vecais Erdogans vēlēšanās saņēmis nedaudz vairāk par 52% balsu, noskaidrots pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas. Viņa konkurents vēlēšanu otrajā kārtā bija 74 gadus vecais Kemals Kiličdaroglu, kuru bija atbalstījušas sešas opozīcijas partijas. Par viņu balsojuši nepilni 48% vēlētāju. Turcijas Augstākās vēlēšanu padomes vadītājs Ahmets Jeners paziņojis, ka Erdogans vēlēšanās ir uzvarējis. Pirmajā vēlēšanu kārtā 14. maijā Erdogans saņēma lielāko balsu skaitu, tomēr nespēja nodrošināt nepieciešamo balsu vairākumu. Par viņu balsoja 49,5% vēlētāju, bet par Kiličdaroglu – 44,9%. Pirmajā vēlēšanu kārtā Erdogans pārspēja sabiedriskās domas prognozes, bet pirms otrās jau tika uzskatīs par favorītu. Šīs ir Erdogana līdz šim grūtākās vēlēšanas. Viņam pirmo reizi nācās sacensties prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. 14. maijā notika arī parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja partiju apvienība, kurā noteicošā loma ir Erdogana vadītajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP).

Pēc svētdien izcīnītās uzvaras Erdogans izteica pateicību vēlētājiem par valsts uzticēšanu viņam uz vēl vienu amata termiņu. "Mēs ceram, ka būsim jūsu uzticības cienīgi, kā mēs esam bijuši jau 21 gadu," atbalstītājiem Stambulā paziņoja Erdogans, norādot uz savu un AKP ilgo atrašanos Turcijas vadībā. "Vienīgais uzvarētājs šodien ir Turcija," uzsvēra prezidents. 

Viņš arī norādījis, ka steidzamākie uzdevumi pēc vēlēšanām būs inflācijas apkarošana un februārī notikušās postošās zemestrīces seku novēršana. 

Pēc Erdogana uzvaras viņa atbalstītāji devās ielās ar Turcijas vai valdošās partijas karogiem.

Daudzi pasaules līderi jau apsveikuši Erdoganu ar uzvaru vēlēšanās, tostarp ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Baidens pauda cerību ar Erdoganu kopīgi risināt globālās problēmas, bet Putins savukārt uzsvēra, ka izcīnītā uzvara ir "nepārprotama liecība" par Turcijas tautas atbalstu Erdogana centieniem "stiprināt valsts suverenitāti un īstenot neatkarīgu ārpolitiku". Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda cerību, ka turpināsies "abu valstu stratēģiskās partnerības stiprināšana". Erdoganu apsveicis arī Latvijas prezidents Egils Levits.

Opozīcija runā par negodīgām vēlēšanām

Turcijas opozīcija tikmēr vērš uzmanību uz trūkumiem vēlēšanu procesā. Kiličdaroglu pēc rezultātu izsludināšanas paziņojis, ka šīs bijušas "negodīgākās vēlēšanas pēdējos gados". "Visi valsts resursi tika mobilizēti vienas politiskās partijas labā. Tie tika noklāti pie viena cilvēka kājām," paziņoja opozīcijas kandidāts. 

Turcijas opozīcija ir norādījusi, ka Erdoganam draudzīgi noskaņoti spēki kontrolē valsts vadošos medijus.

Tradicionāli sašķeltā Turcijas opozīcija pirms vēlēšanām spēja vienoties par kopīgu kandidātu, izraugoties centriski kreisās Republikāniskās tautas partijas līderi Kiličdaroglu, kurš solīja stiprināt Turcijā demokrātiju un atgriezties pie parlamentārās iekārtas. Lai arī viņš spēja iekļūt otrajā kārtā, viņam pirms tās neizdevās pārliecināt pietiekami daudz vēlētāju. Mēģinot piesaistīt papildu balsis, Kiličdaroglu solīja uzvaras gadījumā izraidīt no valsts sīriešu bēgļus. Viņa centieni tomēr nedeva rezultātu. Ultranacionālistu kandidāts Sinans Ogans, kurš pirmajā kārtā saņēma 5% balsu, pirms otrās kārtas savu atbalstu pauda Erdoganam.

Turcijas sabiedrība ir sašķelta

Prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina par dziļu Turcijas sabiedrības sašķeltību, atzīmē izdevums "Politico". Erdoganu atbalstījuši konservatīvi noskaņoti vēlētāji, kas grib stiprināt islāma lomu sabiedrībā, bet šīs tendences pretinieki balsoja par Kiličdaroglu. Ir pamanāms arī ģeogrāfisks dalījums. Reģioni Turcijas piekrastē, lielās pilsētās un kurdu apdzīvotie dienvidaustrumi balsoja par Kiličdaroglu, bet iedzīvotāji valsts vidienē atbalstīja Erdoganu.

Pirms vēlēšanām tika pieļauts, ka pašreizējam valsts vadītājam par sliktu nāks gan februārī notikusī zemestrīce, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 50 000 cilvēku, gan arī ārkārtīgi augstais inflācijas līmenis.

 "Erdogans uzvarēja lielākoties tāpēc, ka spēja pārslēgt uzmanību no sociāli ekonomiskajiem jautājumiem uz identitātes jautājumiem," 

vēlēšanu iznākumu skaidrojis Vācijas Māršala fonda Ankaras biroja vadītājs Ezgirs Inlihisardžikli.

Erdogans Turcijā pie varas ir jau 20 gadus. No 2003. gada līdz 2014. gadam viņš bija premjerministrs, bet pēc tam ieņēmis prezidenta amatu. 2017. gadā referendumā tika atbalstīti Erdogana rosinātie grozījumi konstitūcijā, kas paplašināja prezidenta pilnvaras un apvienoja valsts galvas un valdības vadītāja posteni, premjera amatu likvidējot. Erdogans ir izcēlies ar autoritāru valdīšanu, kas pastiprinājās pēc 2016. gadā pret viņu notikušā apvērsuma mēģinājuma.

Pārējo pasauli interesē, ko Erdogans darīs ārpolitikā. Turcija nav pievienojusies Rietumu valstu sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā. Turcija tomēr ir bijusi aktīva diplomātiskajā frontē, un ar tās un ANO starpniecību pagājušajā gadā tika panākta tā sauktā labības vienošanās, kas ļāva no Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām eksportēt graudus. Turcija ir spēlējusi nozīmīgu lomu NATO paplašināšanas kontekstā. Turcija turpina bloķēt Zviedrijas iestāšanos aliansē, uzskatot, ka tā pietiekami nevēršas pret cilvēkiem, kurus Ankara uzskata par teroristiem. Stokholma cer, ka pēc vēlēšanām Turcijas nostāja mainīsies.