Nākamais Turcijas prezidents tiks noskaidrots vēlēšanu otrajā kārtā 28. maijā, jo svētdien aizvadītajā pirmajā kārtā neviens kandidāts absolūto balsu vairākumu nav saņēmis.

Reklāma

Erdogana rezultāti labāki par prognozētajiem

Vēlēšanu pirmajā kārtā pašreizējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans ierindojās pirmajā vietā, saņemot 49,5% balsu, paziņojusi Turcijas vēlēšanu komisija. Erdogana galvenais oponents Kemals Kiličdaroglu, kuru atbalsta sešas opozīcijas partijas, savukārt saņēmis 45% balsu. Par nacionālistu kandidātu Sinanu Oganu balsojuši 5,2% vēlētāju. Prezidenta vēlēšanās piedalījās 89% balsstiesīgo pilsoņu. Turcijas vēlēšanu komisija paziņojusi, ka 28. maijā tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā sacentīsies Erdogans un Kiličdaroglu. Sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām Kiličdaroglu solīja labākus rezultātus. Aptaujās viņš nedaudz apsteidza pašreizējo prezidentu.

69 gadus vecais Erdogans pirmdien galvaspilsētā Ankarā uzrunāja atbalstītājus no valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) mītnes balkona, slavējot viņus par "demokrātijas mielastu", ko tie sarīkojuši. Viņš pauda pārliecību par iespēju uzvarēt jau pirmajā kārtā, bet pieļāva arī otro. Ja mūsu tauta ir izlēmusi pabeigt vēlēšanas "otrajā kārtā, arī tas ir apsveicami," paziņoja Turcijas prezidents. Izsmejot Kiličdaroglu, kurš savas kampaņas reklāmas video filmēja virtuvē, Erdogans paziņoja: "Daži cilvēki atrodas virtuvē, mēs esam balkonā." 74 gadus vecais Kiličdaroglu nepalika atbildi parādā. "Neskatoties uz visu nomelnošanu un apvainojumiem, Erdogans nespēja panākt gaidīto rezultātu. Balkonā vēlēšanas uzvarēt nevar," uzsvēra opozīcijas kandidāts, solot "noteikti" uzvarēt vēlēšanu otrajā kārtā. Liela nozīme tajā būs tiem 5,2% vēlētāju, kuri nobalsoja par nacionālistu kandidātu Oganu. Viņš nav atklājis, kuru kandidātu atbalstīs otrajā kārtā, bet ir uzsvēris, ka noteiktos jautājumos prasīs "garantijas", tostarp par sīriešu bēgļu izraidīšanu un cīņu pret terorismu.

Sākoties balsu skaitīšanai, Erdogana pārsvars bija lielāks, jo pirmie lielākoties tika publiskoti rezultāti no valsts ziemeļiem un austrumiem, kur dzīvo daudz pašreizējā prezidenta atbalstītāju. Opozīcija vainoja AKP par balsu skaitīšanas kavēšanu, jo valdošās partijas novērotāji apstrīdējuši vēlēšanu rezultātus iecirkņos, kuros vadībā izvirzījies Kiličdaroglu. 

Kopumā var teikt, ka konservatīvi noskaņotie reģioni valsts vidienē balsoja par Erdoganu, bet piekrastes reģioni valsts rietumos un dienvidos – par Kiličdaroglu.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Turcijā svētdien notika arī parlamenta vēlēšanas. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka tajās Erdogana vadītais bloks ir uzvarējis. Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu" vēsta, ka Tautas alianse, kurā ir arī AKP, saņēmusi 49,3% balsu, bet Kiličdaroglu pārstāvētā Nacionālā alianse – 35,2%.

Erdogans pie varas ir 20 gadus

Erdogans pie varas prezidenta un pirms tam premjera amatā ir jau divus gadu desmitus. Viņš bija Turcijas premjers no 2003. līdz 2014. gadam, kad kļuva par valsts prezidentu. 2017. gadā Erdogans referendumā panāca prezidenta pilnvaru paplašināšanu, apvienojot valsts galvas un valdības vadītāja posteni, bet premjera amatu likvidējot. Opozīcija ir solījusi atgriezties pie parlamentārās sistēmas, ja izdosies uzvarēt vēlēšanās. Ilgajos varas gados Erdogans ir izcēlies ar autoritāru valdīšanu, kas tikai pastiprinājās pēc 2016. gadā pret viņu sarīkotā valsts apvērsuma mēģinājuma. Šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par nopietnāko pārbaudījumu pašreizējam prezidentam. 

Tradicionāli sašķeltā opozīcija šoreiz spēja vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu, izraugoties centriski kreisās Republikāniskās tautas partijas (CHP) līderi Kiličdaroglu.

Pirms vēlēšanām kampaņās priekšplānā iznāca lielākoties iekšpolitiskie jautājumi, tostarp pilsoniskās tiesības, valsts ekonomiskais stāvoklis un februārī notikusī postošā zemestrīce, kurā Turcijā dzīvību zaudēja vairāk nekā 50 000 cilvēku. Erdogans pēc zemestrīcēm saņēma asu kritiku par lēnajiem glābšanas darbiem un būvniecības standartu neievērošanu, kas noveda pie lielajiem upuriem. "Anadolu" tomēr ziņo, ka zemestrīces skartajos reģionos Erdogana rezultāti vēlēšanās esot labi.

Erdogana vadībā Turcija ir spēlējusi nozīmīgu lomu ārpolitikā. Ar Turcijas un ANO kā vidutāju starpniecību pagājušā gada vasarā tika panākta tā sauktā labības vienošanās, kas dod iespēju no Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām eksportēt labību. Īpaši aktuāls Turcijas vēlēšanu jautājums ir saistībā ar NATO paplašināšanos. Ankara aprīlī ratificēja Somijas pieteikumu iestājai NATO, toties Zviedrijai zaļo gaismu nedeva, uzskatot, ka Stokholma pietiekami nevēršas pret cilvēkiem, kurus Turcija uzskata par teroristiem.