5.2 °C
Kādēļ ārzemnieki karo ukraiņu pusē? Jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un izraisīja karu Donbasā, daudzi ārzemnieki brauca uz Ukrainu, lai to aizstāvētu ar ieročiem rokās vai kā instruktori apmācītu jauniesauktos.
Tie bija dažādu nāciju pārstāvji: baltkrievi, gruzīni, čečeni (nejaukt ar kadiroviešiem, kas karoja okupantu pusē), latvieši, lietuvieši, igauņi. Katram sava motivācija. Kāds vēlējās atriebt savus radiniekus, kas bija pārcietuši padomju okupāciju, kāds bija pieredzējis savas tautas ciešanas citos nesenajos karos, kurus bija izprovocējusi Krievija, kāds cits aptvēra, ka viņa valsts var būt nākamā un tādēļ jāgūst pieredze. Taču vēl toreiz visi saprata, ka mūsdienu Krievija ir ļaunums, kas nes verdzību, ciešanas un nāvi.
Pēc 2022. gada februāra tas kļuvis acīmredzams visai pasaulei. Tad tika izveidots internacionālais leģions, kurā karoja 52 valstu pārstāvji: no Kanādas līdz Austrālijai, no Jaunzēlandes līdz Taivānai, no Brazīlijas un Kolumbijas līdz Francijai, Nīderlandei un Lielbritānijai. Pašlaik Ukrainas aizsardzības spēkos ir trīs internacionālie leģioni, Kaļinovska vārdā nosauktais baltkrievu pulks, Dudajeva vārdā nosauktais čečenu bataljons un citas vienības.
“Bez brīvas Ukrainas nebūs brīvas Baltkrievijas”
Tā uzskata Oļegs Ovčinņikovs, Kastusja Kaļinovska vārdā nosauktā batkrievu pulka granātnieks. Viņa dzimtene ir Baltkrievija. Piedalījies Cieņas revolūcijā Kijivā 2014. gadā. Atgriezās mājās (bija beidzies pases darbības termiņš, vajadzēja to atjaunot) un
nedēļu pēc tam, kad bija nodevis dokumentu, uzzinājis, ka par viņu interesējas VDK (valsts drošības komiteja). Nesagaidījis pasi, viņš atgriezās Kijivā un te arī palika.
Pēc prezidenta vēlēšanu imitācijas Baltkrievijā 2020. gadā un masu protesta akcijām, kas tika nežēlīgi apspiestas, tūkstošiem baltkrievu nācās bēgt no valsts. Daudzi no viņiem tolaik apmetās Kijivā. Tika noorganizēts Ukraiņu–Baltkrievu informācijas centrs, notika dažādas solidaritātes akcijas.
Pēc pilna mēroga iebrukuma daudzi no šiem baltkrieviem devās aizstāvēt Ukrainu. Sākumā “Azova” bāzē Kijivā tika izveidota rota, kas ātri pieauga līdz bataljonam, iegūstot baltkrievu nacionālā varoņa Kastusja Kaļinovska vārdu. Tajā iestājās daudzi baltkrievi, kam bija pieredze no brīvprātīgo bataljoniem 2014.–2015. gadā. Drīzumā viņiem pievienojās desmitiem Lukašenko režīma upuru un vienkārši brīvu baltkrievu, kas caur Poliju un Baltijas valstīm meklēja ceļu uz Ukrainu. Daudzi no viņiem ieročus pirka par savu naudu vai arī saņēma no voluntieriem. 2022. gada maijā bataljons pārtapa par Kaļinovska pulku. Par tā simbolu kļuva uzšuve ar Baltisarkanbalto karogu un ģerboni “Pahoņa” (pakaļdzīšanās, tajā attēlots bruņinieks zirgā ar paceltu zobenu).
Oļegs pievienojās “kaļinoviešiem” kopš paša vienības izveidošanas sākuma. “Pulks – tā man jau ir ģimene, jo, dienot kopā ar saviem tautiešiem citā valstī, ar cilvēkiem, kurus pazīsti kopš 2020. gada protestiem, tu jūti, ka šie cilvēki vienmēr piesegs tavu aizmuguri,” saka karotājs.
Piedalījies kaujās pie Kijivas, atbrīvojis Hersonu, cīnījies Bahmutā.
“Viss, ko mēs tagad darām, ir sagatavošanās Baltkrievijas atbrīvošanai no Lukašenko režīma, ko jau sen pakļāvis Putins.
Vēl pirms ceturtdaļgadsimta Ukrainas nacionālais varonis Vjačeslavs Čornovils teica, ka nekad nebūs brīvas Ukrainas bez brīvas Baltkrievijas. Tāpat kā nebūs brīvas Baltkrievijas bez brīvas Ukrainas. Tie, kas tagad aizstāv Ukrainu no mūsu kopējā ienaidnieka, nākotnē kļūs par jaunās balkrievu armijas kodolu. Ticu, ka pēc Ukrainas uzvaras mums Baltkrievijā izdosies atjaunot brīvību, demokrātiju, vēsturi, kultūru. Ļaudis, kam Lukašenko režīms atņēmis dzimteni, atgriezīsies. Es saskatu Baltkrievijas nākotni Baltijas–Melnās jūras savienībā, jo mums ir kopēja vēsture un kopīgi mērķi. Un mēs, baltkrievi, darām visu, lai tas kļūtu par realitāti,” ir pārliecināts Oļegs.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā par tās brīvību ar savām dzīvībām samaksājuši vairāk nekā 30 baltkrievu. Vienam no viņiem, Aleksejam Skoblem, pēc nāves piešķirts augstākais Ukrainas varoņa nosaukums. Daži no viņiem, kā Jans Dzurbeiko un Sergejs Degtevs, pagājušā gada jūlijā nokļuva gūstā pie Lisičanskas. Viņus ukraiņi iekļāvuši apmaināmo gūstekņu sarakstā, taču abu karavīru liktenis joprojām nav zināms.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
