11.2 °C
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("AS"), kurš svētdienas vakarā tviterī pirmais paziņoja, ka pirmdien Latvijā ir jābūt brīvdienai un "pie tā jau strādājam", ir gatavs uzņemties atbildību par šo Saeimas lēmumu. Grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējam dienām" īsi pirms pusnakts kā steidzamus svētdien pieņēma 52 klātesošie deputāti no visām frakcijām, bet vēl trīs "Jaunās Vienotības" parlamentārieši atturējās.
Tajā brīdī E. Smiltēns vēl pildīja arī Valsts prezidenta pienākumus, jo prezidents Egils Levits bija devies uz Tamperi klātienē vērot Latvijas izlases izšķirošo spēli. Tāpēc Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns arī izsludināja šo likumu, pirms tam sazinoties ar Valsts prezidentu E. Levitu.
Pirmdienas rītā Saeimas balsojums saņēma pretrunīgu vērtējumu – vieniem tas šķita populistisks, citu skatījumā radījis haosu valstī, bet vēl citiem sabojājis prieku par hokejistu sasniegumiem. Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens savus sekotājus iesaistīja aptaujā, kurā aicināja izteikties par noteikto brīvdienu. Kad savu viedokli jau bija atklājuši 1370 cilvēki, 30% no viņiem atbalstīja brīvdienu, 55% bija teikuši, ka neatbalsta, bet vēl 15% aptaujāto bija grūti izvēlēties, informēja J. Ikstens. Savukārt bijušais politiķis Jānis Lagzdiņš, kurš joprojām seko līdzi notiekošajam politikā, "Latvijas Avīzei" teica:
"Latvijas hokejistu bezprecedenta panākums ir izgaismojis to, ka mēs neprotam adekvāti reaģēt uz panākumiem un arī neveiksmēm, kad sāpīgi pārdzīvojām neiekļūšanu Eirovīzijā.
Daļā sabiedrības valda mazvērtības kompleksi un panākumu deficīts. Mums trūkst veiksmes stāstu, jo dzīvojam negatīvā informācijas telpā, kuru paši esam radījuši. Saglabāsim taču pašcieņu!"
No Saeimas priekšsēdētāja E. Smiltēna pirmā publiskā paziņojuma varēja secināt, ka viņš bija plānojis tikai nākt klajā ar aicinājumu valdības vadītājam Krišjānim Kariņam ("JV"), šī ierosinājuma izpildi sagaidot no valdības. E. Smiltēns "Latvijas Avīzei" pirmdien apstiprināja – viņam bijusi pārliecība, ka tam ir jābūt valdības lēmumam, bet tad Saeimas Juridiskais birojs esot precizējis, ka valstī noteikt svētku dienu var tikai ar Saeimas lēmumu. Uz to pāris stundu pēc E. Smiltēna paziņojuma norādīja arī premjers K. Kariņš, kurš tviterī ierakstīja: "Hokejistu izcilais sasniegums ir tautas svētki! Par oficiālu brīvdienu var lemt tikai Saeima. Tādēļ aicinu darba devējus gan publiskā, gan privātā sektorā būt elastīgiem un ļaut vislabākajiem līdzjutējiem pasaulē sumināt mūsu varoņus. Un mūsu skolēniem – lai rīt sekmes eksāmenos!" Likuma grozījumos bija atruna, ka eksāmeni notiks.
Lūgts restaurēt notikumu attīstību līdz balsojumam 2023. gada 29. maijā noteikt Latvijā svētku dienu, par ko daudzi uzzināja tikai pirmdien no rīta, E. Smiltēns pastāstīja, ka doma jau briedusi pa dienu. Ar premjeru K. Kariņu Saeimas spīkers esot sazvanījies izšķirošās spēles laikā, bet pēc tās Saeimas frakciju vadītājiem vaicājis, vai viņi šo ieceri atbalsta un vai Saeimas ārkārtas sēdē būs kvorums. Kad saņemta pozitīva atbilde, Saeimas atbildīgā komisija operatīvi sagatavojusi grozījumus likumā, ko īsā laikā parlaments arī pieņēma. Uz jautājumu, vai deputāti arī apzinājās, kādas sekas tas var radīt,
E. Smiltēns atbildēja: "Es sazinājos arī ar uzņēmēju organizācijām, kas nebija sajūsmā, bet teica, ka tikšot galā. Bija tādi, kas ļoti ātri piemērojās situācijai, piemēram, "Rīgas satiksme".
Ja man par to ir jāuzņemas atbildība, esmu gatavs uzņemties, jo ir skaidrs, ka šis ir gadsimta notikums – ir dzimusi jauna sapņu komanda." Tāpēc bija svarīgi, lai tās sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa varētu piedalīties arī cilvēki no reģioniem, skolu jaunieši, studenti, kuriem viņi ir varoņi, kā arī cilvēki, kuriem citādi darba devējs nebūtu atļāvis būt klāt šajā vēsturiskajā notikumā, skaidroja E. Smiltēns.
Zināms, ka "Jaunā Vienotība" bija ievērojami piesardzīgāka, bet arī no "JV" vairāki deputāti nobalsoja par brīvdienu. Viens no viņiem – Edmunds Jurēvics – "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka ar publisko paziņojumu E. Smiltēns jau cilvēkiem bija devis cerību un šo solījumu vairs nevarēja nepildīt, sēdē nenodrošinot kvorumu. "Skaidrs, ka nestandarta situācijās tiek pieņemti nestandarta lēmumi. Taču tas ir vienreizējs tautu saliedējošs notikums, tādas uzvaras reti kad var piedzīvot," teica E. Jurēvics, kurš atzina, ka sēžu zālē arī valdījis īpašs noskaņojums, daži deputāti ieradušies pa tiešo no līdzjutēju pulcēšanās vietām fanu kreklos. Nākotnē būtu labi apsvērt, vai nav jādod valdībai pilnvaras šādās situācijās pieņemt lēmumu, piebilda E. Jurēvics.
Zaļo un zemnieku savienības līderis, Saeimas sekretārs Armands Krauze, kurš arī piedalījās balsojumā, bija sapratis, ka par sekām atbildību uzņemas valdība. Daudzi uzņēmumi un iestādes šajā dienā strādāja, par ko strādājošajiem būs jāmaksā dubultā kā par darbu svētku dienā. Varbūt varēja laikus sākt šādam balsojumam gatavoties, bet kaut kas noteikti bija jādara un brīvdiena bija vajadzīga, tā izrādot cieņu hokejistiem, viņu ģimenēm un dodot iespēju visiem, kas vēlas, piedalīties hokejistu sveikšanā, uzskata A. Krauze.
KONTEKSTS
Pasaules čempionātu hokejā no 12. līdz 28. maijam kopīgi rīko Somijas pilsēta Tampere un Rīga. Latvijas izlases galvenais treneris ir Harijs Vītoliņš, asistenti - Lauris Dārziņš, Artūrs Irbe, Artis Ābols, Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits. Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei garantē septiņas spēles.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja somi, kuri izšķirošajā mačā bija pārāki pār Kanādu.
Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta.
