12.3 °C
Aicinājums Saeimai un MK, īpaši "Jaunās Vienotības" politiķiem.
2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Nav pagājis ne mēnesis, kopš uzbangoja sabiedrības sašutums par Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto Latviešu valodas aģentūras "reorganizāciju", kas būtībā nozīmē tās likvidēšanu. Gandrīz 800 izglītības un kultūras darbinieku parakstīja Valsts prezidentam adresētu petīciju, aicinot saglabāt aģentūru līdzšinējā veidolā. Latvijas jaunāko laiku vēsturē nav bijis otra gadījuma, kad iedzīvotāji pauduši tik plašu atbalstu kādas valsts tiešās pārvaldes iestādes esībai. Tas apliecina, ka aģentūras vispusīgais darbs, par ko varam pārliecināties vietnē "www.valoda.lv", ir ticis atzīts un novērtēts.
Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča 20. jūnijā sociālās tīklošanās vietnē paustā atzinuma "Mans viedoklis ir, ka Latviešu valodas aģentūru tomēr redzu kā atsevišķu iestādi", radās priekšstats, ka sabiedrība ir uzklausīta un draudi latviešu valodas ilgtspējai tik nozīmīgās iestādes pastāvēšanai ir novērsti. Tomēr 10. jūlijā publiskotais Ministru kabineta rīkojuma projekts liecina, ka IZM no sava nodoma nav atkāpusies, tikai izvēlējusies aplinkus ceļu. Sak’, ja jau jums tā aģentūra tik ļoti vajadzīga, nosaukumu atstāsim, bet funkcijas un naudu gan apcirpsim. Un, kad vētra norims, tad nu jau mikroskopisko iestādi klusi apvienosim ar kādu citu iestādi, varbūt pat citas ministrijas pakļautībā.
Valsts valodas politikas veiksmīga īstenošana iespējama tikai tad, ja cieši sadarbojas likumdevējs, valsts pārvaldes institūcijas un zinātniskās institūcijas. Un visās Eiropas Savienības valstīs valodas politika balstās uz stingri zinātniskiem pamatiem, ko izstrādā lietpratēji, pamatojoties uz vispusīgu situācijas analīzi. Šādas rekomendācijas sniegtas gan LVA valodas situācijas monitoringā, gan Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Latviešu valodas institūta pētījumos. Vai tiešām velti tērēti līdzekļi arī Valsts pētījumu programmu "Latviešu valoda" un "Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība" īstenošanai, uzdodot to ietvaros pilnveidot Latvijas valodas politikas pamatnostādnes?
Ar šo Ministru kabineta rīkojuma projektu Izglītības un zinātnes ministrija apliecina, ka rīkojuma sagatavotāji vai nu nav iepazinušies ar pētnieku ieteikumiem, vai arī apzināti tos ignorē. Zīmīgi, ka rīkojuma projekta sadaļa 1.4. "Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA (tiesību akta) nepieciešamību" atstāta tukša. Protams, ka neatradīsies neviens pētījums vai auditoru ziņojums, kas apstiprinātu politiķu daudzkārt tiražēto nepatiesību par valodas institūciju funkciju dublēšanos.
Ignorēts tiek arī sabiedrības viedoklis, norādot, ka "sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas". Iebildumus un priekšlikumus drīkst iesniegt tikai juridisku personu pārstāvji, turklāt tikai līdz pirmdienas vakaram. Bet šis Ministru kabineta rīkojums nebūt neietekmēs tikai atsevišķas iestādes vai to darbiniekus. Tas skar visus Latvijas Republikas iedzīvotājus. Valsts valoda ir nacionālas valsts pamats, un nav pieļaujami eksperimenti ar praksē pārbaudīto valodas politikas institucionālo pamatu.
Jaunu parakstu vākšanu nerosināsim, jo minētās petīcijas 784 parakstītāji savu gribu ne tikai nomināli, bet arī faktiski saglabāt Latviešu valodas aģentūru jau ir pauduši. Bet mūsu ilggadējā pieredze gan latviešu valodas izpētē, gan politikā liek vēlreiz vērsties pie lēmumu pieņēmēju valstiskās apziņas.
Pieprasām Ministru prezidentei Evikai Siliņai, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai un TAP saskaņotājiem Arvilam Ašeradenam un Inesei Lībiņai-Egnerei atteikties no latviešu valodas kā valsts valodas statusam politiski kaitīgā un zinātniski nepamatotā Latviešu valodas aģentūras reorganizācijas plāna.
Aicinām arī partiju apvienību "Jaunā Vienotība" apzināties savu atbildību par nozīmīgāko no iekšpolitikas jomām.
