17 °C
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju no 2015. līdz 2023. gadam transporta infrastruktūras projektam "Rail Baltica" ("RB") Latvijas ieviesēji jau iztērējuši 916 miljonus eiro – gandrīz pusi no sākotnēji plānotajiem diviem miljardiem, lai trasi uzbūvētu un nodotu ekspluatācijā.
Faktiski apstiprinājušās arī rudenī izskanējušās baumas, ka visu ieceru izpildei nepieciešami jau astoņi miljardi eiro, kas ir četrkāršs projekta sadārdzinājums, taču Latvijai tādas naudas nav.
Sākotnēji bija arī plānots, ka "RB" ātrgaitas dzelzceļa trasi pasažieru un kravu pārvadājumiem varēsim izmantot pēc 2026. gada. Salīdzinoši nesen uzzinājām, ka termiņš pārcelts par četriem gadiem. Tagad galvenais finansējuma devējs – Eiropas Komisija – prasa, lai 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija.
Latvijas posmā pamattrases projektēšana kavējas par vairākiem gadiem, būvniecībai nepieciešamās zemes nav atsavinātas. Reāli būvniecības darbi uzsākti tikai Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā, taču arī tiem trūkst finansējuma.
Lai izpildītu Eiropas Komisijas uzstādījumus, atbildīgie par projekta ieviešanu Baltijas līmenī tagad meklē veidus, kā taupīt laiku un naudu.
Atsevišķos scenārijos paredzēts, ka ātrvilciena, kas ietu cauri Rīgai, pirmajā etapā vispār var nebūt.
Cik ministru, tik pieeju
Skaidrs, ka trauksmes zvaniem par projekta izmaksām, pārvaldību un arī ekonomisko lietderību vajadzēja būt ātrāk. Piemēram, 2019. gadā, kad iepirkuma konkursa rezultāti par ieplānoto Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvi uzrādīja vairāk nekā 100% sadārdzinājumu. Tolaik satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits, kurš uzskatīja, ka sabiedrībai par projekta gaitu jāzina tikai pozitīvais, samilzušās problēmas jārisina un jāatstāj ieviesēju "virtuvē".
Pirmais, kurš sāka celt trauksmi, bija Linkaita pēcnācējs, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kura salīdzinoši īsais Satiksmes ministrijas politiskās pārraudzības laiks iesākās tieši ar "RB" dzelzceļa projekta problēmu publisku izgaismošanu, kas plašākai sabiedrībai bija liels pārsteigums.
Tagadējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš līdz šim vairākos vadošos amatos līdzdarbojies "RB" ieviešanā, protams, šī projekta riskus, "drēbi" un arī aizkulises zina daudz labāk.
Sabiedriskajā radio un televīzijā
Briškens vairākkārt uzsvēris, ka tieši tagad par "RB" projekta sadārdzinājumu un tā pabeigšanas termiņiem "iestājies zināms patiesības moments".
Daudzas lietas vairāku gadu garumā politiski paslaucītas zem tepiķa", nepieciešamās investīcijas ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts. Tāpat viņš arī asi kritizējis projekta pārvaldības mehānismu, kas neesot bijis ilgtspējīgs un nesaskaņas starp projekta ieviesējiem novedušas pie tā, ka projekts kavējās.
Attiecībā uz trases optimizēšanas risinājumiem Briškens izteicies, ka vairāki Baltijas mērogā izstrādātie scenāriji viņam nav pieņemami, jo tie paredzot arī to, ka "RB" pamata līnija pabrauc Rīgai garām, faktiski izveidojot tādu kā Kauņas–Tallinas metrolīniju, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 2030. gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas ātrgaitas vilcienā Skultē vai Salaspilī. Latvijai tas esot absolūti nepieņemams risinājums, turklāt neesot arī garantijas, ka līdz 2030. gadam būšot iespējams izbūvēt dzelzceļa līniju pat sašaurinātajā versijā, kurā vilciens pabrauktu Rīgai garām.
Scenārijus sola atklāt decembrī
Pie Latvijas puses piedāvājuma šobrīd strādājot nolīgts ārējais konsultants. Tikmēr Satiksmes ministrija informē, ka tās plānos šobrīd nav samazināt projekta tvērumu un izslēgt kādu no dzelzceļa līnijas posmiem. Kopā ar projektā iesaistītām pusēm ministrija meklējot Latvijai izdevīgāko risinājumu, lai nodrošinātu savienojumu starp Baltijas valstīm saskaņā ar attiecīgo ES regulu prasībām.
Ziņojumu valdībā par Latvijai vēlamo projekta ieviešanas programmu, ieskaitot pārvaldības uzlabošanas pasākumus, Satiksmes ministrija plāno iesniegt pēc dažām nedēļām – decembra vidū. Taču lēmumi par darbu secību jeb projekta īstenošanas kārtām tāpat būs jāsaskaņo un jāpieņem trīs Baltijas valstu starpā.
Ņemot vērā "RB" projekta stratēģisko nozīmi, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kopā ar Igaunijas un Lietuvas premjerēm plānojot vērsties Eiropas Komisijā, lai nodrošinātu politisko atbalstu turpmākajai finansējuma piesaistei.
Kopējais mērķis – pēc iespējas ātrāk nodrošināt vilcienu kustību starp Baltijas valstīm.
Kas un cik maksājis līdz šim
"RB" ieviešanai no 2015. līdz 2023. gadam, piedaloties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu pieteikumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), tajā skaitā no Militārās mobilitātes aploksnes, parakstīti kopskaitā 10 finansēšanas līgumi un nodrošināts finansējums 916 miljonu eiro apmērā.
No tiem 744 miljoni eiro ir ES finansējums un 172 miljoni eiro – Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. Satiksmes ministrijas ieskatā tādējādi esot nodrošināts finansējums iesākto būvdarbu nākamajām fāzēm, tostarp pamattrases ārpus Rīgas būvniecības uzsākšanai Iecavas apkārtnē.
Par turpmāko un papildu projekta finansējumu līdz 2030. gadam precīzākas aplēses būšot zināmas pēc atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīzes, ko plānots pabeigt 2024. gadā,
kā arī tas ir atkarīgs no EK piešķīruma nākamajos projekta pieteikumu konkursos.
Saistībā ar pārvaldību Satiksmes ministrija šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā tiks iekļauti priekšlikumi projekta pārvaldības uzlabošanai.
Latvijas teritorijā šobrīd lielākie iesāktie projekta būvniecības objekti ir "RB" stacija lidostā "Rīga", ietverot pamattrases posmu līdz dzelzceļa stacijai "Imanta", kā arī Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls, kas ietver ļoti plašus pilsētvides uzlabojumus, stacijas un peronu modernizāciju. Kopskaitā stacijā plānoti 14 sliežu ceļi, no kuriem 10 paredzēti esošā platuma dzelzceļam, četri – Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrai. Projektēšanā iestrādāta atbilstība arī militārās mobilitātes prasībām.
