Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", kas ir atbildīgs par, iespējams, lielākā infrastruktūras projekta izbūvi šajā gadsimtā mūsu reģionā, pagājušajā nedēļā paziņoja par jauna finansēšanas līguma parakstīšanu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā.

Reklāma

Ievērojamais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegšot 1,1 miljardu eiro.

Saskaņā ar "RB Rail" sniegto informāciju no 2014. līdz 2021. gadam "Rail Baltica" projekta īstenošanai bijuši pieejami vairāk nekā 1,6 miljardi eiro. No tiem līdz 85% veidojis Eiropas atbalsts, savukārt atlikusī daļa līdzfinansēta no Baltijas valstu budžetiem. Kopā ar tikko apstiprināto papildu finansējumu "Rail Baltica" ieviešanai tagad nodrošināti 2,7 miljardi eiro – summa būvniecības darbiem, kas aptveršot aptuveni 130 kilometrus no "Rail Baltica" pamattrases.

Jaunās dzelzceļa trases kopgarums visās trīs Baltijas valstīs gan ir gandrīz septiņas reizes lielāks – 870 km. 

Latvijas teritorijā vien tas sasniedz 265 km. Pamattrases posmos ārpus Rīgas paredzēts izbūvēt arī 60 jaunus tiltus, 85 ceļu pārvadus, deviņas dzīvnieku pārejas, divus infrastruktūras apkopes punktus un veikt citus liela apjoma būvniecības darbus.

Kam tērē Igaunijā un Lietuvā

Finansējums paredzēts jaunās trases būvniecībai visās trīs Baltijas valstīs. Igaunijā to plānots izmantot dzelzceļa apakšstruktūru, inženierbūvju, vairāklīmeņu infrastruktūras, pievadceļu un ceļu krustojumu būvniecībai vairākos Igaunijas posmos. Kā arī būvuzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai, zemju iegādei pamattrases būvniecības vajadzībām Igaunijā un citiem projekta ieviešanas pasākumiem.

Igaunijā pirmos "Rail Baltica" pamattrases būvniecības darbus plānots uzsākt rudenī. 

Šobrīd izsludināti trīs būvniecības iepirkumi, vēl trīs – sagatavošanās fāzē. Lielākā daļa staciju projektēšanas darbu jau esot pabeigti, šobrīd notiek pamattrases būvprojektu izstrāde. Taču, piemēram, Pērnavas apriņķī vēl tikai noris ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Lietuvā jauno finansējumu izmantos dzelzceļa uzbēruma un tā konstrukciju būvniecībai no Kauņas virzienā uz Latvijas robežu, kā arī piebraucamo ceļu būvniecībai Kauņas–Šveicarijas un Šetas–Ramīgalas posmos. Finansējums paredzēts arī tehniskajai uzraudzībai, riska un drošības novērtējumam, atbilstības novērtējumam u. c. Papildu finansējumu izmantos arī zemes iegādei Kauņas dzelzceļa mezglā un Kauņas–Lietuvas–Polijas robežas posmā.

Cik noprotams, Lietuvā ar "Rail Baltica" projekta ieviešanu šobrīd veicas visraitāk. 

Pamattrasei no Kauņas līdz Panevēžai tehniskā dokumentācija jau ir izstrādāta, saņemtas arī būvatļaujas. Posmos Šveicarija–Žeimiai un Žeimiai–Šeta uzsākta dzelzceļa uzbēruma ar inženierbūvēm un pievedceļu ierīkošana. Lielāko daļu šo darbu paredzēts pabeigt līdz 2025. gadam, un paredzams, ka šis posms būs pirmais, kurā vilcienu satiksmi varēs uzsākt.

Rīgā turpinās iesākto, ārpus – pirks zemi

Latvijā finansējums paredzēts būvdarbu turpināšanai abās starptautiskajās stacijās – "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā mezglā (līdz šim – Centrālajā dzelzceļa stacijā): estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielu, platformu pieejām, kā arī sliežu pārcelšanai uz stacijas dienvidu pusi. Starptautiskajā lidostā "Rīga" – dzelzceļa estakādes būvniecībai un stacijas platformu paaugstināšanai. Finansējums tiks izmantots arī nekustamo īpašumu atsavināšanai, būvniecības bāzes izveidei Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānojot uzsākt jau šogad.

Tagadējie plāni paredz, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras savietojamība un pārrobežu koridora izveide jāizbūvē līdz 2030. gadam. 

Mērķa sasniegšanai visām Baltijas valstīm noteiktas arī kopīgās aktivitātes.

Naudu vajadzēs vēl

Septembra vidū atklātībā parādījās ziņa – sākotnēji prognozētās investīcijas "Rail Baltica" infrastruktūrai Latvijas teritorijā aptuveni divu līdz trīs miljardu eiro vietā varētu pieaugt līdz pat astoņiem miljardiem eiro. Vienlaikus ar šīm likstām sabiedrībai kļuva zināms arī tas, ka "Rail Baltica" ieviešanā Latvijā notiek arī būtiska kavēšanās – projektēšanas darbi ievērojami atpaliek no plānotā laika termiņu grafika, īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Rīgas posmā, kur risinājumi jāpārskata gan projekta, gan pilsētas pusē.

Vainīgo meklējumos attiecībā uz kavējumiem sākotnēji izskanēja starptautiskā konkursā uzvarējušie projektētāji, pēc tam – "Rail Baltica" pārvaldība, kurā esot vajadzīgas būtiskas pārmaiņas.

Tagad četrkārtīgais sadārdzinājums no darbakārtības pazudis, par naudas lietām līdz "RB Rail" ziņai par 1,1 miljarda eiro papildu piešķīrumu projekta realizācijai faktiski valdīja delikāts klusums. 

Vismaz šobrīd ir skaidrs, ka iesāktie darbi pusratā nepaliks. Izskatās arī, ka konfrontācijas un vainīgo meklēšanas vietā iestājusies problēmu risināšanas stadija.

Runājot ar vairākiem tieši projekta ieviešanā iesaistītajiem, visi cer sagaidīt satiksmes ministra Kaspara Briškena profesionalitāti, nevis personīgās simpātijas vai aizvainojumus, jo viņš "Rail Baltica" vairākos atbildīgos amatos nostrādājis no 2014. līdz 2021. gadam, šo darbavietu zaudējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita īstenotās politikas laikā.

Šobrīd zināms, ka līdz 2024. gadam plānots izstrādāt "Rail Baltica" atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīzi, lai atkārtoti novērtētu projekta sociālekonomiskos ieguvumus, nodrošinātu finansējumu un optimizētu projekta īstenošanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.