15 °C
Saeima plāno atvieglot likuma prasības izpildi, dodot iespēju vairākām pašvaldībām veidot kopīgu policiju, ko vēlas izmantot Madonas un Varakļānu novads. No nākamā gada 1. janvāra visām pašvaldībām obligāti būs jāizveido un jāfinansē pašvaldības policija, kas līdz šim bija valstspilsētu un novadu brīvprātīga izvēle.
Lai atvieglotu šā uzdevumu izpildi, Iekšlietu ministrija iesniegusi Saeimā grozījumus likumā "Par policiju," kas paredz iespēju pašvaldībām veidot policiju kopā ar citu pašvaldību vai tai deleģēt vietējās policijas uzdevumus. Likumprojektu Saeima ir konceptuāli atbalstījusi, bet tas vēl ir jāpieņem.
Līdz tā iesniegšanai Saeimā pašvaldības policijas vēl nebija Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes, Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Ventspils un Varakļānu novadā. "Latvijas Avīzes" aptaujātie vietējie līderi apstiprināja, ka viņu vadītajos novados un pilsētās no nākamā gada būs pašvaldības policija, bet tie, kuru teritorijās tā jau darbojas, norādīja uz dažādu pieredzi. Grozījumi likumā "Par policiju" ir sagatavoti iepriekšējā iekšlietu ministra Māra Kučinska ("AS") laikā. Viņš paskaidroja, ka projekts ir tapis pēc diskusijām ar pašvaldībām, ņemot vērā to sniegto informāciju par paredzamajām grūtībām. Uz tām pirms pāris nedēļām norādīja arī Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods ("AP"), pēc kura domām, nelielā novadā nav iespējams un nav vajadzības tērēt tik lielus resursus, lai nodrošinātu pašvaldības policijas darbību maiņās diennakti visas septiņas dienas nedēļā. Viņš arī norādīja, ka nebūs viegli atrast profesionālus policijas darbiniekus, kas spēs daļēji veikt arī tos uzdevumus, kas līdz šim bija Valsts policijas kompetencē.
Pēc 2024. gada 1. janvāra Valsts policija arī vairs nenodrošinās pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanas kontroli.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirms likumprojekta izskatīšanas 2. lasījumā ir nosūtījusi vēstuli atbildīgajai Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kurā aicina noteikt, ka vietējā policija tiek finansēta ne tikai no pašvaldības, bet arī "no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem". Nododot vietvarai jaunu funkciju, valstij esot jāparedz tai arī finansējums. Līdz šim šos uzdevumus daļā pašvaldību veica administratīvās inspekcijas, kas kontrolēja sabiedriskās kārtības un domes saistošo noteikumu ievērošanu. Jaunā valdība ir paredzējusi palielināt finansējumu iekšējai drošībai. LPS vēstulē Saeimas komisijai ierosina no šiem līdzekļiem daļu paredzēt arī pašvaldību policijām. M. Kučinskis, kurš ir projekta iesniedzējs, bet tagad strādā opozīcijā, bija dzirdējis, ka esot arī bijusi doma aicināt noteikt pārejas periodu, kas nozīmētu termiņa atlikšanu, kas, viņaprāt, būtu solis atpakaļ. Tam arī bijušais ministrs neredz pamata, jo tikai nedaudzās pašvaldībās vēl nav savas policijas. Galvenais ir to izveidot kaut ar nelielu darbinieku skaitu. Sabiedriskās kārtības uzraudzīšana vienmēr ir bijusi pašvaldības funkcija, piebilda M. Kučinskis.
Līvāni vēlas vienoties ar kaimiņiem
"Mēs bijām aktīvi ministrijas izveidotajā darba grupā un redzam, ka mūsu ieteikumi ir ņemti vērā," tagad sacīja A. Vaivods. Viņš minēja, ka, piemēram, katrā pašvaldībā vairs nebūs obligāti jāizveido atskurbtuve. Tagad Līvānu novads par šo pakalpojumu ir noslēdzis līgumu ar Daugavpils pilsētu.
A. Vaivods informēja, ka Līvānu novadā no 1. janvāra sāks darboties sava policija "uz esošās bāzes, jo kārtībnieks mums jau ir un viņš strādā labi".
Par dažu uzdevumu veikšanu, piemēram, palīdzību ārkārtas gadījumos, dome varētu vienoties ar kaimiņu pašvaldībām – Preiļu vai Jēkabpils novadu –, ko likuma grozījumi paredz.
Madonas novadā jau pāris mēnešus darbojas pašvaldības policija, apstiprināja novada priekšsēdis Agris Lungevičs (ZZS). Tajā ir deviņi darbinieki. Madonas novadam ar līdzās esošo Varakļānu novadu varētu būt kopīga policija, kam abu pašvaldību domes jau ir piekritušas. "Varakļānu kārtībnieks iekļausies mūsu policijas sastāvā," informēja A. Lungevičs. Policijas darbības izmaksas plānots segt proporcionāli iedzīvotāju skaitam, kas Madonas novadā ir aptuveni desmit reizes lielāks nekā Varakļānu novadā. No nākamā gada vietējā policija būs arī Rēzeknes novadā, kurā ir 28 pagasti, un Viļānu pilsēta, kas ir plaša teritorija. Novada priekšsēdis Monvīds Švarcs ("JV") pastāstīja, ka policiju veidos uz esošās administratīvās inspekcijas bāzes, arī tehniskais nodrošinājums būs.
Rēzekne sola atjaunot policiju
Rēzeknes pilsētā savulaik bija pašvaldības policija, bet tad dome no tās atteicās. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") sola no nākamā gada to atjaunot, neraugoties uz sarežģīto pašvaldības finanšu situāciju. "Mums jau ir sagatavoti domes saistošie noteikumi.
Policijā būs četri pieci policisti, arī ekipējums jau ir nodrošināts. Mēs izpildīsim likumu, jo citādi var ierosināt pašvaldības domes atlaišanu, ja tā nepilda likumu,"
sacīja A. Bartaševičs. Kā zināms, Rēzekne jau atrodas "zem lupas", jo pašvaldības finanšu situāciju jau vērtē Valsts kontrole, kurai to uzdeva veikt Finanšu ministrija. Uz vaicāto, kāpēc Rēzekne bija atteikusies no savas policijas, A. Bartaševičs atbildēja, ka tas nebija efektīvs instruments, jo vienu un to pašu funkciju veica divas institūcijas – Valsts un pašvaldības policija.
"Policija būs jāveido, bet mēs neesam vēl izdomājuši, kā to izdarīt. Iespējams, slēgsim līgumu ar Daugavpils pilsētu," atzina Augšdaugavas novada priekšsēdis Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija). Viņa vadītajai pašvaldībai ir liela teritorija, bet kā vairākos pierobežas novados tajā ir neliels nodokļu maksātāju skaits, kas atsaucas arī uz pašvaldības finansiālajām iespējām. "Tāda ir situācija. Pierobeža paliek tukša, cilvēki brauc uz Pierīgu," teica A. Kucins. Taču tajā vēl jo svarīgāk ir nodrošināt drošību.
Daugavpils neatteiks palīdzību kaimiņiem
Daugavpilī, kas ir otra lielākā Latvijas pilsēta, pašvaldības policijā ir 150 darbinieku un no pilsētas budžeta tai gadā ir paredzēti ap 2,5 miljoniem eiro, apstiprināja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Daugavpils plūdu laikā ir palīdzējusi gan Augšdaugavas, gan Jēkabpils novadiem. Uz vaicāto, vai arī tagad pilsēta varētu uzņemties policijas pakalpojumu sniegšanu kaimiņos esošajam Augšdaugavas novadam, A. Elksniņš atbildēja, ka neviena pašvaldība pie viņa nav vērsusies ar šādu lūgumu.
"Mēs esam gatavi sniegt šādu pakalpojumu, bet tas viss maksā naudu, jo būs jālemj par jaunu iecirkņu izveidošanu, piemēram, Ilūkstē, lai operatīvi varētu reaģēt uz notikumiem.
Būs jāiegādājas jauni transporta līdzekļi," skaidroja A. Elksniņš. Ir jānodrošina darbs maiņās. Tāpat jārēķinās, ka vienlaikus var būt izsaukumi gan uz Ilūksti, gan Višķiem vai vēl kādu citu vietu. Ja no Daugavpils līdz Ilūkstei ceļā ir jāpavada 40 minūtes, tad policijas jēga zūdot.
Atšķirībā no Rēzeknes Daugavpils ir ieguldījusi tieši pašvaldības policijas nostiprināšanā, lai cilvēki justos droši, apgalvoja pilsētas mērs. Viņaprāt, policijas uzdevums nav rakstīt soda kvītis, bet tai ir jābūt orientētai uz palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. A. Elksniņš uzsvēra, ka neatrisināts jautājums ir par Valsts policijas un pašvaldības policijas sadarbību, lai to darbība nedublētos. Racionālāk būtu izveidot kopīgu dežūrdaļu un vienotu izsaukumu centru, kā arī videonovērošanas sistēmu. M. Kučinskis teica, ka viņa darbības laikā jau ir sāktas diskusijas par abu policiju darbības koordināciju. "Tas ir kritiski vajadzīgs. Zinu, ka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks jau strādā ar pašvaldībām," teica M. Kučinskis. Viņš kā labo abu policiju sadarbības piemēru minēja Talsu novadu, kas jo īpaši svarīgi bijis vasaras sezonā, kad uz novadu, kam ir gara jūras piekrastes teritorija, dodas atpūtnieki.
Talsu novada priekšsēdētāja Eva Kārkliņa (LZP) apstiprināja, ka sadarbība ar Valsts policiju esot laba. Pašvaldība savā teritorijā ir izvietojusi 400 videonovērošanas kameras. Ja Valsts policijai ir nepieciešams, tad tajās fiksētais ir pieejams arī tai, apejot birokrātiskos šķēršļus, piemēram, daudzo pieprasījumu rakstīšanu. Pašvaldībai ir trīs ekipāžas, kas dežurē novadā.
Taču arī E. Kārkliņa atzina, ka koordinācijas abu policiju starpā pietrūkst, jo pašvaldībai nav pieejams Valsts policijas reidu grafiks,
tāpēc reizēm ir tā, ka, piemēram, uz Kolku, kas ir tālu no centra, aizbrauc kā vieni, tā otri. Abu institūciju resursu taupīšanas nolūkā būtu vērtīgi izveidot karti, lai redzams, kurš tajā brīdī ir tuvāk vietai, kur noticis negadījums, uzskata E. Kārkliņa. Pašvaldība ārpus Talsiem ir noskatījusi ēku, kur būs digitalizācijas centrs, uz kuru plānots pārcelt arī pašvaldības policiju.
