Jautājumā par skolu tīkla optimizāciju skolēnu skaits skolā nevar būt universāla mērvienība, pret kuru tiek noteikti visi pārējie aspekti, šādu pārliecību pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā optimāla klases lieluma kritērijs pieminēts gan saistībā ar skolu tīkla reformu, gan jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu.
Kalvāns ir pārliecināts, ka šiem jautājumiem "nevar pieiet tik vienkāršoti", jo būtu jāņem vērā, piemēram, arī iekļauto bērnu īpatsvars, kā arī kvalitatīvie kritēriji, par kuru neiekļaušanu neizpratni paudusi arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Neesot ņemti vērā arī skolu akreditācijas ziņojumi.
"Jautājums ir, ko darīt ar mazām skolām, kuras uzrādījušas labus rezultātus - vai tām nav tiesību būt pašām par sevi?"
vaicāja Kalvāns.
Tāpat viņš "kategoriski nepiekrīt" tam, ka no skolēnu skaita būs atkarīgs arī skolu administrāciju lielums, jo direktoriem būtu pašiem jāizlemj, kādus un cik vietniekus pieņemt, balstoties uz konkrētās skolas nepieciešamībām.
Iesaistītās puses, tai skaitā LIVA, LIZDA, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, trešdien tikās ar IZM pārstāvjiem, lai pārrunātu ministrijas vīziju par skolu tīkla optimizāciju.
Kalvāns atzīmēja, ka ziņojuma projektu tās saņēma nedēļas sākumā, tāpēc bija iespējams tikai "pārlaist acis". Tāpat vairums izglītības iestāžu direktoru šobrīd atrodoties atvaļinājumā un nav varējuši pilnvērtīgi iepazīties ar informatīvā ziņojuma saturu.
Lai arī kopumā izglītības iestāžu vadītāju pārstāvis saprot un respektē ministrijas virzību uz savu strukturālo redzējumu par skolu tīklu, būtu nepieciešams pārskatīt noteikto skolēnu skaitu, pašvaldībās ārpus administratīviem centriem 7.-9. un 10.-12. klašu grupā nosakot 45 skolēnus klašu grupā pretēji IZM piedāvātajiem 60 skolēniem vienā klašu grupā jeb vidēji 20 skolēniem klasē.
Kalvāns arī aicinājis pārskatīt noteikto skolēnu skaitu klašu grupās pierobežā, jo šobrīd piedāvātais 7.-12. klašu grupā, viņa ieskatā, "ir nereāls un neadekvāts". IZM piedāvājums paredz, ka pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldības vismaz 30 skolēni jeb vidēji desmit bērni klasē būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9. klasei, bet vidusskolās būs jānodrošina vismaz 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē.