Cilvēks. Paraugs izturībai un uzņēmībai. "Kā cildināt cilvēku, kura dzīve ir hrestomātisks paraugs izcilībai, izturībai, uzņēmībai, spējai nepadoties visbezcerīgākajās situācijās, uzvarēt apstākļus un likteņa pavērsienus? Kā dažās minūtēs iespiest dzīvi, kas ir tik bagāta, mūsu tautai un valstij tik nozīmīga?"
Tā 21. augustā Rīgas pilī retoriski vaicāja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, sveicot uzņēmēju, sabiedrisko darbinieku un mecenātu Vili Vītolu, kurš šogad saņēma biedrības "4. maija deklarācijas klubs" iedibināto Valstiskuma balvu. Viņu daudzi zina kā Vītolu fonda dibinātāju – 20 fonda pastāvēšanas gados stipendijās ir izmaksāti 18,7 miljoni eiro un izskoloti 4683 jaunieši.
"Ja katrs no Latvijas miljonāru simtnieka nodibinātu kaut piecas stipendijas, tad ik gadu vēl pieci simti spējīgu jauniešu iegūtu labu izglītību,"
atzīmēja S. Kalniete. Vēl viens Viļa Vītola liels labdarības projekts ir Likteņdārzs.
V. Vītols ir arī vērīgs publicists, grāmatu autors. Biedrības "4. maija deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka savā uzrunā teica, ka tikko bijusi sāpju plosītajā Ukrainā un tur kopā ar igauņu, lietuviešu un ukraiņu kolēģiem, braucot simtiem kilometru no vienas pilsētas uz otru, runājuši par karu, par vērtībām, par pagātni un nākotni. Cita starpā ieminējusies, ka pirms vairākiem gadiem kāds latviešu autors, kurš nevienu dienu nebija dzīvojis okupētajā Latvijā, uzrakstīja grāmatu par Krieviju, tās cilvēkiem un par to, ka karš ar Krieviju ir neizbēgams. Runa ir par V. Vītola grāmatu "Pārdomas par Krieviju", kas izdota 2016. gadā. "Mani ukraiņu kolēģi apmulsa un nespēja noticēt, ka grāmatu uzrakstījis cilvēks, kurš bijis tālu prom no Krievijas, bet varējis tik precīzi prognozēt notikumu gaitu," sacīja V. Čebotarenoka. Arī S. Kalniete atzīmēja, ka V. Vītols šajā grāmatā bez politkorektuma brīdina tieši, ka agrāk vai vēlāk karš ar Krieviju Eiropai būs neizbēgams:
"Kaut arī jau bija piedzīvots iebrukums Gruzijā, anektēta Krima, tomēr šis gandrīz bībeliskais paredzējums sabiedrībai šķita tik biedējošs, ka daļa lasītāju autoram pārmeta rusofobiju."
Vilis un Marta Vītoli izaudzinājuši piecus bērnus, kuri paši ir izveidojuši kuplas ģimenes. Vilim un Martai Vītoliem ir četrpadsmit mazbērni un deviņi mazmazbērni.
"Man ir stingra pārliecība, ka cilvēkam, kam vairāk dots, ir morāls pienākums palīdzēt citiem," saka Vilis Vītols, kurš joprojām palīdz izglītoties daudziem Latvijas jauniešiem un mudina to darīt arī citus.
Izgāšanās. Vara nodemonstrē mīkstumu
Kā Latvijas politiskās varas mīkstumu – citādi grūti uztvert valdības ierosinājumu pavisam neilgi pirms noteiktā 1. septembra termiņa tomēr dot atlaidi Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi. Termiņu plānots pagarināt par diviem gadiem.
Par to gan vēl jālemj Saeimai, tomēr būs pārsteigums, ja priekšlikums tur nesaņems vairākuma atbalstu. Pašlaik iebildumi pret to izskanējuši tikai no Nacionālās apvienības. Iespējams, šis lēmums pat varētu kļūt par jaunās koalīcijas pirmo politisko vienošanos – kā zināms, tieši nacionāļu iekļaušanās tajā ir zem lielākās jautājuma zīmes. Un, protams, atbalsts tam būs arī no abiem opozīcijas spēkiem – "Stabilitātei" un "Latvijas pirmajā vietā" frakcijām. To līderi
Ainārs Šlesers un Aleksejs Rosļikovs pēdējos mēnešos soctīklos tērējuši daudz enerģijas, lai stāstītu, kā viņi cīnās pret gaidāmajām "masveida deportācijām", un tagad varēs lielīties, ka viņiem izdevies piespiest valdību mainīt likumu.
Skat, vispirms gāzām "Kariņa-Levita režīmu", tagad arī šo nokārtojām... Rosļikovs saviem sekotājiem "TikTok" soctīklā jau stāsta, ka iet uz Rīgas pili tikties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai "dotu viņam uzdevumus". Tikmēr, kā ziņo portāls "press.lv", 16. augustā Rosļikovam un viņa partijas biedrei Svetlanai Čulkovai bijusi arī īpaša tikšanās Krievijas vēstniecībā.