Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Vītolu fonds, rēzekniešu nedienas, atlaides Krievijas pilsoņiem

Cilvēks. Paraugs izturībai un uzņēmībai. "Kā cildināt cilvēku, kura dzīve ir hrestomātisks paraugs izcilībai, izturībai, uzņēmībai, spējai nepadoties visbezcerīgākajās situācijās, uzvarēt apstākļus un likteņa pavērsienus? Kā dažās minūtēs iespiest dzīvi, kas ir tik bagāta, mūsu tautai un valstij tik nozīmīga?"

Tā 21. augustā Rīgas pilī retoriski vaicāja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, sveicot uzņēmēju, sabiedrisko darbinieku un mecenātu Vili Vītolu, kurš šogad saņēma biedrības "4. maija deklarācijas klubs" iedibināto Valstiskuma balvu. Viņu daudzi zina kā Vītolu fonda dibinātāju – 20 fonda pastāvēšanas gados stipendijās ir izmaksāti 18,7 miljoni eiro un izskoloti 4683 jaunieši. 

"Ja katrs no Latvijas miljonāru simtnieka nodibinātu kaut piecas stipendijas, tad ik gadu vēl pieci simti spējīgu jauniešu iegūtu labu izglītību," 

atzīmēja S. Kalniete. Vēl viens Viļa Vītola liels labdarības projekts ir Likteņdārzs.

V. Vītols ir arī vērīgs publicists, grāmatu autors. Biedrības "4. maija deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka savā uzrunā teica, ka tikko bijusi sāpju plosītajā Ukrainā un tur kopā ar igauņu, lietuviešu un ukraiņu kolēģiem, braucot simtiem kilometru no vienas pilsētas uz otru, runājuši par karu, par vērtībām, par pagātni un nākotni. Cita starpā ieminējusies, ka pirms vairākiem gadiem kāds latviešu autors, kurš nevienu dienu nebija dzīvojis okupētajā Latvijā, uzrakstīja grāmatu par Krieviju, tās cilvēkiem un par to, ka karš ar Krieviju ir neizbēgams. Runa ir par V. Vītola grāmatu "Pārdomas par Krieviju", kas izdota 2016. gadā. "Mani ukraiņu kolēģi apmulsa un nespēja noticēt, ka grāmatu uzrakstījis cilvēks, kurš bijis tālu prom no Krievijas, bet varējis tik precīzi prognozēt notikumu gaitu," sacīja V. Čebotarenoka. Arī S. Kalniete atzīmēja, ka V. Vītols šajā grāmatā bez politkorektuma brīdina tieši, ka agrāk vai vēlāk karš ar Krieviju Eiropai būs neizbēgams: 

"Kaut arī jau bija piedzīvots iebrukums Gruzijā, anektēta Krima, tomēr šis gandrīz bībeliskais paredzējums sabiedrībai šķita tik biedējošs, ka daļa lasītāju autoram pārmeta rusofobiju."

Vilis un Marta Vītoli izaudzinājuši piecus bērnus, kuri paši ir izveidojuši kuplas ģimenes. Vilim un Martai Vītoliem ir četrpadsmit mazbērni un deviņi mazmazbērni.

"Man ir stingra pārliecība, ka cilvēkam, kam vairāk dots, ir morāls pienākums palīdzēt citiem," saka Vilis Vītols, kurš joprojām palīdz izglītoties daudziem Latvijas jauniešiem un mudina to darīt arī citus.

Izgāšanās. Vara nodemonstrē mīkstumu

Kā Latvijas politiskās varas mīkstumu – citādi grūti uztvert valdības ierosinājumu pavisam neilgi pirms noteiktā 1. septembra termiņa tomēr dot atlaidi Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi. Termiņu plānots pagarināt par diviem gadiem.

Par to gan vēl jālemj Saeimai, tomēr būs pārsteigums, ja priekšlikums tur nesaņems vairākuma atbalstu. Pašlaik iebildumi pret to izskanējuši tikai no Nacionālās apvienības. Iespējams, šis lēmums pat varētu kļūt par jaunās koalīcijas pirmo politisko vienošanos – kā zināms, tieši nacionāļu iekļaušanās tajā ir zem lielākās jautājuma zīmes. Un, protams, atbalsts tam būs arī no abiem opozīcijas spēkiem – "Stabilitātei" un "Latvijas pirmajā vietā" frakcijām. To līderi 

Ainārs Šlesers un Aleksejs Rosļikovs pēdējos mēnešos soctīklos tērējuši daudz enerģijas, lai stāstītu, kā viņi cīnās pret gaidāmajām "masveida deportācijām", un tagad varēs lielīties, ka viņiem izdevies piespiest valdību mainīt likumu. 

Skat, vispirms gāzām "Kariņa-Levita režīmu", tagad arī šo nokārtojām... Rosļikovs saviem sekotājiem "TikTok" soctīklā jau stāsta, ka iet uz Rīgas pili tikties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai "dotu viņam uzdevumus". Tikmēr, kā ziņo portāls "press.lv", 16. augustā Rosļikovam un viņa partijas biedrei Svetlanai Čulkovai bijusi arī īpaša tikšanās Krievijas vēstniecībā.

Rosļikova un Šlesera runas, protams, varētu salīdzināt ar tukšas mucas skanēšanu, taču fakts paliek fakts – rodas iespaids, ka Latvijas politika sākusi atgriezties pie vecajiem, pirmskara laika ieradumiem, ko raksturo ļoti piesardzīga un piekāpīga pieeja visā, kas skar krieviskās vides pašpietiekamību Latvijā. Patiesībā lielais Krievijas pilsoņu skaits, kam tagad būtu jākārto valodas pārbaude, ir tieši šīs iepriekšējo gadu politikas sekas. Cilvēki nevis izdarīja izvēli, kur tad viņi gribētu dzīvot – Latvijā vai Krievijā –, bet vienkārši pieņēma Krievijas pilsonību ar domu, ka Latvijā viņiem tiktu nodrošinātas gandrīz visas tās pašas privilēģijas, kas kaimiņvalstī (izņemot balsstiesības vēlēšanās), un vēl daži bonusi, ko dod iespēja brīvi pārvietoties pāri robežai. Valdības politiķi gan ir optimistiski, un, kā paudis pagaidām vēl premjera pienākumus pildošais Krišjānis Kariņš: "Mērķis nav deportēt, mērķis ir panākt, ka iedzīvotāji, kuri ir te, integrējas."

Nav gan pārliecības, ka pēc diviem gadiem, secinot, ka integrācija nav izdevusies, neparādīsies jauni aizbildinājumi un priekšlikumi vēlreiz pārskatīt lēmumu. Līdzīgi kā tas jau daudzus gadus notiek ar krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Darījums. Par domes bezatbildību maksās rēzeknieši

Pagājušajā nedēļā pēc finanšu ministra atteikuma izgāzās Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartašēviča "lieliskais" plāns, ka maksātnespējīgā pilsēta savu problēmu risināšanai varētu aizņemties vēl kādus piecus miljonus eiro. Plāns, protams, paredzēja, ka šos miljonus apsaimniekotu tie paši, kas Rēzekni noveduši tik smagā stāvoklī, kādā neatkarības laikā vēl nav bijusi neviena cita Latvijas pilsēta. Kad šis plāns neīstenojās, 

beidzot nācās atzīt acīmredzamo – Latvijas septītajā lielākajā pilsētā saimniekots tā, ka tagad tā jāglābj no noslīkšanas. 

Rēzekne ir pieteikusies pašvaldības finanšu stabilizācijas procesam – tas nozīmē, ka gadiem ilgi pilsēta patstāvīgi nespēs pieņemt nevienu lēmumu, kas saistīts ar naudu. Taču situācijas pikantais aspekts ir tas, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks jau paziņojis, ka valsts nenāks ar līdzekļiem pilsētas finanšu stabilizēšanai un pilsētas domei nāksies pašai pieņemt visus iedzīvotājiem nepatīkamos lēmumus, izstrādājot finanšu stabilizācijas plānu. Ja Finanšu ministrija šo plānu apstiprinās, tiks iecelts pārstāvis, kurš sekos līdzi tā izpildei.

Rēzekne ir bankrotējusi ne tikai ekonomiski, bet arī politiski, jo, pat apzinoties dzirnakmeni, kas uzkārts pilsētai kaklā, savulaik no "Saskaņas" ievēlētais domes deputātu vairākums, kas tagad izveidojis partiju "Kopā Latvijai", neļāva atcelt no amata galveno atbildīgo – domes priekšsēdētāju A. Bartaševiču, kā arī neatkāpās paši. Tā vietā pilsētas vara ķeras pie salmiņa – apsver iespējas pārdot pilsētas zemi, kuras sākotnējā vērtība ir 185 tūkstoši eiro, samazināt braukšanas maksas atvieglojumus pilsētas sabiedriskajā transportā vairākām iedzīvotāju grupām, mainīt mēnešbiļešu cenas un atcelt brīvprātīgās iniciatīvas pabalstus. Ņemot vērā, ka pilsētas finanšu iztrūkums tikai šogad ir 3,9 miljoni eiro, skaidri redzams, ka ar to ir daudz par maz. 

Piesardzīgi rēķinot, Rēzeknes izvilkšana no finanšu purva prasīs vismaz desmit gadus. 

Katrā ziņā iepriekš vienīgajā pašvaldības finanšu stabilizācijas procesā, kas Latvijā līdz šim piedzīvots un kas 2010.–2016. gadā notika Ādažu novadā, pagāja seši gadi, lai stabilizētu situāciju pēc tam, kad novada vadība bija neatbilstoši izlietojusi 0,7 miljonus latu, tātad apmēram miljonu eiro.

Notikušais un tā sekas liek arī jautāt, vai vainīgi ir tikai Rēzeknes varasvīri un sievas vieni paši. Būtu jājautā, kur skatījās VARAM, kad Rēzekne vienlaikus uzsāka virkni dārgu, miljoniem vērtu projektu, vismaz daļa no kuriem nebūt nebija obligāti – SPA centrs, dārgs kultūras nama remonts u. c.? Tieši šie projekti sasaistē ar krasi pasliktinājušos kreditēšanas situāciju vainojami pie tā, ka pilsēta tagad vairs nespēj finansiāli pildīt savas pamatfunkcijas. Tāpat būtu jājautā Finanšu ministrijai, kā varēja tikt apstiprināts Eiropas struktūrfondu finansējums piecu miljonu eiro apmērā Rēzeknes uzsāktajam ļoti dārgajam (12,5 miljoni eiro) SPA centra projektam, kam vispār nav nekāda sakara ar pilsētas funkciju nodrošināšanu.

Šaubas. Vienas pieturas slēdz, citur būvē no jauna

Galvenā iestāde, kas mūsu valstī organizē un pārskata pasažieru pārvadājumus – Sabiedriskā transporta padome – augusta sēdē diskutējusi par vilcienu satiksmes kvalitātes pilnveidi un arī nepieciešamību optimizēt apstāšanos stacijās, kas nav iedzīvotāju pieprasītas. Nolemts slēgt dzelzceļa pieturas "Cena", "Kūdra", "Dārziņi", "Rumbula", "Kaibala" un "Inčupe".

Lēmums pieņemts, "izvērtējot datus un atbalstot ekspertu ieteikumus". Ja tiem var ticēt, neapmierināti varētu būt nedaudzie tagadējie pasažieri un potenciālie "perspektīvo apkaimju iedzīvotāji" pieturu tuvumā, kuri līdz šim tomēr pārsvarā izvēlējušies citus pārvietošanās veidus. Savukārt citi pasažieri no šādas pieejas varētu tikai iegūt, jo vilciena apstāšanās pie katra staba ātrāku nokļūšanu izvēlētajā galamērķī nekādi neveicina.

Taču par aplamu soli šo Sabiedriskā transporta padomes lēmumu nosaucis bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņaprāt, 

tā esot stratēģiski nepareiza pieeja, jo valsts un sabiedrības interesēs esot palielināt cilvēku vēlmi izmantot vilcienu pārvadājumus ikdienas braucienos, samazinot autotransporta plūsmu Rīgā un Pierīgā.

Cik noprotams, jaukt nost šīs stacijas neviens negrasās, nākotnē tās varētu atkal atjaunot un, ja nepieciešams, integrēt Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta sistēmā. To tagad veido, apgūstot ES Atjaunošanās un noturības fonda naudu. Kas to lietos un vai vispār lietos, pagaidām paliek otrajā plānā. Runas, ka cilvēkiem jāmaina savi pārvietošanās paradumi, pagaidām ir tikai runas, jo privātā transporta blīvums galvaspilsētā tikai pieaug, neskatoties uz degvielas dārdzību, sastrēgumiem dažādu būvniecības un remontdarbu dēļ.

Arī jau sen solītie jaunie elektrovilcieni pagaidām vēl nekursē, un vismaz šobrīd nav lielu cerību, ka ar to parādīšanos situācija strauji un radikāli mainīsies. Galvenajai prioritātei tagad laikam vajadzētu būt 48 paaugstināto pasažieru platformu pārbūvei līdz šā gada beigām, lai jaunajos vilcienos komfortabli varētu ne tikai braukt, bet arī iekāpt un izkāpt. Taču dzīvē redzam, ka daudzviet platformu pārbūve vēl nav pat uzsākta.

Starp citu, saskaņā ar "Latvijas dzelzceļa" sniegto informāciju iznāk, ka turpmāk Pierīgā vilcienu pasažieru vajadzībām būs par sešām pieturām vairāk, nevis mazāk. Jo šovasar sāktas būvēt un nosaukumi piešķirti šādām jaunām dzelzceļa pieturvietām: "Bērnu slimnīca" un "Baloži" Jelgavas virzienā, "Šmerlis" Siguldas virzienā, "Iļģuciems" un "Bolderāja" Bolderājas virzienā un "Dauderi" Saulkrastu līnijā.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Ilmārs Randers.