6.1 °C
Latvijas nacionālā aviokompānija "Air Baltic" šogad pirmajā pusgadā strādājusi ar 14,604 miljonu eiro peļņu. "Air Baltic" apgrozījums 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 52,1% un bija 291,3 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku, 2019. gada pirmo pusgadu, aviokompānijas ieņēmumi palielinājušies par 32,7%.
"Air Baltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirmā pusgada rezultāti ir pārsnieguši uzņēmuma cerības. Vienlaikus viņš atzīmē, ka rezerves dzinēju trūkums, kura dēļ kompānija nespēja veikt lidojumus vidēji ar 11 lidmašīnām, būtiski ietekmēja rezultātus otrajā ceturksnī. Lai spētu nodrošināt plānotos lidojumus, bija nepieciešams nomāt papildu lidmašīnas. 2023. gada pirmajos sešos mēnešos "Air Baltic" pārvadājusi kopumā gandrīz divus miljonus pasažieru, kas ir par 52% vairāk nekā šajā periodā pērn. Veikto lidojumu skaits pieaudzis par 20%, sasniedzot 20 294.
Šogad jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada un piekto reizi "Air Baltic" vēsturē vienā mēnesī aviokompānija pārvadāja vairāk nekā 500 tūkstošus pasažieru. Šogad pirmajā pusgadā "Air Baltic" veica lidojumus 108 maršrutos, no kuriem 75 bija tiešie reisi no Rīgas, 15 no Tallinas, 11 no Viļņas un septiņi no Tamperes.
Uzņēmumam turpinot augt, 2023. gada pirmajā pusgadā darbā pieņemti 348 darbinieki. Tādējādi līdz augustam komandā bija vairāk nekā 2360 kvalificētu darbinieku.
Šobrīd "Air Baltic" lidojumus veic ar 42 "Airbus A220-300" lidmašīnām. Augustā plānots floti papildināt vēl ar diviem gaisa kuģiem. Prognozēts, ka līdz 2024. gada beigām flotē kopumā būs 50 lidmašīnu.
"Air Baltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021. gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes – līdz 54,219 miljoniem eiro.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
