Dziesmu un deju svētku priekšvakarā 1. jūlijā kultūras pilī "Ziemeļblāzma" notika diasporas latviešu amatieru teātra festivāls "Dāvana Latvijai", kas ir līdz šim nebijis notikums. Tradicionāli redzam atsevišķus latviešu kolektīvus, kas dzīvo un strādā citās valstīs, bet tik plašas viesizrādes Rīgā bija pirmo reizi. Jāsaka uzreiz, ka pasākumu pušķoja daudz aplausu, pateicības ziedu klēpji, kas šoreiz bija īpaši personiski.

Ikviens klātesošais bija liecinieks siltajam saviļņojumam, kas pavada sen neredzētu draugu, paziņu, tuvinieku atkalredzēšanās prieku. Sirsnīgu mirkļu bija daudz, skaisto un plašo "Ziemeļblāzmas" pili visas dienas garumā piepildīja pacilājuma pilni izrāžu apmeklētāji, viesi, mājinieki, starp tiem – aktieri, dramaturgi, profesionāļi. Valdīja satikšanās svētku atmosfēra, atvestajos skatuves darbos virmoja svešumā dzīvojošo tautiešu pārdzīvojumi, domas, idejas.

Programmā, kuras atlasi īstenoja Ingmāra Čaklā vadītais Latviešu Kultūras centrs Birmingemā, bija iekļautas četras izrādes no 2022. gadā Stokholmā notikušā latviešu diasporas teātru saieta "PLATS solis". 

Kā atlases kritēriji bija iegūtā atzinība un ekspertu augsts vērtējums, kā arī visu izrāžu pamatu veidojošā latviešu un Latvijā dzīvojošu autoru dramaturģija.

No kamerstila līdz mūziklam

Festivālu atklāja latviešu–dāņu biedrības amatierteātris "Pūpols" (Vejle, Dānija) ar dramaturģes Leldes Stumbres lugas "Edas zvaigžņu stunda" inscenējumu diviem aktieriem Ineses Legzdiņas režijā (Saldus Tautas teātris). Lomu izpildītāji – Lilita Thomsen atveido Edu, savukārt Ralfs Bajārs – Leo. Izrāde sākas un beidzas kā alegorija, atveroties durvīm uz putnu čalu piepildītu dārzu, ko var nolasīt kā zīmi cilvēka dzīves piepildījumam. Sižeta virknējumā mazas komiskas sadzīviskas epizodes vēsta par divu dažādu paaudžu cilvēku nejaušu tikšanos, atklājot tik atšķirīgās gaumes, priekšstatus, ieradumus. Izrādās, ka abi var papildināt viens otru, un galvenajai varonei tā ir iespēja pārvērtēt sevi un savu dzīvi plašākā nozīmē. Šķiet, ka mazāka skatuve un tuvāka distance ļautu vairāk novērtēt artistiskās partnerības nianses.

Lielā zāle savukārt bija pateicīga vieta izrādei "Miglā iesprostotie", ko spēlēja Īrijas latviešu jauktais koris "LA’IR" sadarbībā ar Īrijas latviešu amatierteātri "Sliedes" (Īrija). Dramaturģes un režisores Sandras Bondarevskas vadībā tapušais mūzikls – viencēliens – izceļas ar plašu aktieru, dejotāju, dziedātāju sastāvu. Saistošā dramaturģija risina daudzslāņainu sadzīvisku/eksistenciālu situāciju miglā jeb bezizejā, kur apmaldās autobusa braucēji, un vienlaikus ārējo spēku diktēto situāciju iemieso sieviete pareģes tēlā, kas līdzīgi liktens priekšnojautām nes nelaimes zīmi, šķērsojot skatuvi un paliekot citiem nepamanīta. 

Paralēli cits citam neikdienišķā situācijā nonākušie ļaudis darbojas, lai apstātos, atskatītos, sevi pārvērtētu, grūtībās palīdzētu cits citam. 

Te ir draudzības, cerību, mīlestības, vilšanās stāsti, īpaši izteiksmīgi nospēlētas ir Viestura (Pēteris Grīniņš) un Veltas (Alda Šneidere) attiecības. Uz skatuves uzbūvētas vairākas teltis, arī tās simboliskā veidā vēsta ideju par vietu, kam piederēt, un kopienu, kurai justies savējam. Caurviju darbība ar dziesmām un kopīgi izpildītu deju soļiem (Sigņa Jaunzemja un Rasas Stonkus mūzika, Dignas Miščenko un Roberta Eglīša horeogrāfija) savieno iestudējuma sižetiskos notikumus. Finālā atmirdz saule un zīmīgi atskan bērna jautājums: "Vai pasaule manījusies? Vai mainījušies esam mēs?" Izrāde apliecina kopienas kopības sajūtu.

Bergenas latviešu amatierteātris "LATiBergen" (Norvēģija) un režisore Liāra Ozola ir sagatavojusi trīs aktrišu lasījumu – inscenējumu pēc Tamāras Horihas Zerņas romāna "Meitiņa" motīviem "Miglas pilnas acis". Katra izpildītāja – Baiba Zāle, Ingūna Keiša un Liāra Ozola – iedzīvojas teksta situācijās ar intensīvu klātbūtnes sajūtu, aicinot piedzīvot grāmatas satura aso dokumentālo vēstījumu par karu Ukrainā, kas izrauj mūs visus – gan Latvijā dzīvojošos, gan ārpusniekus – no inertuma un komforta zonas.

Tendences un perspektīvas

Viena no izrādēm, ko man diemžēl izdevās noskatīties daļēji, bija Hermaņa Paukša komēdijas "Čir, čir" iestudējums Birmingemas Mazajā teātrī Ingmāra Čaklā režijā. Redzētais sniedz ieskatu pieejā, kas pārsteidz ar svaigu un oriģinālu uzstādījumu. 

Atšķirībā no citkārt redzētā amatieru teātra kustībā izrāde šķiet "ready made" stilizācijas piemērs, kas piedāvā atsvešinātu un komerciāli baudāmu produktu. 

Spilgto teatrālismu viegli varētu saprast jebkurā eiropiešu valodā. Birmingemas Mazā teātra plānos, cik zināms, ir uzvest latviešu dramaturģiju ne tikai latviski, bet arī angliski, un šī ir lieliska iespēja Paukša (un ne tikai) lugas popularizēt plašāk.

Četras izrādes, ko uz Rīgu atveda tautieši svešumā, ir tematiski un žanriski daudzveidīgas. Savukārt iestudējums "Čir, čir" rāda tendenci, kā mainās ne vien teātra izteiksme, bet arī diasporas kultūra kopumā. Plašie globalizācijas procesi skar arī amatierisma attīstību, ļaujot tam spert platu soli un kļūt par nozīmīgu spēlētāju kultūras industrijā.

Festivāls notika Rīgā laikā, kad šeit kopīgu būšanu pieredzēja latvieši ne tikai no daudzām pasaules valstīm, bet arī no novadiem. Arī PLATS valdes priekšsēde Sandra Bondarevska uzsver: "Es ļoti ceru, ka "Dāvana Latvijai" nav tikai šīs vienas reizes pasākums."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.