16.1 °C
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 21. augustam apskatāma jaunā vasaras izstāžu sezona, kurā lielais notikums ir slavenās Latvijas mākslinieku grupas "Maigās svārstības" izstāde, kā arī starptautiski mākslas projekti no Ukrainas, Lielbritānijas un Polijas.
1990. gada 4. decembrī izstāžu zālē "Latvija" noslēdzās vērienīga mākslinieku grupas "Maigās svārstības" akcija. Pirmo reizi mēneša garumā Latvijas sabiedrība varēja kļūt par pilntiesīgiem lieciniekiem mākslas darba tapšanas procesam. Izstādes nosaukums "Maigās svārstības" dalībniekiem Ievai Iltnerei, Sandrai Krastiņai, Jānim Mitrēvicam, Ģirtam Muižniekam, Edgaram Vērpem un Aijai Zariņai "pielipa" un pēc tās tika izmantots jau kā mākslinieku grupas nosaukums.
Māksliniece Sandra Krastiņa šodien raksta: "Ir 2023. gads, un Krievijā valdošie, pasludinot sevi par padomju impērijas mantiniekiem, izmanto varu un karu, apmātības aklumā tiecoties reanimēt padomju ideoloģijas rēgus. Kā bija dzīvot totalitāras varas apskāvienos, mana paaudze nav aizmirsusi. Kad runā ieroči, mākslai jāklusē? Jau toreiz, 1990. gadā, izskanēja apsvērumi un arī pašiem par to bija jādomā – tik fundamentāli izšķirīgos laika griežos vai vērts ko gleznot? Ar laika distanci izstādes akcijas "Maigās svārstības" izpausmju gradācijas salīdzināmas ar tālaika noskaņojumu ļaužu prātos. (..) Indivīda trauksmes un vienlaikus apņēmības spēks bija nozīmīga tēma atmodas laika mākslā, tāpēc izstādē katram autoram būs viens darbs no tā perioda." Izstādē piedalās Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks un Edgars Vērpe.
Māksliniece Rita Einberga (1921–1979), kuras izstāde arī ir apskatāma Rotko centrā, Latvijas 20. gadsimta keramikas ainā ir kā krītoša zvaigzne – nepamanīta un nenotverta. Viņa bijusi iedvesmotāja un skolotāja daudziem izciliem profesionālās keramikas pārstāvjiem, arī tā, kas iedrošināja un rosināja pamēģināt mālu mīcīšanu Pēterim Martinsonam. Ritas Einbergas draugi, kolēģi un laikabiedri raksturo viņu kā smalku, delikātu ekspresionisti ar īsti modernu un dizainisku domas skaidrību.
Ukraiņu mākslinieku izstāde "Kā es nonācu bumbu patvertnē" vizualizē septiņas pieredzes, kas gūtas, nonākot aci pret aci ar karu, ilgas pēc mierpilnas dzīves, personīgo ceļu uz izdzīvošanu un cerības uz labāku nākotni. Izstādi veidojuši septiņi mūsdienu mākslinieki – Kinder Album (1982), Mihailo Barabašs (1980), Jaroslavs Kostenko (1979), Serhijs Petļuks (1981), Olena Subača (1980), mākslas grupa "Sviter" (1982) un Maksims Finogejevs (1987), kuratore – Jūlija Sapiha.
Izstādē "Māksla gulagā" apskatāmi Daugavpilī dzimušā krievu avangardista Solomona Geršova darbi, kas tapuši, viņam esot Vorkutas nometnē, kad, par spīti spēku izsīkumam, slimībām un pastāvīgi klātesošajai nāvei, viņš slepus turpināja radošo darbu.
Savukārt poļu modernisma klasiķa Stefana Gerovska (1925–2022) veikums, kas atspoguļots izstādē "No šejienes līdz mūžībai", savulaik salīdzināts ar Marka Rotko un Džona Hoilenda daiļradi. Mākslinieks kopš 20. gs. 50. gadiem darbojies abstraktās glezniecības jomā, pētot gaismas duālo dabu.
Piecu izstāžu vidū ir arī "Vārdu krāsa" – britu mākslinieces Džeinas Bastinas radošā izpausme –, kas aptver glezniecību, keramiku, instalāciju, tekstu, kino un performanci.
"Tapiola" tiksies ar "Tiaru". No vakardienas, 13., līdz sestdienai, 17. jūnijam, Latvijā viesosies pasaulē pazīstamais bērnu koris "Tapiola" no Espo (Somija), kas šogad svin 60. gadadienu. Latvijā kora sadarbības partneris ir Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara" diriģentes Airas Birziņas vadībā. Koris sniegs solokoncertu rīt, 15. jūnijā, plkst. 19 Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis", bet kopā ar meiteņu kori "Tiara" – piektdien, 16. jūnijā, uzstāsies garīgās mūzikas koncertā "Jaunās balsis" Rīgas Domā.
Čelli "Rīgas festivālā". Rīt, 15. jūnijā, Spīķeru koncertzālē valdīs "Čellu mūzikas šarms". Uz skatuves tiksies astoņi čellspēles lietpratēji ar populārās grupas "DaGamba" solistu Antonu Trocjuku un akadēmiskajā vidē labi pazīstamo kamermūziķi Gunu Šnē priekšgalā. Solo epizodēm mijoties ar ansambļa pilnskanīgo vērienu, skanēs gan Maksa Bruha harmoniski nospriegotā mūzika un smalki austais Gabriela Forē skaņuraksts, gan fragmenti no Morisa Ravela ikoniskā "Bolero" un lappuses ne tikai no klasiskās mūzikas repertuāra vien.
Ogres teātra "Skroderdienas". Ogres teātris dosies ikgadējā tūrē ar Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" brīvdabas iestudējumu Jāņa Kaijaka režijā. Antoniju tēlos Astra Kolberga, Dūdaru – Guntars Arājs, Aleksi – Ernests Greizis, Elīnu – Katrīna Anna Ozoliņa, Kārlēnu – Mārcis Broks vai Nauris Pinne u. c. Vairākās lomās šogad debitēs Ogres teātra jaunie aktieri Nauris Pinne (Kārlēns), Mārtiņš Apsītis (Rūdis), Juris Jurāns (Pičuks), Madara Juška-Grundberga (Auce), Arturs Mālnieks (Joske). Izrādes notiks: sestdien, 17. jūnijā, Madlienas brīvdabas estrādē, 18. jūnijā – maizes ceptuves "Lāči" teritorijā, 23. jūnijā – Igates pilī.
