Kultūrzīmju izvēle: 9. nedēļa kultūrā — filmas, koncerti, izrādes, izstādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Zem "Artdocfest/Riga" palielināmā stikla

No sestdienas, 1., līdz piektdienai, 7. martam, Rīgā norisinās 5. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga", kurā tradicionāli tiek veidotas programmas par kara un konfliktu tēmām. "Artdocfest/Riga" "Baltic Focus" skatē tiek rādītas filmas no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, izņemot Krieviju, apskatot gan svarīgas sociālās un politiskās aktualitātes, gan cilvēces eksistenciālos izaicinājumus. 

Šogad festivāla laikā notiks arī trīs Latvijas filmu Latvijas pirmizrādes, no kurām divas filmas ir festivāla "Baltic Focus" konkursā. Kopumā Baltijas jūras reģiona filmu konkursā "Baltic Focus" atlasītas desmit filmas. Savukārt konkursa skatei "Artdocfest Open" atlasītas 20 spēcīgas dokumentālās filmas. Festivāla prezidents Vitālijs Manskis par šo programmu saka: ""Artdocfest Open" nav tikai spogulis, kas atspoguļo mūsu traģiskā laikmeta realitāti. Tas drīzāk ir palielināmais stikls, un dažkārt pat mikroskops, kas ļauj izpētīt gan ļaunuma atdzimšanas cēloņus, gan arī šā ļaunuma sekas – kara Ukrainā veidolā, kā arī citus, mazāk pamanāmus, bet ne mazāk traģiskus konfliktus."

Festivāla atklāšana notiks 1. martā plkst. 19.30 ar Polijas un Lietuvas filmu no "Baltic Focus" programmas – "Vilcieni". 2024. gada novembrī tā saņēmusi "Grand Prix" Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā IDFA, Amsterdamā. Festivāla konkursa programmā iekļauta arī kinorežisora Andra Gaujas īsfilma "Vērošanas māksla"/"The Art of Looking", kas saņēmusi atzinību jau virknē starptautisku kinofestivālu un 2. martā piedzīvos arī Latvijas pirmizrādi. Tā saved kopā mikro un makromērogus – gļotsēņu pētniekus un astrofiziķus –, nonākot līdz atklāsmei par noslēpumainu Visuma rakstu, kas ir atrodams visos pasaules mērogos. Filmas iecere radusies "Tartu 2024" Dokumentālo filmu programmas projektā "Arts of Survival Documentaries", kur atlasīja astoņus režisorus no dažādām Eiropas valstīm, tostarp – Andri Gauju un Viesturu Kairišu no Latvijas. Festivāla noslēguma filma 8. martā būs "Artdocfest/Riga" prezidenta Vitālija Manska režisētā "Dzelzs", kas arī piedzīvojusi pasaules pirmizrādi IDFA.

Čurļona un Dārziņa jubileja – skaņās

Svētdien, 2. martā, LU Lielajā aulā ar kormūzikas koncertu atzīmēs divu izcilu Baltijas kultūras personību 150. jubileju, suminot Lietuvas gleznotāju un komponistu Konstantīnu Čurļoni un viņa latviešu vienaudzi, komponistu Emīlu Dārziņu. Atzīmēt Konstantīna Čurļoņa jubileju Rīgā ieradīsies Lietuvas Universitātes koris "Pro Musica" (mākslinieciskā vadītāja Rasa Gelgotiene). Tā būs atbildes vizīte pie Latvijas Universitātes absolventu jauktā kora "Jubilate", kas Viļņā ar koncertprogrammu viesojās 2023. gadā. Lietuviešu koris izpildīs divus Konstantīna Čurļona skaņdarbus – "Gloria" un "Sanctus" –, kā arī trīs lietuviešu tautasdziesmu apdares. LU absolventu jauktais koris "Jubilate" (mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš) savukārt godinās latviešu klasiķi Emīlu Dārziņu, izpildot divus viņa komponētus skaņdarbus – "Minjona" un "Nāru dziesma". Koncerta "apakšvirsraksts" ir "Satikšanās Rīgā", jo abiem Baltijas klasiķiem 2. martā "pievienosies" arī ģeniālais ungāru komponists Ferencs Lists – "Pro Musica" un "Jubilate" izpildīs viņa darbu jauktajam korim, solistiem un ērģelēm "Via Crucis". Pie ērģelēm – Edīte Alpe. Koncerta sākums pulksten 16, ieeja brīva.

Vīzija par Eiropu

Piektdien, 28. februārī, Jaunā Rīgas teātra Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Aika Karapetjana veidotā izrāde "Pēdējā maltīte", kas tapusi sadarbībā ar dramaturģi Justīni Kļavu. Domājot par bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna rīkoto pirmsnāves mielastu, viņa uzrakstījusi jaunu lugu. "Lai arī "Pēdējā maltītē" attēlotais notikums ir reāls," stāsta autore, "tas norisinājās lielā slepenībā un ir maz informācijas par to, kas tur patiesībā notika. Tāpēc šajā lugā reāli personāži un īsti fakti savijas ar fantāziju un kopīgiem spēkiem cenšas rast atbildi uz jautājumiem, kas, kad un kāpēc nogāja greizi Eiropas politiskajā elitē un padarīja mūsu kontinentu par ideoloģiski sašķeltu vietu bez skaidras vīzijas par nākotni." Bet režisors Aiks Karapetjans teic: "Šī izrāde ir pārspīlēta, satīriska komēdija ar absurda elementiem. Kā režisors es izvēlējos franču klasiskās komēdijas dinamisko ritmu un grotesku aktierspēli, kurā savijas pašironija, cinisms un iekšējās brīvības sajūta. Fransuā Miterāna pēdējā maltīte mūs uzrunāja, jo tajā īpašu vietu ieņem aizliegtā ēšanas tradīcija – dārza stērstes baudīšana, kas savulaik izraisīja skandālu, jo šo putnu medības bija aizliegtas ar likumu. Šī izrāde nav par Franciju, bet par mūsdienu pasauli kopumā, kur politiskie notikumi ļauj saskatīt satraucošas paralēles. Galu galā nevis cilvēks maina varu, bet vara maina cilvēku." Lomās – Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Toms Harjo, Ritvars Logins, Agate Krista.

Mākslinieka satekpunkti

Emīla Kristiāna Muzikanta darbs no personālizstādes "Satekpunkti".

Foto: Publicitātes

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā vēl līdz 28. februārim apskatāma mākslinieka Emīla Kristiāna Muzikanta personālizstāde "Satekpunkti", kuras darbos skartās tēmas saistītas ar ikdienišķu jēdzienu un detaļu aplūkošanu neierastos aspektos. Autors beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu. 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu pie tēlnieka Bruno Strautiņa, bet 2024. gadā ieguvis maģistra grādu, absolvējot Glezniecības nodaļu pie gleznotāja Andra Vītoliņa. Kopš 2016. gada regulāri piedalās LMS rīkotajās izstādēs. 2023. gadā organizējis vairākas personālizstādes Latvijā un kā uzaicinātais Goda mākslinieks rīkojis personālizstādi Truā, Francijā.

Sorrentīno – jauna filma Latvijā

"Partenope".

Foto: Publicitātes

Kinoteātros "Forum Cinemas", "Splendid Palace", "Apollo", "Cinamon", "K Suns", "Kino Bize, kā arī Cēsīs jau no 21. februāra tiek demonstrēta filmas "Diženais skaistums" (2014) autora Paolo Sorrentīno jaunākā filma "Partenope". Sorrentīno filmā mēģina atklāt mūžīgā skaistuma, zudušās jaunības un savas dzimtās pilsētas Neapoles noslēpumus.

Izceļ Latvijas restauratorus

Latvijas filmu restaurācijas profesionāļi "Locomotive Classics" spoži debitējuši Berlinālē – festivāla programmā "Berlinale Classics" notika igauņu filmas "Pasmaidi beidzot/Naerata ometi" (1985) restaurētās versijas pirmizrāde, kurā programmas kurators un "Deutsche Kinemathek" mākslinieciskais direktors Rainers Roters īpaši izcēla izcilo restaurācijas kvalitāti.