Juris Ostrovskis: Esmu savas valsts un Latgales patriots

Sestdien, 21. oktobrī, Rēzeknē Latgales vēstniecībā "Gors" notiks Latgales mūziķu Artūra Uškāna un Jura Ostrovska radošās apvienības "Patrioti.lg" 15 gadu jubilejas lielkoncerts. Grupa veiksmīgu debiju piedzīvoja 2008. gadā – ar dziesmu "Daugaveņa" –, un klausītāju mīlestību guva arī "Dzeiveite", "Latgaleite" un citas patriotiskās noskaņās radītas dziesmas.

Šo gadu laikā abi mūziķi ir darbojušies arī citās muzikālajās apvienībās un savos soloprojektos: Artūrs – apvienībā "Ducele" un etnofolkgrupā "Laimas muzykanti", Juris – grupā "Dvinskas muzikanti".

Uz sarunu par grupas jubilejas koncertu aicināju mūziķi Juri Ostrovski, kurš tagad, kad "Patrioti.lg" vairs aktīvi nekoncertē, ir pievērsies solo dziedāšanai. Viņš atklāj, ka tieši dalība grupā "Patrioti.lg" bija sākums viņa muzikālajai karjerai, ļaujot iepazīt un iemīlēt mūziķa profesiju.

Kādas ir sajūtas pirms jubilejas koncerta? Ko skatītāji varēs sagaidīt?

J. Ostrovskis: Ir patīkams satraukums un liela atbildības sajūta. Koncerta laikā skanēs dzīvais pavadījums – Anatolija Livčas vadībā spēlēs grupa "ArMaestro". Anatolijs Livča ir pianists mūziķiem Žoržam Siksnam, Roberto Meloni, arī man ir spēlējis koncertprogrammā "Latgalīša sirds". Īpašā viešņa būs dziedātāja Olga Rajecka, kā arī vīru koris "Graidi", kas šovasar "Koru karos" vīru koru grupā saņēma labākā kora titulu. Īpašais viesis būs arī mūziķis Valērijs Mukāns, kurš ir ļoti talantīgs akordeonists.

Koncertprogramma sastāvēs no jau dzirdētām dziesmām, bet būs arī daži jaunumi. Būs viesu daļa, kurā Artūrs Uškāns uzstāsies ar savām dziesmām, dziedās kopā ar Olgu Rajecku, es savukārt uzstāšos kopā ar Valēriju Mukānu. Izskanēs arī jauna dziesma, kas tapusi projektā "Patrioti.lg" speciāli šim jubilejas koncertam.

Jubilejas reizē vērts atgādināt lasītājiem – kā radās grupas simboliskais nosaukums?

Nosaukumu izdomāja Artūrs Uškāns. Tas lieliski atspoguļo grupas repertuāru, tēmas, kas atainojas mūsu dziesmās. "Patrioti" nozīmē, ka esam savas zemes patrioti, un "lg" apzīmē Latgali. 

Jā, esam Latgales patrioti, un dziesmās, ko izpildām kā grupa "Patrioti.lg", tiek atspoguļota mīlestība pret Latgali un aktualizētas arī dažādas sociālas tēmas. 

Piemēram, dziesmā "Dzeivuot ir labi" dziedam par lata devalvāciju. Vēlāk izrādījās, ka mūsu lats pazuda pavisam no apgrozījuma, un dziesmā ir tāda rinda, ka "dzeivuot ir labi, kaut kuldā (makā. – I.K.-M.) lata vairs nav". Tā arī ir – lata vairs nav, bet dzīvojam labi.

Esmu savas valsts un Latgales patriots. Patriotisms ir pamatu pamats reģionu pastāvēšanai, tas ir tikpat svarīgs kā demogrāfijas aspekts. Varam būt neapmierināti ar kādiem politiskiem notikumiem, ar dažu deputātu, bet tas, ka jāmīl sava zeme un reģions, kurā esi piedzimis, no kura nāc, ir ļoti svarīgi.

Kādu tu redzi mūsdienu Latgali un tās iedzīvotājus?

Latgalieši ir strādīgi, viesmīlīgi, ar īpašu mentalitāti. Mani uztrauc politiskā attieksme pret mūsu reģionu. Vissāpīgākā tēma ir demogrāfija, jo, manuprāt, cilvēki ir vissvarīgākais resurss reģiona un valsts pastāvēšanā. 

Redzam tendenci, ka iedzīvotāju skaits sarūk, un tas vairāk skar lauku teritoriju, kas savukārt lielākoties attiecas tieši uz Latgales reģionu. Man ir sāpīgi apzināties, ka paliekam arvien mazāk. 

Īsti arī neredzu perspektīvas politiskajā attieksmē, ka kaut kas šajā ziņā varētu mainīties.

Un kāda šobrīd ir situācija ar latgaliešu valodu?

Sociālo tīklu vidē dažreiz pret mani tiek vērsti indīgi komentāri saistībā ar latgaliešu valodu un identitāti. Sliktākais, ka šie komentāri tiek adresēti no latviešiem. No nesenajiem – "YouTube" zem dziesmas "Daugaveņa" videoklipa ir komentārs: "Mācies latviešu valodu bez krieviskās izrunas." Tātad cilvēki īsti nezina Latvijas vēsturi. Nezina, kas ir Latgales kultūra un valoda. Ja atceramies vēsturi – Mildas trīs zvaigznes simbolizē, ka trīs reģioni apvienojās, lai izveidotu valsti Latviju. Apvienojoties arī tika atrunāti noteikumi, ka tiks saglabāta latgaliešu valoda un kultūra, bet šobrīd redzam, ka šī noruna netiek godprātīgi pildīta. To, piemēram, spilgti parāda Dziesmu svētki, jo galakoncertos laikam dažas dziesmas ir izskanējušas latgaliski. Manuprāt, Latgale būtu pelnījusi, lai svētku centrālajā pasākumā tiktu izpildītas vairākas dziesmas latgaliešu valodā. Te jāsaprot mana pozīcija – es necenšos šķelt mūsu sabiedrību latviešos un latgaliešos. Protams, ka mēs esam viena nācija – latvieši –, bet latgalieša identitāti man neviens neatņems.

Saistībā ar negatīvajiem komentāriem par latgaliešu valodu vērsos pie dažiem deputātiem ar aicinājumu, ka varētu ieviest likumu, lai cilvēks saņem sodu par saviem izteikumiem, bet tiku ignorēts, tādēļ secinu, ka politiķiem tas nav primāri. Tādu negatīvo komentāru nav daudz, bet, ja no tūkstoša viens ir naidīgs, uzskatu, ka tas jau ir bīstams. 

Iemet vienu reizi akmeni cita dārzā un, ja nesaņem sodu, būs otrais un trešais akmens. Kaimiņš redzēs, ka te apmētā kāda dārzu, ķersies palīdzēt akmeņu mešanā.

Uzskatu, ka Latgales politiķi, reklamējot sevi, spekulē ar tēmu – latgaliešu valoda, bet, ja nebūs cilvēku, kas tad runās latgaliski?

Laiks rit, bet daudzas grupas "Patrioti.lg" dziesmas dzīvo joprojām.

Te laikam dziesmu autora un izpildītāja nopelns ir diezgan mazs. Dziesma ir uzrakstīta, un tālāk tā dzīvo savu dzīvi. Tādēļ pateicība publikai, ka dziesmas joprojām skan, un par to ir ļoti liels prieks. Nesen Augšdaugavas novada jauktais koris "Latgale" Anitas Zarānes vadībā bija Horvātijā un atsūtīja man koncerta video, kurā redzams, kā koris koncertā Horvātijā dzied dziesmu "Daugaveņa". Tās bija neaprakstāmas emocijas. Paldies cilvēkiem, ka "Patrioti.lg" dziesmas joprojām skan.

Kura no grupas dziesmām tev ir visnozīmīgākā?

Visas ir nozīmīgas, bet "Daugaveņa" noteikti ir īpašāka, jo ar to viss sākās. Dziesma "Dzeiveite" ir dziesma stāsts, kurā Artūrs prata ielikt dzīves vērtības, izejot cauri mūsu visai dzīvei – no piedzimšanas līdz pat pēdējai dienai, atgādinot, ka svarīgākais, kas var palikt pēc mums, ir bērni. Īpaša dziesma ir "Patrioti", kuras piedziedājumā skan "ar pagali pa pakali lai daboj rupucs tys, kas sovā tāva pogolmā vieļ audzej nazuolis". 

Es te redzu gaišu perspektīvu attīstītam, plaukstošam, ekonomiski labvēlīgam reģionam, kurš balstīsies uz īstu saimnieku darbu. 

Un dziesmā tiek apdziedāts, ka, ja neaudzēsim sava tēva pagalmā nezāles, tad viss būs labi.

Un ko tev nozīmē projekts "Patrioti.lg"?

Tie ir mani pirmsākumi mūzikas sfērā. Daudz laika pagāja, mācoties, kā uzvesties uz skatuves, komunicēt ar publiku, dziedāt, kādas dziesmas rakstīt. Pēc "Patrioti.lg" notika aktīvs darbs, darbojoties "Dvinskas muzikantos", kur biju ne tikai dziedātājs, bet arī menedžeris, producents un dziesmu autors, tagad savukārt aktīvi darbojas kā solo dziedātājs. Man liekas, ka tā ir tāda kā sava veida mana reinkarnācija no "Patrioti.lg" dalībnieka – dziesmu tēmas nemainās, tikai tagad uzstājos nevis grupas sastāvā, bet kā dziedātājs Juris Ostrovskis.

Runājot par dziesmām latgaliski, jāteic, ka laiki ir mainījušies. Agrāk, kad bija latgaliešu mūzikas bums, ja kāds mūziķis vai grupa parādījās dziesmu aptaujā ar dziesmu latgaliski, tad uzreiz arī bija pirmajās vietās. Tagad ir vairāk jāstrādā, lai dziesma latgaliski tiktu pamanīta un dziesmu aptaujās nonāktu godalgotās vietās. Arī kolēģis mūziķis Andris Baltacis šo bija kādā intervijā teicis, un es viņam piekrītu. 

Prieks, ka publika šo gadu laikā nav mainījusies, – jau no pirmsākumiem tikām mīlēti, mums skanēja aplausi, bija arī stāvovācijas, un arī tagad publika ir tikpat atsaucīga.

Mūsu sarunā noteikti jāpiemin Latgales dziedātājas Aijas Rimšas piemiņai veltītais koncerts "Zem citām debesīm", kas septembra beigās izskanēja Rēzeknē Latgales vēstniecībā "Gors", bet oktobra sākumā arī Rīgā VEF Kultūras pilī. Tu biji koncerta idejas autors. Kādēļ tev bija svarīgi realizēt šo ieceri?

Ar Aiju man nesanāca iepazīties klātienē, biju viņu redzējis vien kā skatītājs kādā pasākumā. Tas bija viņas pēdējā rudenī, un tad jau es uzzināju, ka tā bija viņas pēdējā uzstāšanās. Aijas mamma Marija ir sirsnīgs cilvēks, viņa nāk uz visiem mūsu koncertiem, bieži tiekamies, arī sazvanāmies. Tieši komunikācijā ar Aijas mammu man radās tāda sajūta, ka viņai ir palikusi sāpe par to, ka Aijas piemiņai mūsdienās netiek veltīts kāds koncerts. Pēdējais piemiņas koncerts Aijai bija pirms vairākiem gadiem. Aija bija unikāla dziedātāja, uzskatu, ka viņa ir bijusi pirmā, kura publiski un plaši mūzikas pasaulē prezentēja latgaliešu mūziku, un tās bija mūsu tautasdziesmas.

Katram mūziķim ir svarīgi, lai viņu atceras un novērtē, klausās viņa dziesmas, tieši tāpēc es tik labi sajutu Aijas mammas sāpi. Tad liktenis mani saveda ar nopietnu augsta līmeņa pasākumu organizatoru Latvijā – Sandi Mohovikovu. Saņemot Aijas mammas atļauju organizēt meitas Aijas piemiņas pasākumu, sazinājos ar Sandi.

Jau zināms, ka nākamā gada 28. septembrī Latgales vēstniecība "Gors" atkal pulcēs dziedātājas Aijas Rimšas daiļrades cienītājus.

Jā, tā ir. Šogad izpārdotās biļetes uz abiem koncertiem "Gorā" bija apliecinājums tam, ka cilvēkiem šis pasākums bija vajadzīgs un viņi bija noilgojušies pēc Aijas dziesmām. Jāpiebilst, ka Agnese Šīrante bija Aijas Rimšas piemiņai veltītā koncerta scenārija autore. Un, domājot par nākamā gada koncertu, viņa man ieminējās, ka gribētu uz skatuves redzēt tieši grupu "Patrioti.lg".

Un kādi ir radošie plāni pēc "Patrioti.lg" jubilejas koncerta?

Strādāju pie sava otrā soloalbuma, kas iznāks nākamajā gadā. Pēc tam būs arī prezentācijas pasākumi, kuros tiksimies ar klausītājiem. Iespējams, albuma prezentācijas pasākumā kā īpašais viesis būs arī Artūrs Uškāns, lai kopā varam uzdziedāt "Patrioti.lg" dziesmas.