Rīgā VEF kultūras pilī un pēc tam daudzviet citur Latvijā uz skatuvēm Rēzijas Kalniņas iestudējumā atdzims Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera “Sfinksa”. Galvenajā – Eižena Finka – lomā – Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra aktieris Maksims Busels.
Maksims Busels, viens no savas paaudzes spilgtākajiem aktieriem, sarunā ar “Latvijas Avīzi” teic – viņam tā gribētos vienkārši dzīvot, būt laimīgam, ticēt skaistajam, bezrūpīgi nedomāt par to, ka jebkurā brīdī kaut kur var krist bumbas: “Tomēr dzīvot ar agrāko vieglumu šo divu kara gadu laikā vēl neesmu iemācījies un esmu tik ļoti noguris uztraukties. Tā gribētos, lai atgriežas tie laiki, kad vienkārši varējām mierpilni dzīvot un mīlēt. Patiesībā vārds “dzīvot” sevī iekļauj tik daudz.” Bet – patiesi, tagad, kara otrās gadadienas priekšvakarā, bezrūpīgais laiks pieder pagātnei un nākotnei; mēs runājām par likteņiem.
Kāds ir jūsu Finks, kādas īpašības esat viņam piešķīris?
M. Busels: Visupirms – viņš ir līdzjūtīgs, viss, kas notiek ar viņu, notiek arī ar sabiedrību, turklāt visam, ko kopā ar Finku izdzīvoju kā aktieris, līdzi jūtu arī es pats, jūtu līdzi tam, kas notiek ar sabiedrību un cilvēkiem, kuri notiekošo neizprot. Rokoperā ir arī romantiskā līnija, sevī izdzīvoju Finka un Annas stāstu, bet mani visvairāk interesē tas, kas paceļas augstāk par Finka personisko dzīvi, manī izsauc līdzjūtību momenti, kuri ļoti rezonē ar mūsdienām, piemēram, pratināšanas ainas vai tad, kad viņš bija izsūtīts uz Sibīriju. Kāpēc? Mēs joprojām jau divus gadus uzdodam jautājumu, kāpēc notiek karš, to nevaru ignorēt un Finka laiku toreiz jūtu kā paralēli šodienai.
Finks ir dzīves gudrs, viņa oficiālā izglītība bijusi tikai četras klases, bet viņš ir sirdsgudrs, cilvēciski gudrs, un, manuprāt, tieši tā šodien mums visiem pietrūkst.
Tiesa, iespējams, šī doma skan pārāk humānistiski, bet – mēs esam cilvēki un kā gan iespējams dzīvot bez cilvēcības un līdzjūtības? Finks ir kā vērsis, kurš cenšas sasniegt gaismu, ar garu mēģina izlabot, likt izzust ļaunajam.
Izrādē dziedat: “Bet manis nav, es esmu izdomāts,” varbūt tiešām visas mūsu leģendas par Finku ir izdomātas?
Nevarētu teikt, ka pats ticētu pareģošanai un gaišredzībai, godīgi sakot, tās nav manas sfēras. Tomēr, jo vairāk par Finku lasu un pētu, jo vairāk aizdomājos.